Skip to content

Vēsture

Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.

Smirdīguma etalons

Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!

Filmā “Limuzīns jāņu nakts krāsā” teica Viktors Mirtas tantei.

 

Zemitānu stacijas tualetei ir glīta ēciņa. Nezinu, ap kuru laiku tādas pārstāja celt, bet droši vien tie laiki ir prom uz neatgriešanos. Kas noticis ar mūsu kultūru?

Zemitānu stacijas tualete

Man gan nav īpaši pozitīvas nostaļģijas attiecībā uz Zemitānu stacijas tualeti, drīzāk pat pretēji. Ja man vajadzētu nosaukt pretīgāko vietu Rīgā, tad, pirmkārt, iedomātos par šīs tualetes iekšpusi.

 

Ej taisni uz priekšu garām stacijai, tālāk atradīsi pēc smakas.

Ieraksta autors pirms dažiem gadiem, atbildot uz jautājumu, kur Zemitānu stacijā ir tualete.

 

Šo ateju varēja pieņemt par sava veida smirdīguma etalonu. Teiksim, Rokforas sieram piemīt 0.05 Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēki 10 grādos pēc Celsija (ZSTS), ķiplokam 0.03 ZSTS, pildītam pamperam – 0.2 ZSTS, vircas bedrei – 0.5 ZSTS, bet Getliņu izgāztuvei – veseli 10 Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēki. Varētu pat izveidot līkni, ar kādiem koeficientiem jāreizina Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēks, ja gaisa temperatūra mainās. Teiksim, +25 grādos ZSTS jāreizina ar 4 utt.

 

Nez kāda lielklizma tur gadījusies, bet decembrī varēja redzēt, ka Latvijas Dzelzceļš cīņā ar smirdspēkiem padevies. Durvis rūpīgi noslēgtas un ieviestas āra tualetes.

Paziņojums

[caption id="attachment_5608" align="aligncenter" width="1200"]Baudiet ērtības biotualetēs! Baudiet ērtības biotualetēs![/caption]

Varbūt tas ir laikmetīgs modernisms? Tādā gadījumā ceru, ka pati Zemitānu stacija tik drīz netiks aizvietota ar metāla būdiņu līdzīgi kā Vaivaros.

 

Aprīlī sanāca iet garām Zemitānu stacijai un ievēroju, ka tualetei apkārt uzcelts žogs. Droši vien, lai neviens nemēģinātu atvērt durvis un palaist iespundētos smirdspēkus kā džinu no pudeles. Atpakaļ jau vairs nedabūsi. Tā saucamās biotualetes tagad atrodas mazliet tuvāk stacijai. Siltākā laikā droši vien no tām vēdīs bioloģiski aromāti.

Zemitānu stacija

Ideālā variantā to būdiņu varētu izremontēt. Praktiski nez vai kāds gribēs to darīt, jo tad taču tur visu sapostīs bomži un huligāni. Ja nu vienīgi ateja turpmāk būs par maksu.

Maršruta taksometru shēma

Šo attēlu savulaik droši vien redzējuši visi, kas bijuši Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā.

Māršruta taksometru karte

Ar maršruta takometriem, kuru numuri bija no 1 līdz 12, esmu braucis labi ja pāris reižu mūžā. Vienīgais brauciens, kuru atceros, bija uz lidostu ap 1990. gadu ar septītā numura maršruta taksometru. Braucienus tolaik veica RAF Latvijas.

Neievēroju, kad tieši Latvijas ar kartē redzamajiem maršrutiem pazuda. Droši vien tas bija deviņdesmitajos gados. Bet shēma, lai arī padilusi, tomēr vēl apskatāma kā savdabīga vēstures relikvija.

Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši.

Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas.

Jo vecākā kartē skatās, jo garāka ir Sarkandaugava. 1885. gadā upes sākums iezīmēts netālu no tagadējās Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma.

Sarkandaugava 1885

1941. gada kartē pazuduši tikai pirmie ~600 metri, virs kuriem atradusies Rīgas preču stacija. Okupācijas gados pazuda vēl ~2 kilometri upes.

Kas no kādreizējās Sarkandaugavas saglabājies līdz šodienai?

Zināms, ka pie Ganību dambja abās pusēs Sarkandaugava joprojām ir salīdzinoši plata. Ūdenim vai vismaz kādām pēdām no tā vajadzētu būt arī no Ganību dambja līdz Bukultu ielai. Bet vai citur tiešām nekā vairs nav?

