Sistēma un Finanses dzīvo no nevienlīdzības. Tās liek būt konkurētspējīgiem, lai pašas varētu turpināt krāšanu un piesavināšanos. Globalizācija ļauj Sistēmai un Finansēm bez grūtībām šķērsot tiesisku valstu robežas, ar moderno komunikāciju tehnoloģiju palīdzību veikt ne vien reālus, bet arī virtuālus darījumus.
Sistēma un Finanses gūst labumu no visizdevīgākajiem nosacījumiem; cilvēkiem, lai izdzīvotu, ir jāpiesaista investori. Precīzāk sakot, cilvēki nonākuši tik tālu, ka viņu eksistenci – neatkarīgi no nodarbošanās – nosaka investori. Noraidītas netiek nekādas investīcijas, tās liek cilvēkiem pielāgoties, ko pieņemts dēvēt – iet kopsolī ar laiku. Modernā pilsoņu Kopiena (Cité) iecerēta kā nometne (camp), un cilvēki vairs nenosaka tās attīstību. Attīstība nonākusi Finanšu kompetencē, kas nosaka kapitāla kustību, pieplūdi vai aizplūdi. Finanses lemj par sev piemērotāko telpas organizāciju, nesastopot lielus šķēršļus, jo cilvēki jūtas ļoti lepni par to, ka tieši viņi ir izraudzīti, nezinot, vai kādu dienu tas nebūs jānožēlo. Agri vai vēlu pagātne tiks muzejiskota, lai arī to varētu iekļaut investoru programmās; tā vairs nepieder cilvēkiem, bet gan kalpo spekulācijām, kuras galu galā nosaka katru cilvēka kustību. Šādā pasaulē tiesiskas valstis tiek neizbēgami pielāgotas Finanšu vajadzībām, lai Finanses varētu palielināt savu „izmaksu efektivitāti”. Finanses izvirza prasības un pašas izstrādā sev piemērotas, savu izaugsmi veicinošas, starptautiskās uzņēmējdarbības tiesības, neatstājot to apkalpojošo institūciju ziņā. Finanses ir patiesais tiesību radītājs un veidotājs. Valstīm ir Finanšu vēlmēm pakārtota loma. Ja Finanšu attīstība nebūs pietiekama, pastāv risks, ka arī tiesības neattīstīsies, un paliks tikai novecojušas, iesīkstējušas paražu tiesības. Tas var novest pie dažādām vairāk vai mazāk slēptām darbībām un beigu beigās kaitēt pašām Finansēm un kapitāla kustībai, traucēt pakļaut un kontrolēt valstis, kā arī veikt noderīgas un ienesīgas privatizācijas un izmest jaunus tīklus. Finansēm izdodas uzspiest savu grāmatvedības un juridisko kārtību lokālā mērogā, lai pēc tam nostiprinātu šo kārtību starptautiski.
http://www.lsm.lv/lv/arpus-etera/arpus-etera/bernars-sorde-vairak-taisniiguma–ja-bet-kada.a65075/