Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.
Kā redzams, saglabājušies ir labi ja zaļumi stacijas priekšā. Tomēr vecā ēka atradusies tieši tur, kur manis nobildētā. Interesanti, ka savulaik starp sliedēm un stacijas ēku atradusies tāda kā iela. Arī, lai iekļūtu vilcienā, ne vienmēr vajadzējis kāpt augšā pa trepēm, jo daļa sliežu atradušās ielas līmenī. Par stacijas ēku, tās vēsturi un vairāk bilžuRead More »Senā Rīga – Dinaburgas stacija
Kad pirms daudziem gadiem manās rokās ieklīda grāmatiņa ar seniem Rīgas fotoattēliem, radās doma, ka vajadzētu sabildēt tās pašas vietas un salikt bildītes kopā. Šogad beidzot sāku kaut ko darīt lietas labā. Vairākas dienas pa vismaz pāris stundām staigāju / braukāju pa Rīgu bildēdams. Tomēr gala rezultāts mani neapmierina vairāku iemeslu dēļ. Punkti, no kuriemRead More »Senā Rīga
Izrādās, eksistē vairāki itin interesanti tūrisma ceļveži / vēstures apraksti par vienu otru Rīgas dienvidaustrumpuses ielu un objektu. Cerams, ar laiku būs vēl.
Septembra sākumā sanāca paviesoties Odesā un Kijevā. Mēģinot izprast šīs pilsētas un Ukrainu vispār, gribot negribot jāpieķeras vēsturei. Tādēļ arī ceļojuma apraksts sāksies ar nelielu Ukrainas ne pašu senāko laiku vēsturi. Vēstures avots šajā gadījumā man ir angliskā vikipēdija un, ja sanāk ieraudzīt kādu vēsturisku aplamību, uzrakstiet, lūdzu, komentāru. Par senākajiem laikiem ir grūti kautRead More »Īsa Ukrainas vēsture
Cilvēki no sirds ķērušies pie darba.
Tāds viņš Grīziņkalnā ~60 pēdējos gadus sēdēja un lūkojās uz māmiņām, bērneļiem, pārīšiem, suņiem, vārnām, dzērājiem un citiem parka apmeklētājiem. Un lai arī man pašam nav 60, šodien lāgā negribēju ticēt savām acīm. Vai viņš maz atgriezīsies?
Ruses iela 20
Ja 9. maijs būtu sēru diena, kad piemin visus mirušos, ikviens to cienītu. Tā vietā notiek farss – cilvēku masas priecājas, kā viņu senči un tautieši nogalinājuši citus cilvēkus un viņu senčus. Iespējams, viņi uzskata, ka viņu tēvi un vectēvi bijuši varoņi. Daži varbūt tādi arī bija. Bet, ja kāds atļaujas svinēt uzvaru, viņam jāzinaRead More »Sveiciens 9. maijā jeb stāsts par Kaļiņingradu
Tomēr visai patīkami, ka cilvēki mīl viens otru. Daži to vēlas paust īpaši publiski, nu, lai jau. Varbūt būtu vērts kādu (sienas) pleķīti Rīgā atvēlēt tieši mīlošo roku un garu izpausmēm?