Cilvēka garīgā attīstība, ceļš uz zināšanām, dažādas atziņas.
Turpinot tēmu par supernormatīvismu, ja ģimenēs pārsvarā ir diezgan skaidrs, kas ir atļauts, kas aizliegts, kas labi un kas slikti, tad sabiedrībā ar šo ir sarežģītāk. Tāpēc, ka priekšstatu par to, kā jābūt, ir daudz. Politkorektums vai drīzāk bailes liedz iespēju normāli diskutēt par daudziem jautājumiem, līdz ar to vienkārša risinājuma arī nav. Ir kautRead More »Būtiskākais Latvijas iedzīvotājus kopā saturošais elements
“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus.
[caption id="attachment_6019" align="aligncenter" width="2805"]
Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/[/caption]
“Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem:
Greivss augstu novērtēja Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu, bet uzskatīja, ka tā nedod gana plašu skatījumu un neizskaidro tās rašanās pamatus. Doktors Greivss novēroja, ka cilvēku problēmas mēdz kļūt tik sarežģītas, ka viņi tās nespēj izskaidrot savā prātā esošajā pasaules uzbūves modelī. Prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu saprast un atrisināt jaunās problēmas.
Klērs Greivss saviem pētījumiem veltīja vairāk nekā 20 gadus. Iegūtie rezultāti tika publicēti zinātniskos rakstos, prezentēti lekcijās un semināros. Pats Abrahams Maslovs atzina Greivsa izstrādāto modeli par pārāku nekā paša radīto. Tomēr teoriju noslēdzošs gala darbs tā arī netika pabeigts autora nāves dēļ. Šī iemesla dēļ viņa teorija ir salīdzinoši maz zināma.
Divi no viņa studentiem Kristofers Kauens (Christopher C. Cowan) un Dons Beks (Don Edward Beck) turpināja attīstīt Greivsa modeli un nosauca to par spirālveida dinamiku (Spiral Dynamics). Viņu teorija kļuva daudz populārāka pēc tam, kad to savos darbos iekļāva Kens Vilbers.
Kādēļ to visu vajadzēja pieminēt? Šī sarežģītā vēsture radījusi ļoti nepatīkamu situāciju, ka mūsdienās, sastopoties ar “krāsu teoriju”, “spirālveida dinamiku”, “attīstošos ciklisko eksistences līmeņu teoriju (Emergent Cyclical Levels of Existence Theory)”, “Greivsa teoriju” vai “integrālo teoriju”, nav īsti skaidrs, kas ar to domāts. Kurā brīdī beidzas Greivsa oriģinālā teorija un sākas Beka un Kauena ieguldījums? Ko pievienojis vai varbūt atmetis Kens Vilbers? Ja to pārstāsta vēl kāds autors, tad kuru interpretāciju viņš ir lietojis un vai tiešām neko nav pielicis no sevis klāt vai izmetis laukā? Pats pieturos pie Don Beck, Christopher Cowan grāmatā “Spiral Dynamics” rakstītā.
Spirālveida dinamikas būtība izsakāma īsi un vienkārši.
Katrā pieauguša cilvēka eksistences posmā tiek meklēts savs svētais grāls, veids, kādā dzīvot. Savā pirmajā līmenī viņa uzdevums ir automātiska fizioloģisku vajadzību apmierināšana. Otrajā līmenī viņš meklē drošu veidu, kā dzīvot. Tam secīgi seko varoņa statusa, varas un slavas, galīga miera, materiālas labklājības, sirsnīgu attiecību, pašcieņas un miera neizprotamajā pasaulē meklējumi. Un, kad viņš sapratīs, ka arī pēdējo mērķi nevar sasniegt, viņš savus meklējumus turpinās devītajā līmenī.
Katra uzdevuma sākumā viņš tic, ka atradīs savas eksistences iemeslu. Bet par pārsteigumu un samulsumu sev pašam, viņš saprot, ka viņa eksistences iemesls nav tas, kuru viņš nācis meklēt. Katrs sasniegtais līmenis viņu atstāj samulsušu un apjukušu. Viņš atrisina vienu uzdevumu kopu, lai atrastu jaunus uzdevumus. Viņa meklējumi nekad nebeidzas.
Klērs Greivss
Spirālveida dinamikas līmeņi raksturo kā cilvēks domā un pieņem lēmumus, nevis kam viņš tic vai kādas ir viņa vērtības. Parasti izdala 8-9 līmeņus. Uzreiz vēlos piebilst, ka tīrā veidā šie tipi sastopami reti.
Fiziska izdzīvošana
Indivīds šajā līmenī liek lietā visas savas prasmes, lai izdzīvotu. Galvenās prioritātes ir ēst, dzert, sasildīties un drošība. Var apvienoties nelielās grupās, lai palielinātu izdzīvošanas izredzes.
