Skip to content

Publikācijas

Īpaši nostrādāti raksti, tai skaitā publikācijas masu medijos.

Luxtorpeda

Šoreiz gribu pastāstīt par kādu neparasta izskata vēsturisku spēkratu. Bildītē redzamais transporta līdzeklis nav autobuss. Tas ir vilciens, kuru mēdz saukt par Luxtorpeda. Trīsdesmitajos gados tas braucis pa Polijas dzelzceļu. Tas sastāvējis no viena luksus klases vagona ar iekšdedzes dzinēju. Oficiāli tos sauca nevis par luksusa torpēdām, bet gan “Pociąg Motorowo-Ekspresowy MtE” jeb Motorekspresvilcienu. PlašākRead More »Luxtorpeda

Grāmata – Dievs 9.0

Kad izlasīju Didža Kukaiņa atsauksmi par šo grāmatu, mani tā ļoti ieinteresēja. Tikko biju izlasījis Beka un Kauena “Spiral Dynamics” un man ne īpaši patika, cik gari un sarežģīti tajā pasniegta spirālveida dinamikas teorija. Vēl mani ļoti interesēja, kā spirālveida dinamikas jēdzienus labāk iztulkot latviski. Pateicoties Zvaigzne ABC, man radās iespēja iepazīties ar “Dievs 9.0”Read More »Grāmata – Dievs 9.0

Don Beck, Christopher Cowan – Spiral Dynamics

Kena Vilbera Visaptverošajā teorijā apmēram divās lappusēs ir pastāstīts par memu teoriju. Ļoti īsi, ļoti koncentrēti un mazliet nesaprotami. Mēģināju internetā sameklēt par šo teoriju ko vairāk un biju pārsteigts, ka neko daudz vairāk neatradu. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tobrīd nezināju teorijas komplicēto vēsturi un līdz ar to citus tās nosaukumus. Pēc diezgan cītīgiemRead More »Don Beck, Christopher Cowan – Spiral Dynamics

Spirālveida dinamikas teorija

“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus.

[caption id="attachment_6019" align="aligncenter" width="2805"]Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/ Spiral Dynamics, attēls no http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/[/caption]

Precizitātei nedaudz vēstures

“Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem:

  • kāpēc cilvēki ir dažādi?
  • kāpēc daži cilvēki mainās, bet citi nē?
  • kā cilvēka prāts reaģē uz pasauli, kura kļūst aizvien sarežģītāka?

Greivss augstu novērtēja Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu, bet uzskatīja, ka tā nedod gana plašu skatījumu un neizskaidro tās rašanās pamatus. Doktors Greivss novēroja, ka cilvēku problēmas mēdz kļūt tik sarežģītas, ka viņi tās nespēj izskaidrot savā prātā esošajā pasaules uzbūves modelī. Prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu saprast un atrisināt jaunās problēmas.

Klērs Greivss saviem pētījumiem veltīja vairāk nekā 20 gadus. Iegūtie rezultāti tika publicēti zinātniskos rakstos, prezentēti lekcijās un semināros. Pats Abrahams Maslovs atzina Greivsa izstrādāto modeli par pārāku nekā paša radīto. Tomēr teoriju noslēdzošs gala darbs tā arī netika pabeigts autora nāves dēļ. Šī iemesla dēļ viņa teorija ir salīdzinoši maz zināma.

Divi no viņa studentiem Kristofers Kauens (Christopher C. Cowan) un Dons Beks (Don Edward Beck) turpināja attīstīt Greivsa modeli un nosauca to par spirālveida dinamiku (Spiral Dynamics). Viņu teorija kļuva daudz populārāka pēc tam, kad to savos darbos iekļāva Kens Vilbers.

Kādēļ to visu vajadzēja pieminēt? Šī sarežģītā vēsture radījusi ļoti nepatīkamu situāciju, ka mūsdienās, sastopoties ar “krāsu teoriju”, “spirālveida dinamiku”, “attīstošos ciklisko eksistences līmeņu teoriju (Emergent Cyclical Levels of Existence Theory)”, “Greivsa teoriju” vai “integrālo teoriju”, nav īsti skaidrs, kas ar to domāts. Kurā brīdī beidzas Greivsa oriģinālā teorija un sākas Beka un Kauena ieguldījums? Ko pievienojis vai varbūt atmetis Kens Vilbers? Ja to pārstāsta vēl kāds autors, tad kuru interpretāciju viņš ir lietojis un vai tiešām neko nav pielicis no sevis klāt vai izmetis laukā? Pats pieturos pie Don Beck, Christopher Cowan grāmatā “Spiral Dynamics” rakstītā.

 

Spirālveida dinamika

Spirālveida dinamikas būtība izsakāma īsi un vienkārši.

Katrā pieauguša cilvēka eksistences posmā tiek meklēts savs svētais grāls, veids, kādā dzīvot. Savā pirmajā līmenī viņa uzdevums ir automātiska fizioloģisku vajadzību apmierināšana. Otrajā līmenī viņš meklē drošu veidu, kā dzīvot. Tam secīgi seko varoņa statusa, varas un slavas, galīga miera, materiālas labklājības, sirsnīgu attiecību, pašcieņas un miera neizprotamajā pasaulē meklējumi. Un, kad viņš sapratīs, ka arī pēdējo mērķi nevar sasniegt, viņš savus meklējumus turpinās devītajā līmenī.

Katra uzdevuma sākumā viņš tic, ka atradīs savas eksistences iemeslu. Bet par pārsteigumu un samulsumu sev pašam, viņš saprot, ka viņa eksistences iemesls nav tas, kuru viņš nācis meklēt. Katrs sasniegtais līmenis viņu atstāj samulsušu un apjukušu. Viņš atrisina vienu uzdevumu kopu, lai atrastu jaunus uzdevumus. Viņa meklējumi nekad nebeidzas.

Klērs Greivss

Spirālveida dinamikas līmeņi raksturo kā cilvēks domā un pieņem lēmumus, nevis kam viņš tic vai kādas ir viņa vērtības. Parasti izdala 8-9 līmeņus. Uzreiz vēlos piebilst, ka tīrā veidā šie tipi sastopami reti.

 

Smilškrāsas līmenis (Beka un Kauena versijā BEIGE, Greivsa kods A-N, individuāls, uz sevi vērsts līmenis)

Fiziska izdzīvošana

Indivīds šajā līmenī liek lietā visas savas prasmes, lai izdzīvotu. Galvenās prioritātes ir ēst, dzert, sasildīties un drošība. Var apvienoties nelielās grupās, lai palielinātu izdzīvošanas izredzes.

Tipiski šī līmeņa piemēri ir zīdaiņi, ar Alcheimera slimību smagā stadijā sirgstošie. Vidusmēra cilvēks šajā līmenī var nonākt pēc katastrofas. Ja dzīves apstākļi attiecīgajā brīdī kļūst tādi, ka visiem spēkiem jārīkojas, lai saglabātu savu fizisko eksistenci, par cilvēces kopējo mīlestību daudz neprātosi.

 

Purpura līmenis (PURPLE, B-O, orientēts uz citiem)

Mistiska pasaules uztvere

Ja ēst un dzert ir atrasts, tad, siltumā sēžot, var mēģināt izskaidrot apkārtējo pasauli. Kādēļ šogad slikta raža? Nu, droši vien labības dievs dusmīgs. Kādēļ vīrs šodien tik īgns? Tāpēc, ka Mežāžiem šodien slikts horoskops. Un tā tālāk, un tā joprojām līdz izskaidrojums tiek rasts praktiski visam.

Šī līmeņa galējs pārstāvis ciena garus un mistiskas zīmes. Viņš ir lojāls savam vadītājam, vecākajiem, senčiem, savai grupai vai klanam. Tiek saglabātas svētvietas, godāti īpaši (nereti mistiski) notikumi. Tiek ievērotas īpašas (t. sk. cilts) tradīcijas. Laiks var tikt uztverts cikliski nevis lineāri.

Parasti šo līmeni attiecina uz seno cilvēku ciltīm. Tas nav nepareizi, bet nevajag uzskatīt, ka šis līmenis ir miris līdz ar aizvēsturiskajiem senčiem. Tas joprojām ir dzīvs un aktuāls. Uz ko tad citu var attiecināt horoskopus, ļaunās acis, lāstus un melnus kaķus? Mistiska pasaules uztvere var šķist iracionāla un muļķīga, bet tā ir ļoti populāra. Turklāt šī pieeja ir ar zināmu pamatu, jo citādi pie zīlniecēm un ekstrasensiem neviens neietu.

Svarīgi, ka purpura līmeņa domāšana ir vērsta “prom no sevis”. Indivīds sevi vairāk uztver kā savas grupas locekli nekā individuālu vienību. Viņš neies cīnīties ar grupas vecākajiem vai pat (pasarg, mistiskais-dies!) gariem par savām individuālajām vērtībām.