Kartes fragmentu atradu kartes.lnb.lv. Tur tā savietota ar visai ģeneralizētu un novecojušu mūsdienu karti. Centos sameklēt atbilstošus punktus google maps un saglabāju to koordinātas GPS. Jāņem arī vērā, ka 1885. gadā diez vai bija iespējams izveidot tik precīzas kartes kā mūsdienās. Tāpēc jārēķinās ar iespējamām novirzēm.

Sarkandaugava 2016

Sarkandaugava sākusies netālu no Viesturdārza. Tajā esošie dīķi arī ir daļa no vecās Daugavas. Varbūt pavisam senos laikos tie bijuši savienoti arī ar Sarkandaugavu, bet neatradu attiecīgus pierādījumus kartēs.

Viesturdārzs

 

Pie Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma agrāk atradusies zāģētava. Tur arī bijis sākums Sarkandaugavai. Tālāk tā tecējusi cauri ganību pļavām virzienā uz austrumiem.

Sarkandaugavas sākums

Ja palūkojas bing maps, tad var redzēt, ka pļavu teritorijās vēl nesen atradušās noliktavas. Tagad tās ir nojauktas, pa teritoriju (vēl) brīvi var staigāt un tajā atkal aug zāle. Vietām ir arī lielas peļķes, bet marta sākumā tas nav nekas neparasts.

Pētersalas rajons

Sarkandaugavas sākums

Šobrīd te ir tikai lielas peļķes, akmeņu kaudzes un vecas dzelzceļa sliedes uz paaugstinājuma.

Sarkandaugavas sākums

Sliedes

Sarkandaugava

Tālāk upe pagriezusies uz ziemeļaustrumiem. Šodien tur atrodas iežogotas noliktavas. Jāmeklē apkārtceļš.

Noliktavas

Aiz noliktavām upe šķērsojusi agrāko Sporta ielu jeb tagadējo Lapeņu ielu.

Lapeņu iela

Lapeņu iela

Te arī pirmais pārsteigums. Atrodu mazu dīķīti (aptuveni 3 x 3 metri) ar noteku virzienā uz ziemeļaustrumiem. Tieši tur agrāk tecējusi Sarkandaugava. Vai šis dīķītis ar noteku būtu saglabājies vēl no senajiem Daugavas laikiem? Iespējams, ka tā arī ir. Ja upe būtu pilnībā aizbērta, tad te vajadzētu būt sausai vietai.

Dīķītis

Dīķīša noteka

Tālāk ir apjomīga industriāla teritorija. Neliekas, ka tajā būtu kas interesants un nemēģinu lauzties iekšā.

Skanstes iela

Nākamais orientieris – Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums pie DnB ēkas. Pie tā var redzēt pacēlumu ar komunikāciju lūkām. Tas liekas mazliet neparasti, jo tuvākā ēka ir vismaz 150 metrus nostāk. Varbūt apakšā ir caurule Sarkandaugavas ūdens novadīšanai?

Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums

Upe tecējusi apmēram gar krustojuma labo malu uz Exigen ēkas labo stūri. Pagaidām te ir vārnu iemīļots tukšs laukums, neliela pļaviņa mazliet zem ielas līmeņa. Tajā dažas peļķes. Šajā apkārtnē ilgstoši atradušies mazdārziņi. 2002. gadā pieņemts lēmums par to likvidēšanu un jau 2006. gadā blakus uzcelta arēna “Rīga” un Olimpiskais sporta centrs.

Skanstes iela

Skanstes iela

Aiz Exigen ēkas atrodas pavisam nesen apbūvēta teritorija. Tur atrodas četras daudzstāvu ēkas, tā saucamā Panorama Plaza. Upe tecējusi līdz tālākajai daudzstāvu ēkai. Tur tā pagriezusies uz dienvidaustrumiem un bijusi sevišķi plata. Ir kartes, kurās no upes sākuma daļas iezīmēts tikai šis fragments.

Grostonas iela

Garāžas Vesetas ielā

Šodien tur atrodas okupācijas gados celtas garāžas. Fiziski tās atrodas kādu metru – pusotru zemāk par Grostonas ielas līmeni. Kā var spriest no aerofotogrāfijas, nekā zīmīga tur nav. Te man kā kājāmgājējam ceļš izbeidzas un jādodas atpakaļ, lai apietu garāžu teritoriju.

