Lasītās grāmatas.
Visvienkāršāk būtu par šo grāmatu nerakstīt neko. Vai arī uzrakstīt “deviņi stāsti par lezbietēm”, norādīt zemu subjektīvo baudījumu un aizmirst. Bet šīs atsauksmes es rakstu galvenokārt sev pašam un viens no mērķiem ir, lai es kaut ko atcerētos par grāmatu, paša vārdus izlasot. Tāpēc papūlēšos mazliet vairāk. Iespējams, nav korekti teikt, ka visi stāsti bijaRead More »Elīna Kokareviča – Rēgi
Pelēkā suņa grāmata bija manu lasāmo grāmatu sarakstā jau stipri sen. Kas to vairs atceras – kāpēc? Bet ņēmu šo to no bibliotēkas un gribēju paķert vēl kaut ko, lai nav uzreiz atkal jāskrien atpakaļ, un pie reizes paīsināt savu nenormāli garo lasāmo grāmatu (78!) sarakstu. Grāmatā ir septiņi stāsti, kā teikts, “Stāsti par atmiņām”.Read More »Krista Anna Belševica – Pelēks suns sapņo par zelta zivtiņām
Darba autore ir Irāņu izcelsmes francūziete. Līdzīgi savai galvenajai varonei Kimiai Negara Džavadi 10-11 gadu vecumā ar vecākiem slepus pametusi dzimto Irānu, lai dotos uz Franciju. Pati autore stāsta, ka darbs esot fikcionalizēts autobiogrāfisks stāsts – t.i. balstīts viņas pašas dzīves pieredzē, bet mākslinieciski pārveidots. Tā kā par pašu autori neko daudz neatradu, tad zināmāRead More »Negara Džavadi – Dezorientāliste
Biju tik daudz reižu par šo darbu dzirdējis vai lasījis, ka beidzot nolēmu ar to iepazīties klātienē. Bibliotēkā dabūju tikai otrajā vizītē, acīmredzot, šo darbu mēdz lasīt arī citi cilvēki. Droši nezinu viņas popularitātes iemeslus, bet pieļauju, ka pamatā ir visnotaļ precīza Vulfas uzskatu atbilstība politiskam virzienam, ko mūsdienās dēvē par progresīvismu. Aizgāju mājās, ķērosRead More »Virdžīnija Vulfa – Deloveja kundze
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir pastāvīga izstāde pirmajā stāvā. Viens no eksponātiem ir milzīga grāmata, kuru šķirstot, parādās video ilustrācijas dažādām grāmatām. Viena no tām ir Simt vientulības gadu. Izstādē esmu bijis daudz reižu, jo bērniem tā patīk. Savukārt pie lielās grāmatas bieži mēdzu nodomāt, ka, lūk, Simt vientulības gadu varētu būt kaut kas interesants. PieRead More »Gabriels Garsija Markess – Simt vientulības gadu
Par Ivandi Kaiju man nebija nekāda priekšstata, bet par šo grāmatu zināju jau iepriekš. Tajā esot rakstnieces Ivandes Kaijas dienasgrāmatas ar komentāriem. Mani īpaši ieinteresēja aprakstītais laika posms – 1911.-1921. gads. Tajos gados tik daudz kas notika! Liecinieka atmiņām varētu būt vērts pārlaist acis. Grāmata ir ļoti bieza, vairāk nekā 700 lappušu. Sākums nebija daudzsološs.Read More »Ivande Kaija, Gundega Grīnuma – Es stāstu visu
Lasot grāmatu par autores personību, ieinteresējos, kā tad viņa rakstījusi. Galu galā vēlāk Kaijas kundze strādājusi par žurnālisti un pati sev kā mīnusu saskatījusi trūcīgus izpušķojumus. Man šķita, varētu būt gana lasāmi. Pieejamākā grāmatas versija bija 3td.lv. Tur tai arī ķēros klāt. Tikai pēc izlasīšanas pamanīju, ka mājās ir arī drukāta grāmata. 1913. gadā tapušaisRead More »Ivande Kaija – Iedzimtais grēks (un nedaudz par 3td.lv)
Ar Vonnegūta daiļradi pirmoreiz iepazinos apmēram 20 gadu vecumā tad, kad zāle bija zaļāka un pats naivāks. Neatceros vairs, ko lasīju, bet man patika gan stils, gan tēmas, vārdu sakot, praktiski viss. Brīvajiem brīžiem biju ievilcis telefonā kaut kur nebūt dabūtu elektronisku versiju un nu tai pienāca sava reize. Līķu Pēteri ļoti neskaidri atcerējos, betRead More »Kurts Vonnegūts – Līķu Pēteris, Kaķa šūpulis
“Mazpilsētas meitenes” ir pavisam svaigs autores Santas Irbes debijas romāns. Uzzināju par to autores bloga ierakstā un uzreiz piekritu aicinājumam “uzrakstīt atsauksmē visu, kā ir — the good, the bad and the ugly“. Darba galvenā varone ir meitene. Vienubrīd turēju sevi aizdomās, vai neesmu palaidis garām viņas vārdu, bet pati autore apstiprināja, ka grāmatā irRead More »Santa Irbe – Mazpilsētas meitenes
Izskatās, ka pakāpeniski esmu kļuvis par fantastikas žanra lasītāju. Nevis fanu, bet lasītāju. Tas ir, tagad spēju fantastikas grāmatas paņemt rokās bez īpašas skepses kā kādreiz agrāk. Un tālāk – kā kuro reizi, jo visos žanros ir sastopamas gan labas, gan sliktas grāmatas. Komacu Rītdienas nolaupītāji plauktā ilgi gaidīja savu lasītāju, tas ir, mani. ĪstāRead More »Sakjo Komacu – Rītdienas nolaupītāji