Autora subjektīvākie iespaidi un personīgā dzīve.
Šodienas mērķis – jūra. Nesteidzoties. Izskatās, ka šī būs viena no skaistākajām rudens dienām. Grīziņkalns vietās, kur lapas vēl nav sagrābtas, ir fantastiski skaists. Fotogrāfu tur vairāk nekā suņu saimnieku. Ar vieglu skaudību vēroju viņu rokās turētos verķus. Top dažas bildes. Tiek celts sabrukušais ķieģeļu žogs. Nekad neesmu varējis saprast, kas īsti aiz tā atrodas.Read More »Diena bez modema
Tā nav nekāda Zinātņu akadēmija vai Kolhoznieku nams. Tā esot dzīvojamā ēka. Mazliet parastāka dzīvojamā ēka vienā no centrālajām pilsētas ielām. Fragments no vecās parlamenta ēkas Maidan jeb laukums. Erceņģelis Mihaels. Jeb Mihails. Vai Miķelis. Līdz Rīgai patālu Botāniskais uzdevums. Kas tie tādi ir? Bogdans. Arī šādi tērptu vīru pamanījām. Izskatījās, ka nevar sagaidīt precētiesRead More »Kijeva #2
No Odesas līdz Kijevai braucām pa nakti četrvietīgā kupejā. Atšķirībā no trolejbusiem, kupeja bija uzturēta samērā labā kārtībā, kaut arī iekārtojums izskatījās tāds pats, kādu nācās redzēt reiz sensenā bērnībā. Par īpašu komfortu vai diskomfortu sūdzēties nevarējām, varbūt vienīgi mazliet nepatīkami daudzas stundas atrasties šaurā telpā ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tualete arī izskatījās tāda, kurā liekuRead More »Kijeva
Voroncovs Voroncovam pretī soliņš. Uzdevums – saskaitīt guļošos. Vīri dala pasauli Skats no pilsētas uz ostu Potjomkina kāpņu augšgalā Piemineklis Katrīnai otrajai, Krievijas carienei, pirms dažiem gadiem atjaunots. Lai arī Odesas pilsētas dibinātāja, tomēr priekš kam Ukrainā jābūt piemineklim Krievijas carienei? Tā domājuši daudzi ukraiņi, bet protesti neko nav devuši un monuments atkal uzsliets pašāRead More »Odesa #2
Šis un nākošais raksts vairāk būs par Odesu un divi sekojošie vairāk par Kijevu. Pilnīgi atsevišķi tie nav tādēļ, ka bieži mēdzu abas pilsētas salīdzināt. Pirmajā un trešajā rakstā būs vairāk teksta, otrajā un ceturtajā – vairāk bilžu. Īsu Ukrainas ne pārāk seno laiku vēsturi var izlasīt te. Iesākumā bija vēlme apskatīt valsti, kurā padomjuRead More »Odesa
Vērojot Olimpiādes slēgšanas ceremoniju un minot, kādi vēl pasaules slaveni mūziķi varētu tajā uzstāties, neviļus prātā iezagās doma Bet kas un ar kādām dziesmām uzstātos, ja šo ceremoniju rīkotu Latvijā? Daži kandidāti: Prāta Vētra – My Star Marie N – I Wanna Raimonds Pauls un Laima Vaikule – Nenāciet klāt man rudenī Remix – DzeltenāsRead More »Olimpiādes slēgšanas ceremonija
Pirms kāda laika pārskatīju daudzus bloga ierakstus. Bija patīkami konstatēt, ka ir salīdzinoši daudz ierakstu, kuri man pat vēl šobrīd patīk. Mazāk patīkami bija apjaust, ka pēdējā laikā neko tamlīdzīgu vairs neradu. Izskaidrojums, protams, ir ļoti vienkāršs. Galīgi nav laika. Idejas, par ko rakstīt ir un regulāri rodas, tikai lielākoties tās aiziet atvilktnītē „tad, kadRead More »Par blogu
Tas ka viņi ēd gaļu? Nē. Tas gan nenozīmē, ka es negribētu, lai visi cilvēki ar laiku atteiktos no dzīvnieku lietošanas uzturā, bet es neticu, ka tas ir iespējams. Vismaz manas dzīves laikā noteikti nē. Turklāt, ja no ēdienkartes izsvītro visus gaļas produktus, diezgan maz kas paliek pāri. Vismaz Latvijā. Un tas varbūt ir patRead More »Kas man visvairāk riebjas gaļēdājos
Šodien nejaušā kārtā atklājās Aino Bāliņas dziesmas Lelle oriģināls Patty Pravo – La Bambola. Daži gan droši vien ir pārliecināti, ka tā ir Aishas dziesma.
Vairumam cilvēku, šķiet, dokumentālais kino liekas kaut kas nebaudāms. Jo kā tā var būt – tiek sarīkotas filmu skates, manuprāt, fenomenālam filmu režisoram Hercam Frankam un to vidējais apmeklējums nav pat 10 cilvēki? Vai arī personīgāks piemērs – lai cik bieži es arī neaicinātu savus draugus paskatīties kādu dokumentālu vai pat tikai neierastāka formāta filmu,Read More »Dokumentālais kino sucks