Vesetas iela

Paralēli garāžām virzienā uz dienvidaustrumiem atrodas grāvis, kurš nav bijis Sarkandaugavas sastāvdaļa. Ūdens līmenis tajā šķiet atrodamies virs garāžu teritorijas pamatnes. Nez, garāžu teritorijai nav problēmu ar gruntsūdeņiem?

Grāvis starp Grostonas un Vesetas ielām

Tālāk upe šķērsojusi Vesetas ielu un iegriezusies tai paralēli. Patlaban tur ir teritorija ar dzīvojamajām ēkām. Salīdzinot ar ielas līmeni, ēkas atrodas būtiski zemāk.

Garāžas Vesetas ielā

Vesetas iela

Vesetas iela

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Pēc Zirņu ielas šķērsošanas starp daudzstāvu dzīvojamajām mājām atrodas liels, tukšs laukums. Pa to reiz tecējusi Sarkandaugava. Ja ieskatās, ēkas abās laukuma pusēs atrodas augstāk par to.

Zirņu iela

Pagalms pie Vesetas ielas

Virs tālākās upes gultnes uzcelta bijušās Rīgas Būvniecības vidusskolas ēka. Seko Skanstes iela, kuras līmenis atrodas manāmi augstāk par tuvējo apkārtni.

Rīgas būvniecības vidusskola

Skanstes iela

Pēc Skanstes ielas šķērsošanas upes gultne jāmeklē teritorijās aiz žoga. Tur okupācijas gados krustām šķērsām saceltas dažādas noliktavas un līdzīgas zemas ēkas. Kā tam piekļūt, man nav skaidrs, bet vajadzētu, jo upe tajā tecējusi apmēram 500 metrus.

Duntes ielas noliktavas

Skanstes iela

Noliktavas Duntes ielā

Dodos pa labi uz Duntes ielu un skatos, kā var tikt teritorijās pa kreisi no tās. Fiziski Duntes iela atrodas augstāk par tām. Aiz Duntes biroju kompleksa ievēroju nomīcītu drāšu žogu uz teritoriju, kurā man vajag tikt. Riskēju doties iekšā. Tur ir tikai noliktavas un tām līdzīgas ēkas. Sarkandaugavas gultne atrodas zem asfalta un ēkām. Reljefa izmaiņas ir nelielas un tuvāk Duntes ielai nekā sagaidāms no GPS koordinātām.

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā un Laktas ielas dzelzceļa pārvads

Noliktavas Duntes ielā

Skatoties, cik labā kārtībā atrodas žogs citur un ka teritorija ir samērā sakopta, palika mazliet neomulīgi. Skaidrs, ka šī nav pamesta industriāla teritorija. Pa kreisi no tās atradās vecā dārziņu teritorija, tagad aizauguši brikšņi. Žogs uz turieni bija nevainojamā kārtībā. Visprātīgākais būtu bijis doties atpakaļ pāri nomīcītajam žogam, bet tā vietā centos atrast, vai nevaru kādu līkumu nogriezt. Devos virzienā uz Duntes ielu un ātri vien sastapos ar apsargu. Saņēmu jautājumu – kā gan es te esmu iekšā ticis? Sāku skaidrot par nomīcīto žogu (OK, tik ļoti nomīcīts jau nemaz nebija), veco Daugavas gultni (varen ticami izklausās, vai ne?), savukārt viņš man, ka te ir privāta teritorija, ka būtu taču varējis iet pie viņa uzreiz (no Duntes ielas sākuma es neredzēju, ka uz priekšu būtu meklējams apsargs) un ka vismaz nākošajā reizē vajadzētu mēģināt vispirms sarunāt (vai kāds gribētu tāpat vien ielaist sevis apsargājamā teritorijā pilnīgi nepazīstamu cilvēku?). Turklāt kā viņš varot zināt, ka neesmu ko paņēmis un kas man vispār ir somā. …

Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Visvalža ielā 8 atrodas tā saucamā Popova muižiņa. Tā ir viena no vecākajām koka ēkām Rīgā. Precīzs tās celšanas gads nav zināms, bet tā bijusi saskatāma jau 1769. gada kartēs. Tātad tā tur bijusi labu laiku pirms blakus ierīkotās dzelzceļa līnijas. Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas.Read More »Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Vai Staļinam nevajadzētu piešķirt Darvina balvu?

Pirmā marta naktī biedrs Staļins palīksmojis tā pavairāk, no rīta devies gulēt. Pieteicis sargiem, lai netraucē.

Laiks rit, biedrs nemostas, bet traucēt taču nedrīkst. Beidzot ap desmitiem vakarā biedrs Lozgačovs saņemas un dodas pie biedra Staļina. Bet tas, izrādās, guļ uz grīdas savos mīzalos un neko sakarīgu pateikt nespēj. Saukt ārstu? Tādas pavēles nav. Uzņemties atbildību biedrs Lozgačovs negrib. Uzņemsies iniciatīvu, pieļaus kļūdu, pašu sodīs – varbūt ar izsūtīšanu, varbūt ar nošaušanu. Biedrs Lozgačovs pieņem lēmumu – jāzvana augstāk stāvošajiem partijas biedriem un jāpadara par atbildīgajiem viņus.

Pēc dažām stundām ierodas biedri Berija un Maļenkovs. Biedrs Lozgačovs metas viņiem virsū, skaidrodams, ka vajag taču izsaukt ārstu. Berija viņu dusmīgi apklusina, sak, necel paniku, netraucē mūs un biedru Staļinu!

Tagad biedriem Maļenkovam un Berijam jāatrisina Lozgačova dilemma. Pavēles no augstāk stāvoša biedra nav. Uzņemties iniciatīvu – riskanti, var sanākt letāli sev pašam. Savukārt Staļina personīgais ārsts tajā brīdī tika spīdzināts čekā par vārdiem “vadonim vajadzētu vairāk atpūsties”.

Staļins guļ uz grīdas bez runas spējām savos mīzalos un atpūšas. Tikmēr Berija un Maļenkovs telefoniski apspriežas ar ietekmīgākajiem partijas biedriem un domā, kā izkļūt no situācijas. …

Patiess stāsts par uzticēšanos sešdesmitajos gados

Sešdesmito gadu sākumā K. bija gandrīz 50 gadu, mākslinieces darbs fabrikā un lielākā daļa mūža aizvadīta visai nabadzīgi. K. vīrs okupācijas sākumā bija izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes K. viņu izpirka ar prāva kukuļa palīdzību. Brīvībā viņš sabija tikai dažus mēnešus, jo viņu vēlreiz notvēra un atkal aizsūtīja uz gulagu. Viņš atgriezās arī otrreiz, bet ātri vien nomira. Par piemiņu no vīra palika meita, kurai sešdesmito gadu sākumā bija vien 13-14 gadi. Lai varētu savilkt galus kopā un būtu kaut mazliet pārticīgāka dzīve, K. mēdza tirgoties ar audumiem, drēbēm utml. lietām. Tolaik to sauca par spekulāciju un, ja noķēra, tad varēja piemērot cietumsodu ar mantas konfiskāciju.

Tā kā K. ar meitu mitinājās mazītiņā dzīvoklītī P. ielā, radās doma ieguldīt līdzekļus mājas celtniecībā. Bet vajadzēja to visu noformēt oficiāli. K. uz sava vārda to negribēja darīt. Ja nu viņu notver un soda par spekulāciju? Bija jau piedzīvots nepatīkams incidents, kuru sagādāja kādas pieķertas “kolēģes” izpļāpāšanās milicijā cerībā uz mīkstāku sodu sev pašai. Tolaik kratīšanā neko neatrada, jo lietiskie pierādījumi – grezni lakati tika steidzami sabāzti skurstenī. Bet vienmēr uz šādu veiksmi paļauties nevarēja. Turklāt K. oficiālie ienākumi bija visai niecīgi, mājas celtniecība izskatītos aizdomīgi.

K. pārcilāja prātā radus, draugus un paziņas. Uzticamākais šķita mirušā vīra brāļa dēls A. Viņam bija arī labi atalgots darbs lidostā, kādēļ varas iestādēm nerastos aizdomas par nelegālu līdzekļu izmantošanu. Par nelielu samaksu A. …

Gar Hapaka grāvi

Sestdien devos ekskursijā gar Hapaka grāvi. Maršruts bija stipri līdzīgs pirms pieciem gadiem aprakstītajam ceļojumam uz Bolderāju. Visu aprakstīt nav vērts, bet dažas piezīmes veikt gribu. Brīvdienu trešais autobuss ir smirdīgāks par vidusmēra darbdienu piecpadsmito trolejbusu. Putnu ļoti maz. Eksotiskākais novērojums bija žagata. Binokli stiept līdzi nebija vērts. Vienīgi, kad garām lidoja zvirbuļveidīgi putniņi, mēģinājuRead More »Gar Hapaka grāvi