Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.
Ēka Dzirnavu ielā 25 jau ilgus gadus izskatās daļēji atjaunota (2005. gada attēls Zudusī Latvija, 2010. gada attēls wikimapia). Par graustu to diez vai var nosaukt, bet izskatās, ka ilgstoši nav apdzīvota. Celta pēc arhitekta Fridriha Jeleja 1871. gadā apstiprināta projekta. Turpat blakus agrāk atradusies zema vienstāva ēka, kas iestiepusies pagalmā. To esot būvējis maiznieksRead More »Dzirnavu iela 25, 27
Ēkas ar adresēm Dzirnavu ielā 22 un 26 pieder pie Dzirnavu ielas graustiem, kuru Dzirnavu ielas posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz Antonijas ielai ir sevišķi daudz. Gandrīz vai neticami, bet tajā pašā kvartālā otrā pusē atrodas tūristu apbrīnotā Alberta iela. Starp citu, arī Alberta iela nav bez graustiem. 2007. gadā vēl bijis mazs šķūnītisRead More »Dzirnavu iela 18, 20, 22 un 26
Ar šī gada 1. septembri būšot aizliegts ilgstoši turēt uz ēkām pārklājus, kuri neļauj novērtēt ēkas stāvokli. Šie sieti ir diezgan liela problēma. No vienas puses tie aizsedz skatienu bēdīga stāvokļa, reizēm pat bīstamām ēkām. No otras puses tas laupa iespēju, visticamāk, pēdējo reizi aplūkot kādu vēsturisku ēku. Ēka Dzirnavu ielā 11 tieši ir tādsRead More »Dzirnavu iela 11
Savulaik no Torņa ielas itin labi varēja redzēt Pulvertorni. Un tagad? Tagad vecās vienstāva un divstāvu ēciņas ir nojauktas. Tā vietā ir Latvijas Kara muzeja ēka, kas tapusi 1937. gadā. Ulmaņlaikā bijis plāns iztīrīt Vecrīgu no vāciskajām ēkām un to vietā uzcelt jaunas, dižas Latvijas laika ēkas. To gan paspēja tikai iesākt. Vairākas interesantasRead More »Senā Rīga – Pulvertornis no Torņa ielas
Četrstāvu mūra ēka Pulkveža Brieža ielā 20 atrodas uz krustojuma ar Dzirnavu ielu. Nams celts pēc Reinholda Šmēlinga projekta 1894. gadā. Šī pamestā ēka ievada Dzirnavu ielas nolaisto ēku posmu, kurš beidzas pie Antonijas ielas. Pēc kadastra datiem ēka pieder juridiskai personai. Ja aplūko wikimapia attēlus pirms 7-11 gadiem, tad nevar saskatīt pārmaiņas. Tātad ēkaRead More »Pulkveža Brieža iela 20
Te var uzskatāmi redzēt, kāpēc Rīgas ēku bildēšanu labāk veikt agrā pavasarī. Bilde jau glīta, tikai aiz lapām nevar saskatīt, kas vecākajam attēlam sānos. Izmaiņu maz, bet, ja ieskatās, var redzēt, ka operas ēkai parādījies papildus stāvs.
Klostera iela ved no Saeimas ēkas uz Pils laukumu. Atbilstoši savam nosaukumam tā ir ļoti klusa. Klostera iela izveidojusies 16.gs. otrajā pusē. 1925. gadā daļu no Klostera ielas pārsauca par Saeimas laukumu. 1941. gadā tā kļuva par Muzeja ielu. No 1942.-1944. gadam daļu ielas sauca par Klostera ielu, daļu – par Bruņniecības laukumu. 1944. gadāRead More »Senā Rīga – Klostera iela
Herdera laukums atrodas blakus ieejai Doma baznīcā. Līdz 1864. gadam tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu. Tagadējā izskatā un lielumā laukumu izveidoja 19. gs. beigās, kad nojauca apbūvi. 1864. gadā laukumā uzstādīja J. G. Herdera pieminekli un laukumu pārdēvēja par Herdera laukumu. Vienīgais drošais orientieris, kurš saglabājies līdz mūsdienām,Read More »Senā Rīga – Herdera laukums
Ja, ejot pa Pulkveža Brieža ielu, palūkojas iekšpagalmos, tad var pamanīt šādu te mūra fragmentu ar grūti saburtojamu uzrakstu. Vismaz man tas neizdevās, bet es arī neesmu diez ko spēcīgs vācu valodā. Vai šis mūris tur ilgi ir bijis, tikai neesmu to agrāk ievērojis? Ķēros pie izpētes. Google maps 2014. gada attēlā redzams, ka mūraRead More »Pulkveža Brieža iela 17a
Svētā Jēkaba baznīca rakstos pirmo reizi minēta 1225. gadā. Baznīcas tornis vairākkārt pārbūvēts, pēdējo reizi 1756. gadā. Baznīca bijusi gan katoļu, gan luterāņu dievnams, patlaban tā ir katoļu pārvaldībā. Pilns tās nosaukums ir Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle. Šo izskatīgo baznīcu ir sarežģīti nofotografēt, jo tai apkārt ir blīva apbūve. Doma baznīcai blakus irRead More »Senā Rīga – Jēkaba baznīca