Tipiski šī līmeņa piemēri ir zīdaiņi, ar Alcheimera slimību smagā stadijā sirgstošie. Vidusmēra cilvēks šajā līmenī var nonākt pēc katastrofas. Ja dzīves apstākļi attiecīgajā brīdī kļūst tādi, ka visiem spēkiem jārīkojas, lai saglabātu savu fizisko eksistenci, par cilvēces kopējo mīlestību daudz neprātosi.
Mistiska pasaules uztvere
Ja ēst un dzert ir atrasts, tad, siltumā sēžot, var mēģināt izskaidrot apkārtējo pasauli. Kādēļ šogad slikta raža? Nu, droši vien labības dievs dusmīgs. Kādēļ vīrs šodien tik īgns? Tāpēc, ka Mežāžiem šodien slikts horoskops. Un tā tālāk, un tā joprojām līdz izskaidrojums tiek rasts praktiski visam.
Šī līmeņa galējs pārstāvis ciena garus un mistiskas zīmes. Viņš ir lojāls savam vadītājam, vecākajiem, senčiem, savai grupai vai klanam. Tiek saglabātas svētvietas, godāti īpaši (nereti mistiski) notikumi. Tiek ievērotas īpašas (t. sk. cilts) tradīcijas. Laiks var tikt uztverts cikliski nevis lineāri.
Parasti šo līmeni attiecina uz seno cilvēku ciltīm. Tas nav nepareizi, bet nevajag uzskatīt, ka šis līmenis ir miris līdz ar aizvēsturiskajiem senčiem. Tas joprojām ir dzīvs un aktuāls. Uz ko tad citu var attiecināt horoskopus, ļaunās acis, lāstus un melnus kaķus? Mistiska pasaules uztvere var šķist iracionāla un muļķīga, bet tā ir ļoti populāra. Turklāt šī pieeja ir ar zināmu pamatu, jo citādi pie zīlniecēm un ekstrasensiem neviens neietu.
Svarīgi, ka purpura līmeņa domāšana ir vērsta “prom no sevis”. Indivīds sevi vairāk uztver kā savas grupas locekli nekā individuālu vienību. Viņš neies cīnīties ar grupas vecākajiem vai pat (pasarg, mistiskais-dies!) gariem par savām individuālajām vērtībām.
Impulsīva rīcība
Dzīve savas grupas labā nozīmē nereti atsacīšanos no savām personīgajām interesēm. Ja tas jādara kādu mistisku iemeslu dēļ, tad rodas kārdinājums no visa atteikties. Jo ne vienmēr mistika strādā. Vai indivīds, kurš staigā ar veiksmes amuletu, tiešām ir caurmērā veiksmīgāks par to, kuram tāda nav? Eksperimentālā ceļā vai kā citādi sarkanā līmeņa pārstāvis pakāpeniski secina, ka mistiskā pasaule “nedarbojas”. Pakāpeniska atbrīvošanās no mītiem noved pie agresīva individuālisma. Galvenais esi tu pats un tas, ko tu gribi.
Galējā līmeņa izpratnē pasaule tiek uztverta kā džungļi, pilni ar plēsoņām. Indivīds izraujas no ierobežojumiem, lai apmierinātu savas iekāres. Viņš pieprasa uzmanību un cieņu pret sevi. Indivīds par savu rīcību neizjūt vainu vai nožēlu.
Galvenais grupā (ciemā / valstī / pasaulē) ir tas, kurš ir spēcīgākais. Otrs stiprākais būs otrs galvenais utt. Mītiskie likumi šajā līmenī nedarbojas, savukārt jauniem nav nozīmes, ja indivīds neizjūt ne vainu, ne nožēlu. Bail sarkanā līmeņa pārstāvjiem ir no tiem, kuri spēcīgāki par viņiem.
Tipiskākie piemēri ir dumpīgi pusaudži, feodālās karalistes, sliktie tēli Džeimsa Bonda filmās.
Jēgpilna dzīve
Dzīve kara laukā ir ļoti nogurdinoša. Vienmēr nevar būt stiprākais, reizēm nākas arī zaudēt. Turklāt arī sarkanā līmeņa indivīds negrib būt pavisam viens. Vajag domubiedrus, draugus, bet vai viņi klusībā nealkst ieņemt augstāku vietu hierarhijā? Ne uz brīdi nedrīkst atslābināties. Ilgākā laika periodā tas ir diezgan mokoši un rodas nepieciešamība pēc jauna skatījuma uz dzīvi. Glābšanas ceļš var būt ticība Jēzum Kristum, Muhamedam vai pat Jaunkrievijai. Nav svarīgi kam tieši, galvenais, ka patiesību sniedzošā struktūra ir skaidra, gana sarežģīta un tāda, kurai vērts sevi ziedot.
