Ar katru reizi aizvien vairāk saprotu kaut ko no lietuviešu valodas. Būtu interesanti to pamācīties vairāk, tiesa, šobrīd tā nepavisam nav prioritāte. Dzīvoklī, kur palikām, bija dažas Beatrises Poteres (Beatrix Potter) grāmatiņas lietuviešu valodā. Atradu google anglisko oriģināltekstu un kādu brīdi centos saprast, kas rakstīts. Brīžiem viegli, brīžiem neko saprast nevarēja. Piemēram, negeras peles. KoRead More »Īsi par pāris dienām Lietuvā
Par alpīnismu neko īsti nezinu. Bet, kad gadījās rokās maza grāmatiņa par kalnos kāpšanu, pašķirstīju to un nolēmu, ka derēs plašākai priekšstata gūšanai. Grāmatiņā īsi aprakstīti: alpīnisma vēsture, dažādi augstkalnu rajoni, maršrutu klasifikācija, PSRS sporta klasifikācijas normatīvi, nepieciešamais inventārs, uzturs, mezgli, klinšu kāpšana, nāktsmītņu gatavošana, pirmā palīdzība, kā pārvarēt upes, kā ieteicams pārvietoties pa dažāduRead More »Valdis Ķikāns – Kāpjam kalnos
Izlasot Ritvara ierakstu par tuvākajiem dzīves mērķiem 15 gadu vecumā, izlēmu atbildēt uz beigās izvirzīto jautājumu – “un kā jums bija 15 gados?” 15 gadu vecumā man gluži nebija tik dramatiski kā Andrai Manfeldei, vai tik kārtīgi kā Ritvaram. Neilgi pirms tam bija miris mans tēvs. Materiālā situācija bija bēdīga, faktiski mūs ar mammu uzturējaRead More »Kā bija 15 gados
Pirms diviem gadiem lasīju Riharda Bargā Plikos rukšus. Ļoti patika. Ja nu vienīgi tāda mazuma piegarša. Noskatījos apjomīgu video interviju ar autoru ap laiku, kad klajā nāca jaunā grāmata. Sapratu no intervijas, ka Slampes meitenes esot pavisam citādākas un apgrieztās hronoloģijas principa arī vairs neesot. Drīz pēc tam manīju arī kādu atsauksmi, ka tas patsRead More »Rihards Bargais – Nemodernās Slampes meitenes
Mūžibas skartie man tāpat kā vairumam lasītāju bija obligāta lieratūra pamatskolā. Nevajadzēja tolaik lasīt visu grāmatu, pietika ar Sprediķi Piņķu baznīcā. Toties daļu no tā vajadzēja iemācīties no galvas un noskaitīt. Siltas jūtas pret šo daiļdarbu man attiecīgi nespēja rasties. Arī attiecīgā dzejojuma skaistumu vai vērtību tolaik nespēju saskatīt un biju laimīgs, kad skolā tikāmRead More »Aleksandrs Čaks – Mūžības skartie
Par mūsu mazajiem putnošanas braucieniem parasti nerakstu, bet iedomājos, ka vismaz kādu derētu iemūžināt arī rakstiski. Cītīgākajiem putnotājiem pārsteigumu nebūs. Neputnotājiem varbūt būs interesanti paskatīties, ka Rīgā var samērā viegli konstatēt lielu skaitu dažādu, interesantu putnu. Ņemam arī līdzi bērnus, kas uzliek savus ierobežojumus pieveicamajam attālumam un aktivitāšu ilgumam. Katram putnotājam ir savas iecienītās vietas.Read More »Voleri, Daugavgrīva 2022
Tuvojoties kārtējai, nu jau septītajai nozīmētajai tiesas sēdei, advokāts mani informēja, ka no atbildētāja AS “TV Latvija” saņēmis priekšlikumu vienoties par izlīgumu. Atklāti sakot, man tas bija negaidīti. Kopš 2018. gada 4. oktobra nekādu ziņu no Rīga TV24 nebiju saņēmis. Kāpēc tieši tagad? Padomāju un mazliet parēķināju. Piedāvātā summa nozīmētu, ka visu procesu beidzu arRead More »Autortiesības. Izlīgums un secinājumi
Cerībā uzzināt ko interesantu par indiāņiem, ņēmu lasīt šo 1985. gadā izdoto grāmatu. It kā veca, bet, pašķirstot grāmatu, likās, ka tam nevajadzētu traucēt. Turklāt indiāņu vēsture pēdējo 30-40 gadu laikā diez vai būs radikāli mainījusies. Grāmatas pirmajā daļā vēstīts par Amerikas atklāšanu, turpmākajiem tās izlaupītājiem un vietējo indiāņu slaktēšanu. Par pašu indiāņu dzīvi nebijaRead More »Kurts Vilhelms Cerams – Pirmais amerikānis
Gadījās rokās pirms 40 gadiem izdota grāmata par Raimondu Paulu. Tā kā par maestro neko daudz nemaz nezinu, nolēmu iepazīties. Pirmo nodaļu lasot, radās sajūta, ka ar tādu rakstības stilu esmu jau saskāries Andra Sproģa Rīgas noslēpumos. Neņemšos atstāstīt, nav arī vērts, manuprāt, bet par ko attiecīgajā nodaļā nebija rakstīts! Par laimi, Raimonds Pauls arī bijaRead More »Jānis Peters – Raimonds Pauls
Kādu dienu gribēju izvēlēties lasāmvielu. Darīju to līdz šim nebijušā veidā. Iegāju istabā, neieslēdzu gaismu, piegāju pie plaukta, kurā stāv grāmatas, ko neesmu lasījis, un uz labu laimi vienu paņēmu. Izrādās, biju trāpījis uz Dikensa kopoto rakstu desmito sējumu. Nudien nebūtu to izvēlējies “no brīva prāta”. Daļēji tāpēc, ka iepriekš biju lasījis Stīvensonu, kas arīRead More »Čārlzs Dikenss – Mūsu kopīgais draugs