 

Sarkanais līmenis (RED, C-P, vērsts uz sevi)

Impulsīva rīcība

Dzīve savas grupas labā nozīmē nereti atsacīšanos no savām personīgajām interesēm. Ja tas jādara kādu mistisku iemeslu dēļ, tad rodas kārdinājums no visa atteikties. Jo ne vienmēr mistika strādā. Vai indivīds, kurš staigā ar veiksmes amuletu, tiešām ir caurmērā veiksmīgāks par to, kuram tāda nav? Eksperimentālā ceļā vai kā citādi sarkanā līmeņa pārstāvis pakāpeniski secina, ka mistiskā pasaule “nedarbojas”. Pakāpeniska atbrīvošanās no mītiem noved pie agresīva individuālisma. Galvenais esi tu pats un tas, ko tu gribi.

Galējā līmeņa izpratnē pasaule tiek uztverta kā džungļi, pilni ar plēsoņām. Indivīds izraujas no ierobežojumiem, lai apmierinātu savas iekāres. Viņš pieprasa uzmanību un cieņu pret sevi. Indivīds par savu rīcību neizjūt vainu vai nožēlu.

Galvenais grupā (ciemā / valstī / pasaulē) ir tas, kurš ir spēcīgākais. Otrs stiprākais būs otrs galvenais utt. Mītiskie likumi šajā līmenī nedarbojas, savukārt jauniem nav nozīmes, ja indivīds neizjūt ne vainu, ne nožēlu. Bail sarkanā līmeņa pārstāvjiem ir no tiem, kuri spēcīgāki par viņiem.

Tipiskākie piemēri ir dumpīgi pusaudži, feodālās karalistes, sliktie tēli Džeimsa Bonda filmās.

 

Zilais līmenis (BLUE, D-Q, orientēts uz citiem)

Jēgpilna dzīve

Dzīve kara laukā ir ļoti nogurdinoša. Vienmēr nevar būt stiprākais, reizēm nākas arī zaudēt. Turklāt arī sarkanā līmeņa indivīds negrib būt pavisam viens. Vajag domubiedrus, draugus, bet vai viņi klusībā nealkst ieņemt augstāku vietu hierarhijā? Ne uz brīdi nedrīkst atslābināties. Ilgākā laika periodā tas ir diezgan mokoši un rodas nepieciešamība pēc jauna skatījuma uz dzīvi. Glābšanas ceļš var būt ticība Jēzum Kristum, Muhamedam vai pat Jaunkrievijai. Nav svarīgi kam tieši, galvenais, ka patiesību sniedzošā struktūra ir skaidra, gana sarežģīta un tāda, kurai vērts sevi ziedot.

Zilajā līmenī tā spilgtākais pārstāvis ir gatavs ziedot sevi augstākam mērķim vai patiesībai. Pamatojoties uz mūžīgiem, absolūtiem principiem, tiek iedibināta Kārtība. Pareizs dzīvesveids nodrošina stabilitāti tagad un sola atalgojumu nākotnē. Impulsivitāti kontrolē vainas izjūta, katram indivīdam jāieņem viņam piemērota vieta. Likumi, ierobežojumi un disciplīna veido raksturu un morāles izjūtu. Kārtības pārkāpšana rada diskomfortu.

Tipiskākie zilā līmeņa pārstāvji ir ļoti reliģiozie ļaudis un pārliecināti nacionālisti. Bet ne tikai tie un ne katrs izteikti reliģiozi vai nacionāli domājošs cilvēks piederēs šim līmenim. Zilā līmeņa cilvēku sabiedrībā ir daudz, Spiral Dynamics grāmatā minēts pieņēmums ap 40% sabiedrības. Likumdošanu, valsts pamatuzbūvi un daudzas citas organizētas struktūras izveidojuši tieši šī līmeņa pārstāvji. Arī ulmaņlaika Latvijā dominēja zilā līmeņa vērtības.

 

Oranžais līmenis (ORANGE, E-R, vērsts uz sevi)

Sasniegumi

Zilajā līmenī piedāvātā vērtību struktūra gan ir visai laba, tomēr ne pilnībā apmierinoša. Ja tu esi nacionālists, tad kādēļ upurēt savu personīgo labumu tādu indivīdu dēļ, kuri to nemaz nenovērtēs? Kādēļ būtu baznīcai jāmaksā desmitā deva? Vai zilā struktūra tev palīdz te un tagad, vai tikai sola labumus nepārskatāmā nākotnē? Bet citi tikmēr dzīvo aizvien labāk un labāk! Kādēļ tev jābūt tam muļķim un cietējam, kurš ievēro likumus, baušļus un noteikumus? Lai kāds uz tava rēķina iedzīvotos? Pietiek.

Oranžais līmenis ir atgriešanās pie domāšanas par sevi. Tas vairs nav primitīvais “kam spēks, tam taisnība”. Oranžā līmeņa cilvēks rūpīgāk izvēlas līdzekļus, ar kuriem panākt savu. Galvenais ir labsajūta, kuru gūst no materiālu interešu apmierināšanas.

