Pirms vairākiem gadiem palīdzēju mammai pārvākties. Tā kā jaunais dzīvoklis bija stipri mazāks, daudz ko nācās mest ārā. Izrādījās, ka mani uzskati par paturamo nereti atšķīrās no mammas viedokļa. Piemēram, es neredzu jēgu mest ārā vēstules, fotogrāfijas utml., jo tās ir unikālas un vietu praktiski nemaz neaizņem. Tā pie manis nonāca arī divas kastītes ar fotofilmiņām.
Dažas paskatījos un aptuveni sapratu, kas no tām gaidāms. Mēģināju, vai ar parasto skeneri var kaut ko iedabūt datorā. Principā var, bet ar pamatīgu noņemšanos.
Tad filmiņas uz dažiem gadiem iegūla plauktā. Biju interesējies, kas tās varētu ieskenēt, jau nolūkoju tuvāko uzņēmumu, bet vienmēr atradās svarīgākas lietas. Tā līdz brīdim, kad mammu vajadzēja vest uz onkoloģiskiem izmeklējumiem. Tajos gan neko draudīgu neatrada, bet varbūt ar šo tomēr vajadzētu pasteigties.
Centos savākt vienkopus digitalizējamos kadrus un atsijāt neinteresantos, dublējošos vai brāķus. Jau pēc trim, četrām filmiņām sanāca diezgan liela kaudzīte. Parēķināju, cik tas viss izmaksās, un sāku interesēties, vai nevar nopirkt kaut cik jēdzīgu filmiņu skeneri.
Temu nekas mani neuzrunāja, bet aliexpress “film scanner” atradās gana daudz variantu. Papētot tuvāk, sapratu, ka būtiski atšķirīgu modeļu ir maz. Lētākais nešķita ērts un uzticams, savukārt dārgākie neatstāja iespaidu, ka būtu daudz labāki par lētajiem. Pēc ilgākas pētīšanas pasūtīju ierīci par 40 eiro. Ja būtu galīgi slikti, tad varētu vēl aizsūtīt pārdevējam atpakaļ.
Galīgi slikti nebija, bija pat visnotaļ labi. Nepatika, ka attēlu izšķirtspēja ir milzīga, bet attēls izskatās kā pēc pamatīgas digitālas pietuvināšanas. Lietotne nebija ideāla, tomēr diezgan laba. Nebija daudz lieku klikšķu, tikai ik pēc 12 kadriem viss ar roku jāsaglabā.
Ļoti ātri varēja saskenēt nesagrieztās filmiņas – pastum gabaliņu uz priekšu, nospied pogu uz aparāta, stum tālāk. Ar sagrieztajām bija lielāka ķēpa, bet arī ne vairāk par vienu minūti uz katru bildi. Bērni ļoti gribēja palīdzēt.
Daudzas bildes prasījās pagaišināt vai satumšināt, citām bija redzami netīrumi vai citi defekti. Tam nācās meklēt piemērotu programmu. Ja bilde būtu viena vai divas, mēģinātu iedot mākslīgajam intelektam, bet pie šādiem apjomiem nē.
Izmēģināju Gimp, jo bezmaksas un teorētiski dara visu to, ko man vajag. Sākumā mēģināju relatīvi ilgi un rūpīgi, bet vēlāk uzņēmu tempu uz kvalitātes rēķina. Aizkrāsoju redzamākos plankumus, palaidu automātisko gaismas / krāsu korekciju un apgriezu malas, ja tas tiešām bija vajadzīgs. Jo dažādu bildīšu sanāca gandrīz 1400 un, ja katru dienu tikšu galā ar vienu vai divām, tad rezultāta nebūs nekad, jo process man būs pamatīgi noriebies jau pēc mēneša. Negribētu ar ko tamlīdzīgu nodarboties profesionāli.
Par to, kas atklājās pašos attēlos, rakstīšu citreiz.