Zilajā līmenī tā spilgtākais pārstāvis ir gatavs ziedot sevi augstākam mērķim vai patiesībai. Pamatojoties uz mūžīgiem, absolūtiem principiem, tiek iedibināta Kārtība. Pareizs dzīvesveids nodrošina stabilitāti tagad un sola atalgojumu nākotnē. Impulsivitāti kontrolē vainas izjūta, katram indivīdam jāieņem viņam piemērota vieta. Likumi, ierobežojumi un disciplīna veido raksturu un morāles izjūtu. Kārtības pārkāpšana rada diskomfortu.
Tipiskākie zilā līmeņa pārstāvji ir ļoti reliģiozie ļaudis un pārliecināti nacionālisti. Bet ne tikai tie un ne katrs izteikti reliģiozi vai nacionāli domājošs cilvēks piederēs šim līmenim. Zilā līmeņa cilvēku sabiedrībā ir daudz, Spiral Dynamics grāmatā minēts pieņēmums ap 40% sabiedrības. Likumdošanu, valsts pamatuzbūvi un daudzas citas organizētas struktūras izveidojuši tieši šī līmeņa pārstāvji. Arī ulmaņlaika Latvijā dominēja zilā līmeņa vērtības.
Sasniegumi
Zilajā līmenī piedāvātā vērtību struktūra gan ir visai laba, tomēr ne pilnībā apmierinoša. Ja tu esi nacionālists, tad kādēļ upurēt savu personīgo labumu tādu indivīdu dēļ, kuri to nemaz nenovērtēs? Kādēļ būtu baznīcai jāmaksā desmitā deva? Vai zilā struktūra tev palīdz te un tagad, vai tikai sola labumus nepārskatāmā nākotnē? Bet citi tikmēr dzīvo aizvien labāk un labāk! Kādēļ tev jābūt tam muļķim un cietējam, kurš ievēro likumus, baušļus un noteikumus? Lai kāds uz tava rēķina iedzīvotos? Pietiek.
Oranžais līmenis ir atgriešanās pie domāšanas par sevi. Tas vairs nav primitīvais “kam spēks, tam taisnība”. Oranžā līmeņa cilvēks rūpīgāk izvēlas līdzekļus, ar kuriem panākt savu. Galvenais ir labsajūta, kuru gūst no materiālu interešu apmierināšanas.
Spilgts oranžā līmeņa pārstāvis izmaiņas un attīstību uzskata par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu. Progress jāpanāk, apgūstot dabas noslēpumus un meklējot labākos risinājumus. Jāizmanto zemeslodes sniegtie resursi, lai veidotu labu dzīvi. Dzīvē veiksmīgākie ir optimisti, tie, kuri uzņemas risku un paļaujas uz saviem spēkiem. Sabiedrība attīstās, pateicoties stratēģijai, konkurencei un tehnoloģijām.
Tipiskākie piemēri būtu tehnoloģiju fanāti un mūsdienu uzņēmēji.
Rūpes par citiem
Mēdz gadīties, ka sasniegts gana daudz un nav lielas jēgas iespringt vēl vairāk. Varbūt tu apznies, ka nevēlies ieguldīt tik lielas pūles, lai būtu pirmais. Varbūt tu saproti, ka no materiālajām lietām ir pārāk maz prieka. Vajag arī draugus, uz kuriem var paļauties, ne tikai līdzīgi domājošus konkurentus. Varbūt laime meklējama cilvēku kopībā un rūpēs par dabu?
Zaļā līmeņa spilgtākais pārstāvis uzskata, ka cilvēka garam jābūt brīvam no alkatības, dogmām un šķelšanās. Jūtas un rūpes par citiem ir nozīmīgākas par aukstu racionalitāti. Zemeslodes resursi un sniegtās iespējas pienākas visiem vienlīdzīgi. Lēmumi jāpieņem, saskaņošanas procesā nonākot pie vienprātības. Jābagātina cilvēka attīstība, jābūt harmoniskiem un nevajag noniecināt spiritualitāti. Zaļā līmeņa pārstāvjiem ir bail palikt vieniem, būt sociāli nepieņemamiem.
Samērā tipiski zaļā līmeņa pārstāvji ir feminisma un dažāda veidu minoritāšu aizstāvības organizācijas, kustības par iecietību pret dažādām reliģijām, liberālisma piekritēji, velkamisti.
Līdz zaļajam līmenim ieskaitot tajā esošie cilvēki ir pārliecināti, ka viņu pasaules skatījums ir vienīgais pareizais. Purpura / zilā / zaļā līmeņa indivīdi var mēģināt pārliecināt citus domāt tāpat kā viņi, jo tikai tā ir pareizi. Smilškrāsas / sarkanā / oranžā līmeņa indivīdi, visticamāk, diez ko nenopūlēsies ar citu cilvēku pārliecināšanu, jo šie līmeņi ir egocentriski.