Spilgts oranžā līmeņa pārstāvis izmaiņas un attīstību uzskata par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu. Progress jāpanāk, apgūstot dabas noslēpumus un meklējot labākos risinājumus. Jāizmanto zemeslodes sniegtie resursi, lai veidotu labu dzīvi. Dzīvē veiksmīgākie ir optimisti, tie, kuri uzņemas risku un paļaujas uz saviem spēkiem. Sabiedrība attīstās, pateicoties stratēģijai, konkurencei un tehnoloģijām.

Tipiskākie piemēri būtu tehnoloģiju fanāti un mūsdienu uzņēmēji.

 

Zaļais līmenis (GREEN, F-S, orientēts uz citiem)

Rūpes par citiem

Mēdz gadīties, ka sasniegts gana daudz un nav lielas jēgas iespringt vēl vairāk. Varbūt tu apznies, ka nevēlies ieguldīt tik lielas pūles, lai būtu pirmais. Varbūt tu saproti, ka no materiālajām lietām ir pārāk maz prieka. Vajag arī draugus, uz kuriem var paļauties, ne tikai līdzīgi domājošus konkurentus. Varbūt laime meklējama cilvēku kopībā un rūpēs par dabu?

Zaļā līmeņa spilgtākais pārstāvis uzskata, ka cilvēka garam jābūt brīvam no alkatības, dogmām un šķelšanās. Jūtas un rūpes par citiem ir nozīmīgākas par aukstu racionalitāti. Zemeslodes resursi un sniegtās iespējas pienākas visiem vienlīdzīgi. Lēmumi jāpieņem, saskaņošanas procesā nonākot pie vienprātības. Jābagātina cilvēka attīstība, jābūt harmoniskiem un nevajag noniecināt spiritualitāti. Zaļā līmeņa pārstāvjiem ir bail palikt vieniem, būt sociāli nepieņemamiem.

Samērā tipiski zaļā līmeņa pārstāvji ir feminisma un dažāda veidu minoritāšu aizstāvības organizācijas, kustības par iecietību pret dažādām reliģijām, liberālisma piekritēji, velkamisti.

 

Līdz zaļajam līmenim ieskaitot tajā esošie cilvēki ir pārliecināti, ka viņu pasaules skatījums ir vienīgais pareizais. Purpura / zilā / zaļā līmeņa indivīdi var mēģināt pārliecināt citus domāt tāpat kā viņi, jo tikai tā ir pareizi. Smilškrāsas / sarkanā / oranžā līmeņa indivīdi, visticamāk, diez ko nenopūlēsies ar citu cilvēku pārliecināšanu, jo šie līmeņi ir egocentriski.

Zaļo vārnu būru apsekošana

Tā kā vairākums lasītāju zaļo vārnu varētu pazīt slikti, vispirms dažos vārdos par viņu.

[caption id="attachment_5919" align="aligncenter" width="736"]Zaļā vārna Zaļā vārna[/caption]

Zaļā vārna ir skaists, zils putns, nedaudz mazāks par pelēko vārnu. Tās pie mums atlido maija sākumā, aizlido augusta beigās. Zaļā vārna ir, iespējams, apdraudētākā Latvijas ligzdojošā putnu suga. Latvijā ligzdo kādi 20-25 pāri putnu.

Zaļās vārnas ligzdošanai gandrīz vienmēr izvēlas vienu un to pašu teritoriju. Tātad, ja vienā teritorijā radīsies problēmas, viņas, visticamāk, nelidos ligzdot citur. Tāpēc Latvijā ir palikušas vien dažas vietas, kur zaļo vārnu var sastapt. Putni savā starpā ir saradojušies, kas potenciāli mazina iespējas sekmīgi radīt pēcnācējus un izdzīvot. Negredzenotus putnus Latvijas teritorijā redz ļoti, ļoti reti. Bet gredzenotos – tikai Latvijā dzimušus.

Lietuvā ir mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā. Igaunijā kopš 2011. gada zaļās vārnas vairs neligzdo. Maz šo putnu ir Baltkrievijā. Polijā, kuras teritorija ir gandrīz piecas reizes lielāka par Latvijas teritoriju, nesen bijis mazāk zaļo vārnu nekā Latvijā (2014. gadā atrasti 24 pāri). Zviedrijā, Vācijā, Čehijā to vairs nav nemaz. Vairāk zaļo vārnu ir zem Karpatiem – Ungārija, Rumānija, bet tas jau ir ļoti tālu no mums.

[caption id="attachment_5914" align="aligncenter" width="722"]Zaļo vārnu izplatības karte 2008 - 2012 Zaļo vārnu izplatības karte 2008 – 2012. Dati novecojuši, jo zaļās vārnas var sastapt vairs tikai pierīgā. Avots: http://bd.eionet.europa.eu/article12/summary?period=1&subject=A231[/caption]

Cīņa par izdzīvošanu tātad ir ļoti nopietna. Tajā pašā laikā mednieki no Serbijas, Horvātijas, Kipras, Saūda Arābijas, Lībijas, Omānas u.c. zaļās vārnas šauj. Vienā dienā viens “tā gala” mednieks mierīgi nošauj putnus, kuru skaits ir lielāks par visu Baltijas valstu populāciju kopā ņemot. Bildēs to redzēt ir diezgan šausmīgi.

Zaļās vārnas ir piesardzīgas un tuvumā cilvēkus nemēdz laist. Raksta augšējā bilde tapusi 2014. gadā ar divdesmit reižu palielinājumu, īpaši nemēģinot slēpties. Ejot tuvāk, putns aizlidoja.

Ja zaļās vārnas grib labi apskatīt nevis aizbiedēt, tad nepieciešams teleskops.

[caption id="attachment_5922" align="aligncenter" width="1500"]Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Lūk, kāds ir drošs attālums zaļās vārnas vērošanai. Bildē putnu pat saskatīt nevar, bet viņš tur ir – sēž uz elektrolīnijas vada.[/caption]

Zaļās vārnas ir dobumperētāji. Tā kā lielu, dobumainu koku paliek aizvien mazāk, putnu būri kļūst aizvien nepieciešamāki. Zaļo vārnu pieradināšana pie būriem sekmīgi notiek kopš 1999. gada.

Precīzs zaļo vārnu būru skaits nav zināms. Būri nolietojas. Arī koku var nocirst vai tas var nogāzties. Apsekojamo būru skaits šobrīd ir ap 150.

Tukšos putnu būrus apseko vidēji divas reizes sezonā, pilnos – četras, piecas. Bet, ja apstākļi ļauj un ir tāda nepieciešamība, tad biežāk.

 

Pateicoties zaļo vārnu pētniekam Edmundam Račinskim un Latvijas Ornitoloģijas biedrības Rīgas vietējās grupas vadītāja vietniecei Gunai Rozei, man radās iespēja 04.06.2016. piedalīties 24 zaļo vārnu būru apsekošanā un tagad varu pastāstīt, ko tādā dara.

Pētnieks vai šajā gadījumā pētnieku grupa aizbrauc ar auto pie apsekojamā putnu būra. Tiek apskatīta apkārtne – vai nemana iespējamus ligzdotājus, olu čaumalas, ekskrementus un citas pazīmes, kas liecinātu par būra izmantošanu. Šajā gadījumā piefiksējām arī GPS koordinātas precizēšanas nolūkiem.

Vienreiz zem būra atradām vairākas zaļās vārnas spalvas. Divas reizes pamanījām izmestas lielās zīlītes oliņas. Abos gadījumos bija atlidojusi par zīlīti lielākā svīre un izmetusi lielās zīlītes olas no būrīša laukā.

[caption id="attachment_5921" align="aligncenter" width="1500"]Lielās zīlītes olas Lielās zīlītes olas[/caption]

Būrītis jāpārbauda no iekšpuses. Tāpēc no auto jumta tiek noraisītas un noņemtas saliekamās metāla kāpnes. Tad tās aiznes līdz putnu būrim, izvelk nepieciešamajā augstumā, atstutē pret koku blakus būrim un kāpj augšā. Noņem putnu būrīša vāku un apskata būra iekšpusi.

[caption id="attachment_5923" align="aligncenter" width="1125"]Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri Edmunds Račinskis pārbauda putnu būri[/caption]

Ja būrī ir jebkādi putni, tie tiek nofotografēti un nonesti lejā. Pa visiem būriem kopā mums sanāca sastapt četrus pupuķu mazuļus un divas svīres.

[caption id="attachment_5924" align="aligncenter" width="1500"]Pupuķi briesmu gadījumā klūst par ļoti meistarīgiem apkakātājiem. Savu daļu fekāliju saņēmām mēs visi. Pupuķi briesmu gadījumā kļūst par trāpīgiem apkakātājiem. Lai arī rokās tos ņēma tikai Edmunds, sava tiesa tika arī man un Inesei.[/caption] [caption id="attachment_5925" align="aligncenter" width="1125"]Pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā. Mazie pupuķi maisā. Cītīgi mēģināja lekt laukā.[/caption]

Noceltie putni tiek nomērīti un apgredzenoti. …

Sociālā tautība

Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību.

Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā.

Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etnisko piederību. Tie laiki ir pagājuši. Bet etniskās piederības kritērijs savu aktualitāti nezaudēs vēl ilgi – patīk tas kādam vai nē.

Sociālās tautības jēdziens konceptuāli ir vienkāršs, efektīvs risinājums. Tātad Pēteris Skudra: tautība – latvietis, sociālā tautība – krievs.

Tālāk šo ideju varētu dažādi attīstīt. Vispirms varētu atrast veiksmīgāku jēdziena apzīmējumu. Tad noteikt kritērijus, kā cilvēks var reģistrēt savu sociālo tautību un cik bieži to drīkst mainīt. Visbeidzot piešķirt katram Latvijas iedzīvotājam savu sociālo tautību. Vēlāk to pašu varētu reģistrēt arī ieceļotājiem, kas nudien nebūtu briesmīgāks pārkāpums kā ievadīt sistēmās visus indivīda pases datus, tam iekāpjot lidmašīnā.

Kam tas viss vajadzīgs? Kaut vai tikai tiem, kuri mēdz lietot jēdzienus “latvieši”, “krievi” utml. Tādējādi tiktu precizēta indivīdu kopu, par kuru tiek runāts.

Tā arī būtu pienācīga atbilde uz aicinājumu iedzīvināt dženderismu Latvijā.

Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši.

Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas.

Jo vecākā kartē skatās, jo garāka ir Sarkandaugava. 1885. gadā upes sākums iezīmēts netālu no tagadējās Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma.

Sarkandaugava 1885

1941. gada kartē pazuduši tikai pirmie ~600 metri, virs kuriem atradusies Rīgas preču stacija. Okupācijas gados pazuda vēl ~2 kilometri upes.

Kas no kādreizējās Sarkandaugavas saglabājies līdz šodienai?

Zināms, ka pie Ganību dambja abās pusēs Sarkandaugava joprojām ir salīdzinoši plata. Ūdenim vai vismaz kādām pēdām no tā vajadzētu būt arī no Ganību dambja līdz Bukultu ielai. Bet vai citur tiešām nekā vairs nav?

Kartes fragmentu atradu kartes.lnb.lv. Tur tā savietota ar visai ģeneralizētu un novecojušu mūsdienu karti. Centos sameklēt atbilstošus punktus google maps un saglabāju to koordinātas GPS. Jāņem arī vērā, ka 1885. gadā diez vai bija iespējams izveidot tik precīzas kartes kā mūsdienās. Tāpēc jārēķinās ar iespējamām novirzēm.

Sarkandaugava 2016

Sarkandaugava sākusies netālu no Viesturdārza. Tajā esošie dīķi arī ir daļa no vecās Daugavas. Varbūt pavisam senos laikos tie bijuši savienoti arī ar Sarkandaugavu, bet neatradu attiecīgus pierādījumus kartēs.

Viesturdārzs

 

Pie Pētersalas / Pulkveža Brieža ielas krustojuma agrāk atradusies zāģētava. Tur arī bijis sākums Sarkandaugavai. Tālāk tā tecējusi cauri ganību pļavām virzienā uz austrumiem.

Sarkandaugavas sākums

Ja palūkojas bing maps, tad var redzēt, ka pļavu teritorijās vēl nesen atradušās noliktavas. Tagad tās ir nojauktas, pa teritoriju (vēl) brīvi var staigāt un tajā atkal aug zāle. Vietām ir arī lielas peļķes, bet marta sākumā tas nav nekas neparasts.

Pētersalas rajons

Sarkandaugavas sākums

Šobrīd te ir tikai lielas peļķes, akmeņu kaudzes un vecas dzelzceļa sliedes uz paaugstinājuma.

Sarkandaugavas sākums

Sliedes

Sarkandaugava

Tālāk upe pagriezusies uz ziemeļaustrumiem. Šodien tur atrodas iežogotas noliktavas. Jāmeklē apkārtceļš.

Noliktavas

Aiz noliktavām upe šķērsojusi agrāko Sporta ielu jeb tagadējo Lapeņu ielu.

Lapeņu iela

Lapeņu iela

Te arī pirmais pārsteigums. Atrodu mazu dīķīti (aptuveni 3 x 3 metri) ar noteku virzienā uz ziemeļaustrumiem. Tieši tur agrāk tecējusi Sarkandaugava. Vai šis dīķītis ar noteku būtu saglabājies vēl no senajiem Daugavas laikiem? Iespējams, ka tā arī ir. Ja upe būtu pilnībā aizbērta, tad te vajadzētu būt sausai vietai.

Dīķītis

Dīķīša noteka

Tālāk ir apjomīga industriāla teritorija. Neliekas, ka tajā būtu kas interesants un nemēģinu lauzties iekšā.

Skanstes iela

Nākamais orientieris – Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums pie DnB ēkas. Pie tā var redzēt pacēlumu ar komunikāciju lūkām. Tas liekas mazliet neparasti, jo tuvākā ēka ir vismaz 150 metrus nostāk. Varbūt apakšā ir caurule Sarkandaugavas ūdens novadīšanai?

Jāņa Dikmaņa un Skanstes ielu krustojums

Upe tecējusi apmēram gar krustojuma labo malu uz Exigen ēkas labo stūri. Pagaidām te ir vārnu iemīļots tukšs laukums, neliela pļaviņa mazliet zem ielas līmeņa. Tajā dažas peļķes. Šajā apkārtnē ilgstoši atradušies mazdārziņi. 2002. gadā pieņemts lēmums par to likvidēšanu un jau 2006. gadā blakus uzcelta arēna “Rīga” un Olimpiskais sporta centrs.

Skanstes iela

Skanstes iela

Aiz Exigen ēkas atrodas pavisam nesen apbūvēta teritorija. Tur atrodas četras daudzstāvu ēkas, tā saucamā Panorama Plaza. Upe tecējusi līdz tālākajai daudzstāvu ēkai. Tur tā pagriezusies uz dienvidaustrumiem un bijusi sevišķi plata. Ir kartes, kurās no upes sākuma daļas iezīmēts tikai šis fragments.

Grostonas iela

Garāžas Vesetas ielā

Šodien tur atrodas okupācijas gados celtas garāžas. Fiziski tās atrodas kādu metru – pusotru zemāk par Grostonas ielas līmeni. Kā var spriest no aerofotogrāfijas, nekā zīmīga tur nav. Te man kā kājāmgājējam ceļš izbeidzas un jādodas atpakaļ, lai apietu garāžu teritoriju.

Vesetas iela

Paralēli garāžām virzienā uz dienvidaustrumiem atrodas grāvis, kurš nav bijis Sarkandaugavas sastāvdaļa. Ūdens līmenis tajā šķiet atrodamies virs garāžu teritorijas pamatnes. Nez, garāžu teritorijai nav problēmu ar gruntsūdeņiem?

Grāvis starp Grostonas un Vesetas ielām

Tālāk upe šķērsojusi Vesetas ielu un iegriezusies tai paralēli. Patlaban tur ir teritorija ar dzīvojamajām ēkām. Salīdzinot ar ielas līmeni, ēkas atrodas būtiski zemāk.

Garāžas Vesetas ielā

Vesetas iela

Vesetas iela

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Ēka Vesetas un Zirņu ielu krustojumā

Pēc Zirņu ielas šķērsošanas starp daudzstāvu dzīvojamajām mājām atrodas liels, tukšs laukums. Pa to reiz tecējusi Sarkandaugava. Ja ieskatās, ēkas abās laukuma pusēs atrodas augstāk par to.

Zirņu iela

Pagalms pie Vesetas ielas

Virs tālākās upes gultnes uzcelta bijušās Rīgas Būvniecības vidusskolas ēka. Seko Skanstes iela, kuras līmenis atrodas manāmi augstāk par tuvējo apkārtni.

Rīgas būvniecības vidusskola

Skanstes iela

Pēc Skanstes ielas šķērsošanas upes gultne jāmeklē teritorijās aiz žoga. Tur okupācijas gados krustām šķērsām saceltas dažādas noliktavas un līdzīgas zemas ēkas. Kā tam piekļūt, man nav skaidrs, bet vajadzētu, jo upe tajā tecējusi apmēram 500 metrus.

Duntes ielas noliktavas

Skanstes iela

Noliktavas Duntes ielā

Dodos pa labi uz Duntes ielu un skatos, kā var tikt teritorijās pa kreisi no tās. Fiziski Duntes iela atrodas augstāk par tām. Aiz Duntes biroju kompleksa ievēroju nomīcītu drāšu žogu uz teritoriju, kurā man vajag tikt. Riskēju doties iekšā. Tur ir tikai noliktavas un tām līdzīgas ēkas. Sarkandaugavas gultne atrodas zem asfalta un ēkām. Reljefa izmaiņas ir nelielas un tuvāk Duntes ielai nekā sagaidāms no GPS koordinātām.

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā

Noliktavas Duntes ielā un Laktas ielas dzelzceļa pārvads

Noliktavas Duntes ielā

Skatoties, cik labā kārtībā atrodas žogs citur un ka teritorija ir samērā sakopta, palika mazliet neomulīgi. Skaidrs, ka šī nav pamesta industriāla teritorija. Pa kreisi no tās atradās vecā dārziņu teritorija, tagad aizauguši brikšņi. Žogs uz turieni bija nevainojamā kārtībā. Visprātīgākais būtu bijis doties atpakaļ pāri nomīcītajam žogam, bet tā vietā centos atrast, vai nevaru kādu līkumu nogriezt. Devos virzienā uz Duntes ielu un ātri vien sastapos ar apsargu. Saņēmu jautājumu – kā gan es te esmu iekšā ticis? Sāku skaidrot par nomīcīto žogu (OK, tik ļoti nomīcīts jau nemaz nebija), veco Daugavas gultni (varen ticami izklausās, vai ne?), savukārt viņš man, ka te ir privāta teritorija, ka būtu taču varējis iet pie viņa uzreiz (no Duntes ielas sākuma es neredzēju, ka uz priekšu būtu meklējams apsargs) un ka vismaz nākošajā reizē vajadzētu mēģināt vispirms sarunāt (vai kāds gribētu tāpat vien ielaist sevis apsargājamā teritorijā pilnīgi nepazīstamu cilvēku?). Turklāt kā viņš varot zināt, ka neesmu ko paņēmis un kas man vispār ir somā. …

Mākslīgais intelekts

Pa laikam parādās dažādi pa pusei paniski, pa pusei sensacionāli slavenu cilvēku viedokļi, ka drīzā nākotnē mākslīgais intelekts pārspēšot cilvēku. Tikšot pat iznīcināta cilvēce. Skaļi apgalvojumi, niecīga konkrētība, risinājumu vispār nav.

Attiecībā uz mākslīgo intelektu der aplūkot dažus filozofiskus jautājumus.

Vai vispārējs mākslīgais intelekts ir iespējams? Vai mašīna var atrisināt jebkuru problēmu, kuru spēj atrisināt cilvēks ar savu intelektu? Vai mašīnu spējām pastāv noteiktas robežas?
Vai inteliģentas mašīnas ir bīstamas? Kā nodrošināt mašīnu ētisku lietojumu un izturēšanos?
Vai mašīnai var piemist prāts, apziņa un garīgi stāvokļi tieši tāpat kā cilvēkiem? Vai mašīnai var būt jūtas un vai tādēļ tai pienāktos zināmas tiesības? Vai mašīna var apzināti nodarīt ļaunu?

Šos jautājumus būtu jāskata, sākot ar pēdējo, jo uz pirmo jautājumu nevar atbildēt, nezinot atbildes uz pārējiem. Bet vispirms ķersimies pie pašiem pamatiem.

Datoru arhitektūra principā ir bijusi nemainīga kopš to pirmsākumiem. Dators sastāv no operatīvās atmiņas, stacionārās atmiņas, procesora, ierīcēm informācijas ievadei un izvadei. Mobilajiem telefoniem, planšetēm uzbūve ir principā tieši tāda pati. Vidusmēra kalkulators ir vienkāršāks – tam nav stacionāras atmiņas.

Cilvēka arhitektūra ir citādāka, jo nevar viennozīmīgi nošķirt procesoru, operatīvo un stacionāro atmiņu. Ja varētu, tad tas radītu revolūciju medicīnā un potenciāli sniegtu iespēju kontrolēt cilvēku domas un atmiņas. Bet nevar. Cilvēks ir melnā kaste ar neskaidriem darbības principiem. Tā ir fundamentāla atšķirība jau pašos pamatos.

Humānisti

Man ir bail. No līdzcilvēkiem, no viņu reliģiozās apsēstības ar bēgļmīlestību. Viņi ir tik ļoti gatavi mīlēt pilnīgi svešus cilvēkus, par kuriem nudien netrūkst negatīvas informācijas un uz kuriem vajadzētu kā minimums skatīties piesardzīgi, ka tā vārdā ir gatavi sev labi pazīstamajiem līdzcilvēkiem, tautiešiem, velns parāvis, rīkli pārgrauzt. Viņu vidū ir tādi idioti, ka nespējRead More »Humānisti

Anarhijas uzvaras gājiens

Nākotnē mani biedē pat ne tik daudz kara lielā iespējamība, cik kolektīva morāles un citu noteikumu ignorēšana. Neesmu profesionāls vēstures speciālists, bet šādi tomēr, šķiet, vēl nekad nav bijis. Ilgu laiku Rietumu civilizāciju, tai skaitā Krieviju, ir saturējusi kopā reliģija, jēdziens par grēku. Tiesas nebija padarītas par tādu absurdu kā tagad. Ja biji ko nozadzisRead More »Anarhijas uzvaras gājiens