Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.
Lāčplēša iela 30 mūsdienās izskatās gana bēdīgi, lai būtu iemesls domāt, ka ēkas dienas varētu būt skaitītas. Attiecīgi ir vērts to iemūžināt attēlā, kamēr vēl iespējams.
Vēl pirms 5-10 gadiem tās pirmajā stāvā darbojies veikals. …
Sešdesmito gadu sākumā K. bija gandrīz 50 gadu, mākslinieces darbs fabrikā un lielākā daļa mūža aizvadīta visai nabadzīgi. K. vīrs okupācijas sākumā bija izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes K. viņu izpirka ar prāva kukuļa palīdzību. Brīvībā viņš sabija tikai dažus mēnešus, jo viņu vēlreiz notvēra un atkal aizsūtīja uz gulagu. Viņš atgriezās arī otrreiz, bet ātri vien nomira. Par piemiņu no vīra palika meita, kurai sešdesmito gadu sākumā bija vien 13-14 gadi. Lai varētu savilkt galus kopā un būtu kaut mazliet pārticīgāka dzīve, K. mēdza tirgoties ar audumiem, drēbēm utml. lietām. Tolaik to sauca par spekulāciju un, ja noķēra, tad varēja piemērot cietumsodu ar mantas konfiskāciju.
Tā kā K. ar meitu mitinājās mazītiņā dzīvoklītī P. ielā, radās doma ieguldīt līdzekļus mājas celtniecībā. Bet vajadzēja to visu noformēt oficiāli. K. uz sava vārda to negribēja darīt. Ja nu viņu notver un soda par spekulāciju? Bija jau piedzīvots nepatīkams incidents, kuru sagādāja kādas pieķertas “kolēģes” izpļāpāšanās milicijā cerībā uz mīkstāku sodu sev pašai. Tolaik kratīšanā neko neatrada, jo lietiskie pierādījumi – grezni lakati tika steidzami sabāzti skurstenī. Bet vienmēr uz šādu veiksmi paļauties nevarēja. Turklāt K. oficiālie ienākumi bija visai niecīgi, mājas celtniecība izskatītos aizdomīgi.
K. pārcilāja prātā radus, draugus un paziņas. Uzticamākais šķita mirušā vīra brāļa dēls A. Viņam bija arī labi atalgots darbs lidostā, kādēļ varas iestādēm nerastos aizdomas par nelegālu līdzekļu izmantošanu. Par nelielu samaksu A. …
Skatāmies uz bildi, kura uzņemta no neierasta rakursa un mēģinām pateikt – kas tur ir?
Sestdien devos ekskursijā gar Hapaka grāvi. Maršruts bija stipri līdzīgs pirms pieciem gadiem aprakstītajam ceļojumam uz Bolderāju. Visu aprakstīt nav vērts, bet dažas piezīmes veikt gribu. Brīvdienu trešais autobuss ir smirdīgāks par vidusmēra darbdienu piecpadsmito trolejbusu. Putnu ļoti maz. Eksotiskākais novērojums bija žagata. Binokli stiept līdzi nebija vērts. Vienīgi, kad garām lidoja zvirbuļveidīgi putniņi, mēģinājuRead More »Gar Hapaka grāvi
Svētdienas rīts iesākās 6:54. Putnu apguves un ligzdojošo putnu atlanta datu papildināšanas nolūkos devos uz Matīsa kapiem. Gāja interesanti, bet šoreiz ne par to. Kad pēc vairākām stundām plānoju savu dienas individuālo ekskursiju, ar putniem to primāri negribēju saistīt. Ar cilvēkiem vēl jo mazāk. Pēc ilgām pārdomām izlēmu aizbraukt līdz Iļģuciemam, tad doties uz Voleriem,Read More »Ceļojums uz Voleriem
Pēc pirmā pasaules kara Eiropas kartē bija parādījušās Somija, Igaunija, Lietuva un Latvija. Sākotnēji visas valstis bija demokrātiskas. Lietuvā autoritārais režīms tika ieviests 1926. gadā. Igaunijā autoritārais režīms tika ieviests 1934. gadā. Formāli tas beidzās 1938. gadā, kad tika atjaunota demokrātija pēc konstitūcijas, bet vara nemainījās, jo igauņi ievēlēja tos pašus cilvēkus vēlreiz. Ej nuRead More »Demokrātija, vara un mūsu vēsture
Noskatījos padomju laika dok. filmu par Audriņu traģēdiju otrā pasaules kara laikā (rež. Hercs Franks, Imants Brils “Spriedums”). Īsta antifašisma propaganda. Latvieši nežēlīgi publiski nošāvuši 30 vīriešus, vēl nez cik slēpti – sievietes un bērnus, sādžu nodedzinājuši. Vainīgie aizbēguši uz kapitālistiskajām rietumvalstīm, daži tomēr notverti un notiesāti uz nāvi. Sāku interesēties par šo gadījumu. Pārsteidza,Read More »Audriņi
Šis kauna stabs atrodas netālu no Rīgas robežas Jūrmalas gatvē. Varbūt neviens vairs lāgā nezina, kas tas ir? Lūk, tāds pats stabs pie Vienības gatves, bilde no google maps. Varbūt tie Rīgas patrioti, kas entuziastiski aizstāv garumzīmi Rīgas baltajos uzrakstos, varētu iestāties arī par Jūrmalas gatves staba atjaunošanu vai aizvākšanu?
Bing maps, 2011. gads vai agrāk. Zaķu 1 ir pagara koka ēka uz stūra un neliela mūra dzīvojamā ēka pagalmā. 2013. gada 23. decembris. Šķita, ka māja kuru katru brīdi var sadalīties pa sastāvdaļām, daļēji uz trotuāra. Tādā stāvoklī tā laikam sabijusi ilgus gadus. Cik no bērnības atceros, tās tālais gals vienmēr bijisRead More »Izzūdošā Rīga – Zaķu iela 1