Skip to content

Fahri Erdinčs – Mūsainā Hadžere

Vispirms šī nelielā grāmatiņa mani piesaistīja ar savu izmēru. Domāju – vienā, divos vakaros izlasīšu un miers.

Grāmatā ir 11 nelieli stāsti. Tajos visos darbība norisinās senajā Turcijā.

  • Par kādu sievieti ar mazu bērnu, kas, zaudējusi vīru, piepelnās ar dejošanu vīriešiem.
  • Bagāta tēva dēls sagrib apņemt sievu, bet tās vecāki prasa milzu naudu – 1000 liru par kilogramu. Nauda paredzēta līgavas brāļa ārstēšanai, bet tas to nesagaida.
  • Paskopa veikala īpašnieka mazdēlam nav ko ēst, jo vedeklai aptrūcies piens. Ar viltību un dāvanām tiek pierunāta kāda sieviete, lai izlīdz nelaimē.
  • Mazs puika tirgojas ar spogulīšiem un citiem sīkumiem, lai palīdzētu tēvam, bet policists viņu visu laiku dzen prom. Izmisumā puisis mēģina ar auklu pakārties, bet viņu izglābj un vēlāk tēvs viņam saka, lai aug liels un sasien ar auklu policistu.
  • Kāds skolotājs ar septiņiem bērniem sitas ar trūkumu, līdz beidzot ir spiests kārtot skolotāja eksāmenu, lai saglabātu tiesības mācīt citus. Mirst viņa vecākais dēls, valdība nojauc māju, lai taisītu ceļu, un par to visu skolotājs grasās rakstīt ģenerālim vēstuli, bet nekādi nevar saņemties.
  • Ciemā aug ārkārtīgi skaista meitene un viņai ir ļoti grūti, jo vīrieši pievērš pārāk daudz uzmanības. Galu galā viņa jūtas spiesta bēgt prom.
  • Tiesnesim no rīta nav kārtīga krekla, ko vilkt mugurā, bet jāiet uz darbu. Tajā tiesājami iespējami kreklu kontrabandisti. Tiesnesis viņus apžēlo un tiesājamie izlemj tiesnesim uzdāvināt kreklu.
  • Ļoti trūcīga ciemata pārvaldnieks grib, lai vietējie uzceļ skolu. Viņiem tā pat nav vajadzīga, jo nebūtu, kas tajā mācās. Galu galā ciematnieki ir spiesti ciemu pamest.
  • Kāds grāmatu tirgotājs, atnācis uz naktsmītni, sastop karavīru pieskatītu spitālīgo baru. Tajā ir arī nelegālā kaujinieka Abasa sieva un dēls. Grāmatu tirgotājs naktī viņus aizved sev līdzi.
  • Kādai sievai ir ļoti mīļš ēzelis, viņas vienīgā manta. Lai nolīdzinātu parādus, viņa ļauj ēzelim strādāt pie kāda vīra, kurš nelegāli dodas pēc malkas un par to viņam ēzeli atņem.
  • Vīrs uz slimnīcu atvedis dēlu, bet tur to neņem pretī. Naudas vairs nav, atgriezties nevar, abi spiesti gaidīt brīnumu.

Stāsti nav pārāk priecīgi, bet spēcīgi, labi uzrakstīti. Nevarēju izlasīt mazo grāmatiņu dažos vakaros, jo vienā paņēmienā grūti izlasīt vairāk par diviem stāstiem.

Grāmatas autors dzimis 1917. gadā, piedzīvojis diezgan grūtu bērnību un 1949. gadā esot aizbēdzis no Turcijas uz Bulgāriju, kur tad arī apmeties uz dzīvi.

Grāmatiņu izlēmu nepaturēt, jo ir pieejama versija arī elektroniski.

Subjektīvais baudījums 7/10. Gribētos, lai tie stāstiņi būtu garāki un varbūt mazliet priecīgāki.

Ir ko piebilst?

%d bloggers like this: