Skip to content

Vēsture

Bildītes, senu notikumu pārstāsti un reizēm arī analīze.

Maskavas forštate februārī

Izlasīju par Maskavas forštates bildēšanas pasākumu un nolēmu pieteikties. Ja manu dalību apstiprinātu, vajadzētu ar parasto, “vienreiz lietojamo” fotoaparātu apstaigāt Maskavas forštati un pabildēt īpašākās vietas un mirkļus. Kopā tie ir 27 kadri. Vēlāk no katra autora tikšot izvēlēts viens interesantākais kadrs, kurš tiktu publiskots kopā ar citu autoru veiksmīgākajiem fotouzņēmumiem. Manu dalību apstiprināja unRead More »Maskavas forštate februārī

Pulkveža Brieža iela 10

Nams eklektisma stilā Pulkveža Brieža ielā 10 tapis pēc Edmunda fon Trompovska projekta. Nodots ekspluatācijā 1904. gadā. Spriežot pēc fasādes, jau vairāk nekā 10 gadus ēka nav bijusi apdzīvota. Iepriekšējais īpašnieks, acīmredzot, nolēmis ēku atjaunot ar vērienu. Nu, ko ar tik mazu ēciņu iesākt? Labāk uz atlikušā zemes pleķīša vispirms uzcelt jaunbūvi. Darbi aprāvušies pusceļā.Read More »Pulkveža Brieža iela 10

Ģertrūdes iela 133

Dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133 atrodas pašā Ģertrūdes ielas galā pie krustojuma ar Valmieras ielu. Pa Valmieras ielu ierasti brauc daudz automašīnu, kamēr Ģertrūdes iela ir salīdzinoši mierīga un klusa. Līdzīgas ir arī Bruņinieku un Stabu ielas starp Avotu un Valmieras ielām – interesantas, laika zoba skartas ēkas un samērā mierīga satiksme. Attiecīgajā Ģertrūdes ielasRead More »Ģertrūdes iela 133

Kalna iela 68

Ikdienas gaitās parasti nemaz nesanāk ievērot blakus esošās ēkas. Un, ja piepeši rodas tukšums, tad jāpalauza galva, kas gan tur agrāk bija? Ēkai Kalna ielā 68 diez ko bieži neeju garām, bet tukšumu ievēroju. Bilde gan tapusi siltākos laikapstākļos, bet tagad tur izskatās tāpat. 2014. gadā tur bija šāda ēka: 2011. gadā tā vizuāli bijusiRead More »Kalna iela 68

Bruņinieku iela 76 un 74

Bruņinieku iela 76 un 74 atrodas starp Avotu un Valmieras ielām. Bruņinieku iela 76 ir divstāvu koka ēka, kura jau ilgus gadus izskatās neapdzīvota. Logi aizsisti kopš vismaz 2011. gada. Tā arī šī ēka tur ilgstoši atrodas. Pirms vairākiem gadiem kāds piromāns Avotu ielas apkārtnē regulāri dedzināja pamestas koka ēkas. Šī ēka bīstamajos laikos irRead More »Bruņinieku iela 76 un 74

Grāmata – “Vilhelms Munters”

Vilhelms Munters ir Latvijas pēdējais ārlietu ministrs pirms okupācijas. Ņemot vērā, cik ļoti pakļāvīgi norisinājās Latvijas okupācija (tas ir, Kārlis Ulmanis bez ierunām parakstīja visu, ko viņam lika priekšā), šķita interesanti uzzināt par Munteru ko vairāk. Nezinu, vai Riharda Treija grāmata bijusi iecerēta populārzinātniska vai vienkārši zinātnisks pētījums, bet vairāk tā atbilst pēdējam variantam. MinētsRead More »Grāmata – “Vilhelms Munters”

Par “Redzi, dzirdi Latviju!”

Redzi, dzirdi Latviju! ir Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve (turpmāk tekstā – digitālā krātuve). Vienkāršāk izsakoties, tā ir vietne, kurā apskatīt, kādi kinomateriāli atrodami Latvijas Valsts arhīvā. Daļu kinomateriālu var apskatīt arī tiešsaistē. Līdzīgi kā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas karšu risinājumu, pirmais iepaids par digitālo krātuvi ir ļoti labs.Read More »Par “Redzi, dzirdi Latviju!”

Eduarda Smiļģa iela 33 un Lapu iela 1

Abas ēciņas atrodas blakus aptuveni starp Uzvaras parku un Āgenskalna tirgu. E.Smiļģa ielā 33 atrodas krietni apdegusi koka dzīvojamā ēka. Vēl 2011. gadā tā bijusi apdzīvota. Tagad to pārdod kā apbūves gabalu par 220 tūkstošiem eiro. Saglabājusies plāksnīte uz stūra vēsta, ka Cieceres ielā 9 atrodoties aptaujas iecirknis. Tā nav vis kāda lapele, bet kokaRead More »Eduarda Smiļģa iela 33 un Lapu iela 1

Ausekļa iela 18 un 16

Ausekļa iela atrodas Rīgas klusajā centrā. Tās tuvākajā apkārtnē ir daudz lepnu daudzstāvu mūra ēku. Turienes nekustamie īpašumi ir vieni no dārgākajiem Rīgā. Kā tāds mazs brīnums līdz mūsdienām ir saglabājies koka namiņš Ausekļa ielā 18. Tā ir pēdējā tāda veida ēciņa tuvējā apkārtnē. Tuvākās vietas, kur var sameklēt ko līdzīgu, būtu Pētersalas ielas apkārtneRead More »Ausekļa iela 18 un 16

Sasmakas muiža

Sasmakas muiža ir pamesta, nolaista un joprojām viegli majestātiska ēka. Lielākā pilsētā tā, iespējams, neliktos tik īpaša, bet Valdemārpilij šī ēka ir ievērojama. Sasmakas muiža esot tapusi 1578. gadā. Šī konkrētā ēka uzcelta 1886. gadā. 1920. gadā tajā atradusies Ārlavas pagastvalde. 1947. gadā ēkā iekārtota vidusskola. 1966. gada attēls. 1990. gadā muiža privatizēta.   Izrādās,Read More »Sasmakas muiža