Skip to content

Andris G

Dēmonu dzīres, dažādi autori

Ir cilvēki, kas, ja vakarā grib atslēgties no visa, skatās televizoru. Citi glāsta telefonu, lasa ziņas, sociālos tīklus. Man patīk datorspēles, bet tās bieži vien prasa pārāk daudz laika un pirms gulētiešanas tās drīzāk uzvelk nekā nomierina. Tad nu vēl es mēdzu lasīt grāmatas un to man ir tik daudz, ka ar saviem gausajiem tempiemRead More »Dēmonu dzīres, dažādi autori

Ziemassvētku pārsteigums

Atnāku no darba. Jaunie cilvēki nobeiguši datoru, Windows nestartējas. Droši vien spēlējušies ar reset un/vai power pogu, iespējams, atjauninājumu laikā. Piktojos, bet nepilnas stundas laikā kaut kā šo reanimēju. Instalēju atjauninājumus, pārbaudu, vai viss iet, galvenais youtube. Kā pārbaudīt? Multenes mazie sušķi īsti nav pelnījuši. Uzlieku kaut kādu dziesmu, ko man tur piedāvā. Džordžs MaiklsRead More »Ziemassvētku pārsteigums

Haruki Murakami – Vienskaitļa pirmā persona

Murakami grāmatas es taupu. Mani apbur viņa stils. Es nezinu neko līdzīgu. Ir autori ar lielisku stilu, kuriem gribas izlasīt visus darbus, bet Murakami ir īpašs. Bet vispār es gāju uz bibliotēku pēc ilustrētā Potera. Izrādījās, ka esmu pasūtījis parasto, nevis ilustrēto. Tad nu neko. Bet brīdi padomāju, aizgāju līdz ārzemju daiļliteratūras burtam M unRead More »Haruki Murakami – Vienskaitļa pirmā persona

Džonetens Svifts – Gulivera ceļojumi

Gulivera ceļojumi asociējas ar grāmatu bērniem. Tomēr nevaru teikt, ka bērnībā man tā būtu patikusi. Lasīt varēja un arī tikai līdz pusei, jo tālāk kļuva mežonīgi garlaicīgi. To, ka Gulivers nonāca gan pie milžiem, gan pie mazītiņiem cilvēciņiem, visi jau zina, bet tie nav vienīgie grāmatas stāsti. Gulivers cieš kuģa avāriju un tiek izskalots krastā.Read More »Džonetens Svifts – Gulivera ceļojumi

Antons Birkerts – Mazā Latvijas vēsture

Mazā Latvijas vēsture ir neliela, paplāna 1990. gadā izdota grāmatiņa. Man tā šķita interesanta, kad pašķirstot ievēroju samērā vienkāršo un saprotamo stāstījumu. Vismaz manās skolas vēstures grāmatās autori, šķiet, bija īpaši centušies rakstīt tā, lai skolēnos radītu neizpratni un ar pedagoga gādību arī riebumu pret priekšmetu. Tāpēc man šķita simpātiska ideja īsi pārstāstīt Latvijas vēsturiRead More »Antons Birkerts – Mazā Latvijas vēsture

Šad un tad

Reiz sensenos laikos, tas ir, 2016. gadā grasījos rakstīt par mūzikas grupu, kas mani ietekmējusi visvairāk tieši pieaugušā vecumā. Es iesāku, daudz ko sarakstīju, bet nobeigums nedevās rokās. Melnraksts iegūlās mapītē. Es to neaizmirsu, tomēr biju jau samierinājies, ka to nekad nepabeigšu. Bet tagad ir 2023. gads un ir īstā reize nopūst putekļus no melnrakstaRead More »Šad un tad

Aksels Munte – Stāsti par cilvēkiem un dzīvniekiem

Nelielo Muntes grāmatiņu ievēroju plauktā neilgi pēc Stāsta par Sanmikelu izlasīšanas. Nopriecājos par tādu laimi un ķēros klāt. Grāmatiņā ir gandrīz 160 lappušu, bet tā kā tās izmērs ir vien 16×11 cm, tad daudz nemaz nav ko lasīt. Tajā ir 12 nelieli stāsti, kas zināmā mērā papildina autora iepriekšējo grāmatu Stāsts par Sanmikelu. Šķiet, autorsRead More »Aksels Munte – Stāsti par cilvēkiem un dzīvniekiem

Aksels Munte – Stāsts par Sanmikelu

Noplucis, 1971. gada Muntes Sanmikelas eksemplārs man uz galda stāv jau vairāk nekā mēnesi. Ne es saprotu, ko par to rakstīt, ne īsti laika tādai apcerēšanai pieķerties. Bet nepieminēt Stacijā grāmatu, kas man ļoti patika, arī nevar. Aksels Munte ir zviedru ārsts. 17 gadu vecumā viņš apmeklējis Kapri salu un apņēmies sev pa daļai uzcelt,Read More »Aksels Munte – Stāsts par Sanmikelu

Digital Love

Tas bija pirms 20 gadiem, kad mācījos otrajā kursā. Nesen bija sācies jaunais mācību gads un mācības tāpat kā pirmajā kursā nešķita diez ko aizraujošas. Vienā tādā pēcpusdienā, gaidot autobusu uz Rīgu, kavējos bibliotēkā pie kāda no studentu vidū nepopulārajiem Linux datoriem. Iebridu radio SWH lapā nobalsot par kādu dziesmu topā. Nezinu, vai Linux pārlūkaRead More »Digital Love

Rēli Reinhausa – Kā mans tētis atrada sev sievu

Nebiju īpaši plānojis lasīt, bet ieraudzīju vienu eksemplāru bibliotēkā un tāpat kaut ko vajadzēja paņemt savai jaunatnei lietderīgākai laika pavadīšanai. Keitai ir 12 gadu, viņa dzīvo Tallinā kopā ar tēti. Kādu dienu tētis pajautā, vai Keitai būtu iebildumi, ja viņš apprecētos. Keita grib zināt ar ko. Izrādās, neesot ar ko. Vajagot atrast. Tad nu tētisRead More »Rēli Reinhausa – Kā mans tētis atrada sev sievu