Grāmata – Šķērsiela 13

Jau pirms šī grāmata bija nākusi klajā, zināju, kas bijis Eduards Bērziņš un arī Šķērsiela man nebija sveša. Protams, ka mani šī grāmata ieinteresēja, bet izlasīju gan tikai tagad.

Grāmatas autors Tālivaldis Margēvičs vairāk zināms kā režisors un scenārists. Šī, šķiet, ir viņa pirmā grāmata.

Eduarda Bērziņa dzīves gaitas nav nekāds noslēpums. Viņš bijis viens no latviešu sarkanajiem strēlniekiem, bez kuriem, visai iespējams, PSRS savos pirmssākumos nemaz nebūtu spējusi noturēties. Kā zināms, Staļins ap 1937. gadu uzsāka mērķtiecīgu latviešu slepkavošanu. Nāvesspriedumu piešķīra par tautību, tiesa, argumentējot to citādi, piemēram, apsūdzot spiegošanā vai sazvērestību plānošanā.

Stāsts sākas nevis ar pašu Eduardu, bet gan kādu puisi vārdā Mārtiņš, kurš ieinteresējas par Bērziņu. Pēc 17. lappuses stāsts ir jau par pašu Bērziņu. Reti, bet pa laikam darbība atkal pārlec pie Mārtiņa.

Iespējams, tādēļ, ka Bērziņa dzīvesstāsts ir zināms, es nejutu romānā spriegumu. Tas pat būtu sīkums, bet ļaunākais, ka man bija problēmas ar ticamības momentu. Es visai labprāt lasu dokumentālus darbus ar atsaucēm uz informācijas avotiem. Grāmātā nekā tamlīdzīga nav. Romānā varbūt arī atsaucēm nav vietas, bet tad prasītos kāds ievads vai pēcvārds. Kad ielūkojos vikipēdijā, pavisam samulsu. Tur rakstīts, ka Bērziņš Vācijā apprecējies ar latviešu mākslinieci Mirdzu Mittenbergu. Grāmatā viņa dzīvesbiedrene ir Elza Mitenberga un nav minēts, ka viņa vispār būtu bijusi Vācijā. Ticu, ka autoram šo misēkli izskaidrot būtu ļoti vienkārši, bet šobrīd es nezinu ko domāt.

Iekļautas arī vairākas fotogrāfijas ar Eduardu Bērziņu un personām, kuras ar viņu bijušas cieši saistītas. Tas visam dod lielāku ticamības momentu un tajā pašā laikā arī mulsina. Piemēram, nav skaidrs, ko domāt par Eduarda bijušās sievas un mīļākās draudzību grāmatas beigās. Kur beidzas fakti un kur sākas autora fantāzija?

Droši vien lielākā daļa lasītāju grāmatu tiešām uztvers kā romānu un viņus mazāk mulsinās atsauču trūkums. Bet man tā ir problēma. Tāpēc varu teikt, ka grāmata nav slikta, bet mans subjektīvais baudījums augstāk par 5 no 10 nesniedzas.

Jāpiemin, ka pēc manis grāmatai ķērās klāt dzīvesbiedrene, bet nekur tālu netika. Nokaitināja romantiskā līnija un autora izdomātie dialogi.

Ir ko piebilst?