Lasītās grāmatas.
Kad uzzināju, ka iznākušas divas Alvja Hermaņa grāmatas, drīz vien ieplānoju grāmatnīcas apmeklējumu. Lielo bilžu grāmatu pašķirstīju grāmatnīcā. Skaista, bet ilgāk par dažām stundām ar to nebūtu ko iesākt. Tajā esošās Naumaņa recenzijas par sevi interesējošajām izrādēm esmu jau lasījis. Savukārt Hermaņa izrāžu raksturojumi ir tik īsi, ka tos var bez pūlēm izlasīt arī grāmatnīcā.Read More »Grāmata – Dienasgrāmata. Alvis Hermanis
Zem Muhameda bārdas ir grāmata par Islamu un vairākām valstīm, kuras šī reliģija tieši ietekmē. Grāmatas priekšvārds lasāms Pietiek, ar daļu grāmatas teksta var iepazīties islams.lv. Grāmatu iegādājos daļēji pateicoties Ivetas atsauksmei, daļēji atceroties autora līdzšinējās grāmatas, daļēji aiz vēlmes palasīt kaut ko tiešām mūsdienīgu un kvalitatīvu. Ar pirkumu esmu pilnīgi apmierināts. Lasīju lēni unRead More »Grāmata – Zem Muhameda bārdas
Kad izlasīju Didža Kukaiņa atsauksmi par šo grāmatu, mani tā ļoti ieinteresēja. Tikko biju izlasījis Beka un Kauena “Spiral Dynamics” un man ne īpaši patika, cik gari un sarežģīti tajā pasniegta spirālveida dinamikas teorija. Vēl mani ļoti interesēja, kā spirālveida dinamikas jēdzienus labāk iztulkot latviski. Pateicoties Zvaigzne ABC, man radās iespēja iepazīties ar “Dievs 9.0”Read More »Grāmata – Dievs 9.0
Kena Vilbera Visaptverošajā teorijā apmēram divās lappusēs ir pastāstīts par memu teoriju. Ļoti īsi, ļoti koncentrēti un mazliet nesaprotami. Mēģināju internetā sameklēt par šo teoriju ko vairāk un biju pārsteigts, ka neko daudz vairāk neatradu. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tobrīd nezināju teorijas komplicēto vēsturi un līdz ar to citus tās nosaukumus. Pēc diezgan cītīgiemRead More »Don Beck, Christopher Cowan – Spiral Dynamics
Leišmalīte ir dokumentāls Lietuvas pierobežas apraksts. Pieminēti tur dzīvojošie / strādājošie cilvēki un ievērības cienīgi objekti. Ievadā rakstīts, kurš no Ziedoņiem kuru nodaļu rakstījis, bet es tam lasīšanas gaitā nepievērsu nekādu uzmanību un sevišķu atšķirību neizjutu.
Jāsaka kā ir, ar Leišmalīti pirmās 150 lappuses mocījos. Kārdinājums nolikt grāmatu malā bija diezgan liels. Kādēļ tā?
Knuta Hamsuna izlases otrajā sējumā ir četri gari un četri īsiņi stāsti. Pāns Galvenais varonis ir kāds leitnants, kurš mitinās meža būdiņā, mīl dabu un ikdienā dodas medībās. Pret sievietēm viņš nemaz nav vienaldzīgs un drīz vien viņa sirds tiek savaņģota. Tā kā leitnants ir neveikls meža vecis bez pieklājīgām manierēm, pamazām viņš ar savuRead More »Knuts Hamsuns – Izlase II
“Piezīmes no mirušo nama” ir vēsturisks, pusdokumentāls lielizmēra sacerējums. Šī darba vēsture, iespējams, ir interesantāka par pašu darbu. Savulaik Fjodors Dostojevskis bija iepazinies ar “nepareizajiem” cilvēkiem, kuri sapņoja par iekārtas maiņu. Ar viņu palīdzību Fjodors tika pie dažiem aizliegtās literatūras darbiem un drīz vien par to lasīšanu viņu arestēja. Aizbildinājums, ka lasīšanai bijuši tikai literāriRead More »Fjodors Dostojevskis – Piezīmes no mirušo nama
Grāmatas galvenais varonis Džeimss Heriots ir veterinārārsts tālajos trīsdesmitajos, četrdesmitajos gados. Tā sastāv no 10 nelieliem stāstiņiem. Gandrīz gribēju rakstīt “ikdienišķiem”, bet tā tomēr nav. Tie stāsta par nozīmīgiem brīžiem ārsta praksē, kurus nevar aizmirst. It kā nekas īpašs – veterinārārsta darba pieredze. Tomēr nē. Šo grāmatu ļoti īpašu dara autora jūtīgums pret saviem pacientiem,Read More »Džeimsa Heriota Jorkšīras stāsti
Ar autora daiļradi esmu visai labi pazīstams. Šis romāns ir īsteni viņa stilā ieturēts. Tas ir, galvenie varoņi ir mazliet ekspresīvi, emocionāli labili, ļoti godīgi un pat nelieši ir kaut mazliet cēli. Rakstīts dramatiski, ar “liktenīgiem pavērsieniem”, emocionāli un ļoti baudāmi. Romānā neizpaliek arī Dostojevskim raksturīgās “izskaidrošanās”, kurās atklājas varoņu darbību patiesie motīvi. Tās vienmērRead More »Fjodors Dostojevskis – Pazemotie un apvainotie
Pirmais iespaids nebija diez ko pozitīvs, jo grāmata vizuāli atgādināja “Latviešu zelta stāstus”, kuri kopumā bija diezgan briesmīgi. Par stāstiem ļoti daudz pasaka to radīšanas gads. Pirms 1918.gada noveles mēdz būt smagnējas un ne sevišķi optimistiskas, kara gadu noveles – ekspresīvas, padomju gadu – nedaudz absurdas un sirreālas, pēc 1990. – dažbrīd pārlieku mākslinieciskas, laiRead More »Igauņu zelta noveles