Skip to content

Andris G

Henriks Senkevičs – Quo Vadis

Quo Vadis latviski nozīmē “kur dodies?” Šajā grāmatā to saka augšāmcēlies Jēzus vēl dzīvajam apustulim Pēterim. Bet, kad sāku lasīt, man nebija nekādu aizdomu, ka šie svētie cilvēki tiks sastapti tik tieši. Nē, darbs sākās ar divu dižciltīgu romiešu dīkām dienas gaitām. Apbrīnoju autora iedziļināšanos Senās Romas sadzīves detaļās – cik vergu, kam paredzēti, kādaRead More »Henriks Senkevičs – Quo Vadis

Žans Pols Sartrs – Nelabums

Šo ne pārāk apjomīgo grāmatu paņēmu rokās, kad biju aizbraucis ciemos. Pabeidzu to jau mājās. Iespaidi ir, bet aprakstīt grūti. Tāda veida literatūru neesmu lasījis. Grāmatas galvenais varonis Antuāns Rokentins ir ļoti vientuļš. Viņš neparasti dziļi izjūt un apraksta eksistenci. Gan savu, gan citu cilvēku, gan augu, gan priekšmetu. Antuāna paša eksistencei vienlaikus gan ir,Read More »Žans Pols Sartrs – Nelabums

Anatolijs Jusins – Esmu nopircis velosipēdu

Diez, vai kāds mūsdienās mēģinātu rakstīt visaptverošu grāmatu par velosipēdu? Man šķiet, ka nē. Tāpēc savā ziņā šķita interesanti palūkoties, kas sarakstīts vēl okupācijas gados izdotajā grāmatiņā. Tātad Veselības bibliotēkas sērijā izdotajā grāmatiņā slavēts velosipēds un tā ietekme uz veselību. Autors pastāstījis par velosipēda vēsturi. To esot izgudrojuši krievi. Attīstījuši – arī krievi! Mulsina tikaiRead More »Anatolijs Jusins – Esmu nopircis velosipēdu

Sigurds Hols – Oktobra diena

Nolēmu lasīt trešā plaukta no augšas trešo grāmatu no kreisās puses. Tur bija 1939. gadā izdots norvēģu romāns. Sigurds Hols bijis visai ražīgs norvēģu rakstnieks un redaktors. Esot apguvis arī psihoanalīzi, bet viņam bijuši vien četri pacienti. Grāmatas priekšvārdā autors ļoti slavēts. Pieņemot, ka grāmatai īpaši daudz lasītāju vairs nebūs, mazliet pārstāstīšu saturu, nevairoties noRead More »Sigurds Hols – Oktobra diena

Televīzijas programma 1994. gadā

1994. gadā man bija 10 gadi un es bieži skatījos televizoru. Bet ko tad citu? Ārā skraidīt es gluži visu dienu negribēju. Grāmatas visu laiku arī nelasīsi. Televizori tolaik bija lielie CRT. Vai nu Krāsotāju ielas nomā noīrēts, vai pašiem savs, ja bija salabots. Televizori maitājās regulāri, vienīgi vecmāmiņas mazais, melnbaltais bija ilgdzīvotājs un strādājaRead More »Televīzijas programma 1994. gadā

Pols de Kraifs – Mikrobu mednieki

Mikrobu mednieki ir viena no Apvāršņa gāmatām, izdota 1981. gadā un gadījās manā “pa ķērienam” atlasē. Tajā ir pastāstīts par 14 dažādiem mikrobu pētniekiem, sākot ar Lēvenhuku un beidzot ar Paulu Ērlihu. Visi grāmatas varoņi ir ļoti cilvēcīgi raksturoti ar savām stiprajām pusēm un vājībām. Pieļauju, ka varbūt kaut kur varētu būt pārspīlēts, bet arī,Read More »Pols de Kraifs – Mikrobu mednieki

Progresīvo niša

Bet nav jau nekāds brīnums, ka Progresīvie ir populāri. Tā arī paliks turpmāk, ja viens otrs neapjēgs elementāru lietu. Ar ekoloģisko daudzveidību neklājas labi ne globāli, ne arī Latvijā. Ir cilvēki, kuriem tas nepatīk un cilvēki, kuriem par to ir vienalga. Piemēram, man ir visai nacionāli uzskati un domāju, ka par demokrātiju nekas labāks navRead More »Progresīvo niša

Andrejs Upīts – Zelts

Andrejs Upīts ir viens no nedaudzajiem slavenajiem latviešu rakstniekiem, kam es vēl tikko nevarēju nosaukt nevienu darbu. Ja pameklē internetā, tad atrodas Zaļā zeme, bet kā nelasīts darbs man tas neko neizsaka, vismaz man to skolā lasīt nevajadzēja. Ir arī Sūnu ciema zēni, kas ir viena no retajām grāmatām, ko esmu pametis pusceļā. Upīša ZeltsRead More »Andrejs Upīts – Zelts

%d bloggers like this: