Autora subjektīvākie iespaidi un personīgā dzīve.
Reizēm es te sarakstu visādu tuftu un, ja cenšos nopietnāk padomāt, priekš kam tas viss vajadzīgs, ne vienmēr atrodu atbildi. Bet dažreiz tā nopietnā jēga parādās pati no sevis. Man prieks redzēt, ka cilvēki ar google starpniecību ļoti regulāri atrod manu rakstu par kāzu baložiem. Varbūt tas ir paglābis kādu dzīvībiņu..?
Pirms dažām dienām no agime dzirdēju, ka kopš vairs nerakstu par politiku, viņa par to zina aizvien mazāk. Ja pašķirstu Caurumu pa mēnešiem atpakaļ, jāatzīst, ka kādreiz esmu par to daudz rakstījis. Pat pārsteidzoši daudz. Tagad praktiski neko. Kāpēc tā? * Par politiku cepjas ļoti daudz cilvēku. Ja kāds grib par to lasīt kompetenta cilvēkaRead More »Politiskie (ne)jaunumi
Turpinot iepriekšējos gados iesākto tradīciju doties dažu dienu pārgājienā gar jūras piekrasti, šogad ieplānojām turpināt ceļu no Ventspils līdz Kolkai. Tas būtu garākais līdz šim vienā reizē veiktais attālums, bet daudz īsāku to izplānot tik un tā nebija iespējams, jo kaut kā līdz autobusam uz Rīgu arī vajadzēja tikt. Regulāri lasot meteoroloģiskās prognozes, centāmies atrastRead More »Ventspils – Kolka
Jau labu laiku pirms Pasaules kausa izcīņas futbolā sākšanās es to gaidīju. Gandrīz tikpat ļoti Olimpiskās spēles un daudz mazāk par Pasaules čempionātu hokejā. Pēdējais nav manu favorītu sarakstā jau diezgan ilgi. Tad mūžīgi jāpārdzīvo par Latvijas izlasi, jāsaķer galva par nejēdzīgi zaudētiem vārtiem, jābļauj par tiesnešu kļūdām un tā tālāk un tā joprojām. Turklāt,Read More »Par Pasaules kausu futbolā
Vakar tiku pie dekodera. Tā paša Lattelecom lētā mistiskās izcelsmes TV star. Bez problēmām pievienoju to pie strāvas un televizora, antenas vietā iespraudu visparastāko vadu, kurš savulaik tik labi kalpoja Zhiliton pieslēgšanai pie teļļuka. Viss darbojās ļoti labi līdz nākošajā dienā nācās secināt, ka kastīte pēc ieslēgšanas rāda man tikai savu sarkano spuldzīti uz paneļa.Read More »tē vē un dekoders
Šī gada pirmajā maijā es izgāju no mājām un devos uz pieturu “Pērnavas iela”. Biju paredzējis iekāpt autobusā un doties pastaigā kādā man ne pārāk labi zināmā Rīgas vietā. Ja brauktu 13. autobuss, es dotos uz Kleistiem, bet, ja 3., tad uz Spilves lidostu. Pa ceļam nogāju arī gar Grīziņkalnā notiekošo piketu. Bija sanācis neRead More »Ceļojums uz Bolderāju
Līkumojām ar biedru pa Rīgas piesnigušajām ielām. Lielākoties sanāca skatīties zem kājām, vairoties no peļķēm, ledus un sniega kupenām. Pa laikam acu skatiens tika pavērsts arī uz augšu, kur draudīgi gozējās sniega blāķi ar pāris lāstekām. Reizītes trīs tās arī mēģināja piezemēties uz mūsu galvām, vienā no tām līdz sadursmei nudien pietrūka tikai kāds pusmetrs,Read More »Ainiņa iz Sparģeļu ielas
Beidzot esmu pamanījis jēgu twitterim. Tas var kalpot kā piezīmju grāmatiņa saitēm, kuras vienas pašas mest Caurumā kaut kā slinkums. Pie tam to ir iespējams integrēt Cauruma galvenās lapas sānos. Tad nu turpmāk visādus, manuprāt, ievērības cienīgus sīkumus metīšu tur. Adrese: http://twitter.com/caurums, RSS: https://twitter.com/statuses/user_timeline/48964555.rss.
Neatceros, kad vēl būtu tā gaidījis Ziemassvētkus kā šogad. Varbūt kādreiz ļoti senā bērnībā. Un ne jau dāvanās ir šī gada prieks. Arī Jēzus, Santa Klauss, Ziemassvētku vecītis un Sala tēvs mani neaizkustina. Parasti Z-svētki man paspēj apnikt jau novembra beigās. Bet šogad sava nozīme varbūt ir salīdzinoši reti manītajām Z-svētku reklāmām un vēl neatklausītajāmRead More »Z-svētki
Saistītais ieraksts: Kā atrod Caurumu #2