Fotoattēli ar skatiem no Rīgas pagātnes un parasti arī bildīte no mūsdienām.
Lielās ģildes ēka celta no 1854. līdz 1857. gadam pēc arhitekta Kārļa Beines (1815-1858) projekta. Frontons ar pulksteni savulaik esot draudējis vējā nogāzties, tāpēc tas nojaukts. Labajā pusē redzams Amatu un Meistaru ielas krustojums. Šodien tur ir Līvu laukums. Agrāk nekāda Līvu laukuma nebija, tā vietā bija apbūve. Šādu fotogrāfiju mūsdienās uzņemt nevar. Traucē ēkaRead More »Senā Rīga – Lielā ģilde
Brīvības un Bruņinieku ielu krustojumā atradās divstāvu mūra māja. Grausta stāvoklī tā bija jau vismaz kopš deviņdesmitajiem gadiem (attēls). Šajā gruntsgabalā (ēkā?) savulaik darbojusies gan tabakas, gan konfekšu un šokolādes fabrika, gan skārda apstrādes, gan aptieku kartonāžas fabrikas. Nama īpašnieks esot tirdīts jau kopš 2000. gada. Esot solīts ēku atjaunot, bet dokumentu, kas to apliecinātu,Read More »Brīvības iela 78a
Attēlā redzama Smilšu iela virzienā no Jēkaba ielas uz Bastejkalnu. Saglabājusies nav tikai viena ēka, uz kuras ir uzraksti. Nojauktās ēkas vietā 1937. gadā sāka celt Finanšu ministrijas ēku, kuras fragments redzams attēlā. Finanšu ministrijai ir ļoti īpatnēja forma. Tā aizņem gandrīz vidu kvartālu, bet kā divi svešķermeņi tajā ir greznā Valsts kases ēka unRead More »Senā Rīga – Smilšu iela
Vecajā attēlā Doma laukums jau ir attīrīts no ēkām tā vidū, kas liecina par trīsdesmito gadu beigām. Kādreizējo apbūvi daļēji var apskatīt šeit un šeit. Luksofora vairs nav, bet kopumā pārmaiņu diezgan maz.
Vienstāva mājiņa kreisajā pusē nojaukta. Ķēžu žogs saglabājies (pārcelts?) vienīgi blakus Saeimas ēkai. Šķiet, ka arī lielie lukturi nedaudz mainījuši savu atrašanās vietu. Vareni pastiepušies koki, vasarā te ar fotoaparātu nebūtu ko darīt. Interesanti, ka vecajā attēlā nav manāms stūris no Saeimas nama, kā arī Marijas Magdalēnas baznīcas tornis. Jādomā, ka tas ir attēla apstrādesRead More »Senā Rīga – Jēkaba baznīca no Jēkabas ielas puses
Savulaik no Torņa ielas itin labi varēja redzēt Pulvertorni. Un tagad? Tagad vecās vienstāva un divstāvu ēciņas ir nojauktas. Tā vietā ir Latvijas Kara muzeja ēka, kas tapusi 1937. gadā. Ulmaņlaikā bijis plāns iztīrīt Vecrīgu no vāciskajām ēkām un to vietā uzcelt jaunas, dižas Latvijas laika ēkas. To gan paspēja tikai iesākt. Vairākas interesantasRead More »Senā Rīga – Pulvertornis no Torņa ielas
Te var uzskatāmi redzēt, kāpēc Rīgas ēku bildēšanu labāk veikt agrā pavasarī. Bilde jau glīta, tikai aiz lapām nevar saskatīt, kas vecākajam attēlam sānos. Izmaiņu maz, bet, ja ieskatās, var redzēt, ka operas ēkai parādījies papildus stāvs.
Klostera iela ved no Saeimas ēkas uz Pils laukumu. Atbilstoši savam nosaukumam tā ir ļoti klusa. Klostera iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu – par Bruņniecības laukumu. 1944. gadāRead More »Senā Rīga – Klostera iela
Herdera laukums atrodas blakus ieejai Doma baznīcā. Līdz 1864. gadam tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu. Tagadējā izskatā un lielumā laukumu izveidoja 19. gs. beigās, kad nojauca apbūvi. 1864. gadā laukumā uzstādīja J. G. Herdera pieminekli un laukumu pārdēvēja par Herdera laukumu. Vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām,Read More »Senā Rīga – Herdera laukums
Svētā Jēkaba baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1225. gadā. Baznīcas tornis vairākkārt pārbūvēts, pēdējo reizi 1756. gadā. Baznīca bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams, patlaban tā ir katoļu pārvaldībā. Pilns tās nosaukums ir Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle. Šo izskatīgo baznīcu ir sarežģīti nofotografēt, jo tai apkārt ir blīva apbūve. Doma baznīcai blakus irRead More »Senā Rīga – Jēkaba baznīca