Tolerance ir viena no Rietumu pamatvērtībām. Konservatīvos var apvainot psihiskos traucējumos, apsūdzēt “naida runā” un uzskatīt par necilvēkiem. Darviniskā cīņa par stiprākā izdzīvošanu ir radījusi vienlīdzīgas, racionālas cilvēciskas būtnes, kas ir “baltas lapas”, ko tikai samaitā nekrietnā sabiedrība. Ir laiks pārvarēt rasismu, jo tādas rases nemaz neeksistē. Un tas ir jādara baltajiem cilvēkiem, kuri irRead More »Populāri neloģismi
Nav neviena cilvēka, lai cik gudrs viņš būtu, kas jaunībā nebūtu izrunājis vārdus vai dzīvojis tā, ka gribētos atsacīties no šiem vārdiem vai rīcības. Taču agrākais nepavisam nav jānožēlo, jo nav iespējams būt pārliecinātam, ka sasniegta gudrība tādā mērā, kādā iespējams, kā vien tad, ja cilvēks izgājis cauri visām smieklīgajām vai riebīgajām inkarnācijām, bez kurāmRead More »Par kļūdīšanos
Lai atbrīvotos no ciešanām, mums tās ir jāpieņem savā apziņā. Pieņemšana nenozīmē “es ciešu”, bet gan “ir ciešanas”. Mums nav jāidientificējas ar problēmu, bet vienkārši jāatzīst, ka tāda ir. Nav gudri domāt “es esmu dusmīgs cilvēks, es tik bieži sadusmojos, kā lai no tā atbrīvojas?” Tas dod vaļu dažādiem pieņēmumiem par sevi, kas ļoti apgrūtinaRead More »Priekšstats par sevi
Sistēma un Finanses dzīvo no nevienlīdzības. Tās liek būt konkurētspējīgiem, lai pašas varētu turpināt krāšanu un piesavināšanos. Globalizācija ļauj Sistēmai un Finansēm bez grūtībām šķērsot tiesisku valstu robežas, ar moderno komunikāciju tehnoloģiju palīdzību veikt ne vien reālus, bet arī virtuālus darījumus. Sistēma un Finanses gūst labumu no visizdevīgākajiem nosacījumiem; cilvēkiem, lai izdzīvotu, ir jāpiesaista investori.Read More »Bernārs Sordē: Vairāk taisnīguma – jā, bet kāda?
Izglītības iestādēm ir jāgādā par cilvēku pieskaņošanos Sistēmas evolūcijai. Tās jau sen attiekušās no neatkarīgas lomas Sabiedrības veidošanā. Tās vairs nerada pilsoņu Kopienu (Cité), bet gan nodarbojas ar izglītības loģistiku, nometinot izglītojamos vienkopus, lai atbilstu globālo tīklu nometņveidīgajai darbībai. Izglītības iestādēm ir piešķirta autonomija, kādu parasti dod apakšuzņēmējiem, pieļaujot atšķirības pārvaldē, kas vienlaikus nedrīkst mainītRead More »Bernārs Sordē par izglītību un pētniecību
Bernard Sordet iekš LSM diezgan interesanti apcer mums uzspiesto pasaules kārtību. Atšķirībā no viena otra sazvērestības teoriju autora, par vainīgajiem netiek pasludināti “žīdi”, vispasaules valdnieki vai kas tamlīdzīgs. Citātu pat grūti izvēlēties, jo gribētos citēt visu rakstu. Izaugsme nenodrošina to, ka tiks panāktas attīstītākās valstis un izlīdzinātas atšķirības, jo investīciju konteksts ir stipri mainījies. IzaugsmeRead More »Kārtība pasaulē
Cits pārmetums manā virzienā man šķiet pilnīgi pamatots. Ļaudis mēdz teikt, ka man nepiemīt realitātes sajūta. Manis rakstītie dzejoļi un mazās, uzzīmētās bildītes neatbilstot realitātei. Kad es rakstu, es bieži aizmirstu, kā atbilstoši būtu jāraksta grāmata izsmalcinātiem lasītājiem, un, vēl jo būtiskāk, man tiešām trūkst cieņas pret realitāti. Es to uzskatu par pēdējo lietu, parRead More »Realitāte
Iegājām veikalā un man mazā aizskrēja kaut ko skatīties. Pēc brīža skatāmies – stāv pie konfektēm, loba ārā no papīriņiem un ēd. Sadusmojos, pieskrēju klāt un kārtīgi salamāju. Mazā stāv, raud, pārdzīvo – saprot, ko izdarījusi. Pēc desmit minūtēm viņa jau atkal priecīgi skraida apkārt pa veikalu. Ja mani tā salamātu, es uz vismaz visuRead More »Vecums un priekšstati