Lasītās grāmatas.
Jaunsudrabiņa “Augšzemnieki” ir 150 lappušu garš romāns. Darbība norisinās Latvijas laukos, trīsdesmito gadu vidū. Ir vairākas saimniecības, katrai sava liksta. Kādā saimnieki kļuvuši pārāk veci un taupīgi, un nostrādina savu jauno meitu, kas ieķērusies kādā dzejniekā. Citā nav sievas un mantinieku, jo līgavainis par to laicīgi nav padomājis. Vēl ir blēdīgs robežsargs, kurš sagroza galvuRead More »Jānis Jaunsudrabiņš – Augšzemnieki
Pēc divu mēnešu ilgā maratona ar Pagātnes dzīlēm biju sailgojies pēc kaut kā saistošāka, ātrāka un vieglāk lasāma. Dikenss? Jā, noteikti derēs! Biju ievērojis, ka mājās ir cienījama biezuma grāmata Deivids Koperfīlds, bet, protams, vajadzīgajā brīdī nespēju sameklēt, kur esmu to iebāzis. Tad nu paņēmu uz labu laimi kaut ko no kopotiem rakstiem. Romāna darbība norisināsRead More »Čārlzs Dikenss – Stāsts par divām pilsētām
Gadās iesāktas grāmatas, kas iegulst plauktā ar domu “kaut kad vēlāk”. Tā man ir, piemēram, ar “Putnu noteicēju” un “Latvijas putnu atlantu”. Bet reizēm gadās arī grāmatas, kuras sāku lasīt un kādā brīdī apjaušu, ka tālāk nav vērts cīnīties. Pirms pāris gadiem iedomājos, ka varētu arī par tām dažus vārdus piefiksēt un publicēt, kad sakrājasRead More »Nepabeigtās grāmatas I
Šī cienījamā vecuma grāmata ir par zemūdens izpēti un tās pirmssākumiem. Paķēru tāpēc, ka bija mājās un gribēju kaut ko daudz maz dokumentālu. Grāmata sadalīta daudzās mazās, reizēm saistītās nodaļās. Te atraduši milzīgu plaisu okeāna dibenā, te atkal romiešu galeru pilnu ar amforām. Zem ūdens konstatēta vikingu pilsēta, savukārt kādā Vācijas ezerā – seno romiešuRead More »Ginters Linde, Edmunds Bretšneiders – Pagātnes dzīlēs
Brīžiem, kad ir mazliet vairāk laika, bet lāgā neko citu bez telefona glāstīšanas iesākt nevar, ievilku telefonā vairākas grāmatiņas, arī šo. Paīsā grāmatiņa nav diez ko pārpilna ar konkrētiem piemēriem, kā risināt situācijas. Uzsvars ir uz principiem un to skaidrošanu. Bērns ģimenē vienmēr cīnās par savu stāvokli hierarhijā. Tas ir dabiski, tā notiek, bet, jaRead More »Džeimss Dobsons – Savaldi sava bērna dusmu lēkmes
Katrīna ir dzīvespriecīga, spēcīga un vispārlieliska jauna sieviete kaut kur Somijā vai Zviedrijā. Puiši grib viņu precēt, bet Katrīna nē un nē! Līdz uzkuļas kaut kāds jūrnieks, piestāsta meitietim pilnu galvu un dullie Katrīnas vecāki piekrīt šo viņam izdot par sievu. Jūrnieks Juhans aizved Katrīnu pie sevis, bet tur, izrādās, mājas, ābeļdārza, varavīkšņu un ponijaRead More »Sallija Salminene – Katrīna
Grūti teikt, vai mani interesē senā Roma. Man allaž likās, ka ne ļoti, tomēr viens aspekts man šķiet interesants mūsdienu kontekstā – kāpēc sabruka milzīgā Romas impērija? Mēģināju lasīt tieši par to, bet nevaru teikt, ka man tas kļuva skaidrs. Bet tad puslīdz nejauši gadījās rokās grāmatiņa par romiešiem. Grāmatā ir vairāku seno romiešu biogrāfijasRead More »Plutarhs – Tālo gadsimtu slava
Miku (vai Maiku) Koljeru zināju kā LSM angliskās versijas redaktoru. Nezināju, ka viņš raksta grāmatas, un varbūt būtu arī palicis nezinot, ja caur LOB mani nebūtu uzrunājuši LTV kā potenciālu atsauksmes sniedzēju. Grāmatā esot kaut kas par putniem. Man personīgi liekas, ka grāmatas, kurās ir kaut kas par putniem, nav ne labākas, ne sliktākas parRead More »Miks Koljers – Stārks
Reiz biju lasījis Jāņa Lejnieka Rīga, kuras nav. Iespaidīga grāmata par dažādām būvniecības iecerēm Rīgā, kas savā laikā nav īstenotas. Varēja lasīt un šausmināties vai bēdāties. Vairāk jau tomēr šausmināties. Rīgas nākotnes vēsture faktiski ir ievērojami papildināts Rīga, kuras nav izdevums. Papildinājumi lielākoties ir par tagadnei tuvākiem laikiem, okupācijas gadiem un mūsdienām. Tā kā daudzRead More »Jānis Lejnieks – Rīgas nākotnes vēsture
Šo grāmatu atradu savā telefonā. Sen to biju novilcis, bet tad uzreiz lasīt negribējās. Tagad sagribējās, jo nebiju mājās un neko daudz citu bez telefona glāstīšanas nevarēju iesākt. Ātri aizrāvos, labu laiku priecājos, ka lappušu vēl daudz, bet šī laime, protams, drīz vien beidzās. Tajā pašā laikā man liekas, ka šī grāmata nav pārstāstāma. LaiRead More »Haruki Murakami – Dejo, dejo, dejo