Alkohols un tā iedarbība

Kā zināms, alus satuŗ etilspirtu – gluži kā jebkuŗa cita alkoholiska susla. Tādēļ jāsaprot, ko etilspirts nodara cilvēka organismam. Cilvēka organismā barības vielas un skābekli, kā arī jebkuŗas citas vielas, kas nonāk organismā, «transportē» sarkanie asinsķermenīši. Lai ķermenīši nesaliptu kopā, tiem apkārt ir plāns tauku slānītis. Berzējoties gar asinsvadu sieniņām, asinsķermenīši elektriski uzlādējas un viens no otra atgrūžas. Tomēr, kā zināms, spirts ir lielisks šķīdinātājs un ātri vien izšķīdina plāno tauku slānīti, tādēļ asinsķermenīši salīp, veidojot ķekarus. Lielajos asinsvados šādi ķekari lielu skādi nenodara, tādēļ asinsķermenīši viegli nonāk iekšējos organos un to «atnestais» spirts savu graujošo darbību veic «tiešā veidā». Daudz lielāku ļaunumu šie asinsķermenīšu ķekari nodara mūsu svarīgākajā organā – smadzenēs. Katrai smadzeņu šūnai – neironam – ir savs, pavisam neliels asinsvads – kapilārs. Šie kapilāri ir tik šauri, ka asinsķermenīši tajos brīvi var pārvietoties tikai pa vienam – tā piegādājot skābekli un barības vielas organam, kuŗš kontrolē visu mūsu ķermeni. Tā kā salipušo asinsķermenīšu ķekari nespēj izkļūt caur šiem sīkajiem kapilāriem, tie tos aizsprosto. Palikusi bez skābekļa un barības vielām, smadzeņu šūna pēc dažām minūtēm mirst. Kad tas notiek masveidā, mēdz teikt – «uh, kā pa galvu iedeva»! Un dzērāji priecājas, cik viņiem ir labi, paši nesaprotot, ka «patīkamais reibums» ir tādēļ, ka mirst viņu smadzenes. Protams, smadzeņu normāla darbība šādos apstākļos tiek traucēta. Citam neironi ātrāk mirst tajā smadzeņu daļā, kas kontrolē ķermeņa līdzsvaru – tad saka, ka dzērājam «stiprs vējš pūš». Citam tiek bojāta atmiņa – sak’, «filma pārtrūka». Vēl kādam zūd kontrole pār emocijām – tādam sāk interesēt, vai citi viņu ciena, un viņš meklē kašķi tur, kur tā nav.Kā zināms, cilvēka ķermeņa temperatūra ir 36,6 grādi pēc Celsija skalas. Ja šādā temperatūrā atstāsit svaigu gaļu, tā ļoti ātri sāks bojāties – pūt. Lai nesāktu pūt mirušie neironi, organisms, tiklīdz ir puslīdz atguvis kontroli pār sevi, sāk galvā «iesūknēt» lielu daudzumu šķidruma, lai izskalotu no organisma mirušās šūnas. Tā kā šo šķidrumu organisms ir spiests atņemt pārējām ķermeņa daļām, mēdz teikt, ka no rīta «kaltē». Palielinātā spiediena dēļ reizēm ir sajūta, ka «galva kā spainis». Tad nu dzērājs dodas uz ateju, lai atbrīvotos no liekā šķidruma. Un kopā ar šo šķidrumu viņš burtiski izčurā savas smadzenes. Ja iedzerts ir nedaudz, izčurā nedaudz; ja tā pavairāk – arī smadzenes izčurā pavairāk. Bet tas nemaina lietas būtību – no organisma tiek izvadītas mirušās smadzeņu šūnas.

http://www.tautasforums.lv/?p=1762

Manuprāt, izklausās gan mazliet fantastiski, gan mazliet ticami. Centos pats atrast šo to par alkohola iedarbību, bet neko prātīgāku par “aizkavē procesus” un “ietekmē centrālo nervu sistēmu” neatradu. Varbūt kāds zinošs un laipns cilvēks varētu pastāstīt, vai tiešām ir tā kā Alvils Bērziņš savā rakstā apgalvo?

2 thoughts on “Alkohols un tā iedarbība

  1. Nav man lielu zinasanu, bet Alvilam neirologija acimredzami nav stipra puse, ta vis nebus, ka katram neironam ir savs kapilars. Kas attiecas uz pasu alkohola iedarbibu, atradu sadu te:

    http://www.wonderquest.com/BrainCells.htm

    un so te:

    http://www.associatedcontent.com/article/1942718/does_drinking_alcohol_kill_brain_cells.html

    Katra zina, stasts par “alkohola sakjepinatajiem asinskermenisu kjekariem”, kas aizsprosto “neironu kapilarus”, izraisot gandriz tuliteju suunu naavi izklausas vai nu pec pasiedvesmas izraisitas neirologiskas pasakas vai ari, iespejams, si informacija nakusi no kadas ar puteklu kartu apkrajusas literaturas.

    Tas, ka autors visu so alkohola iedarbibas procesa nosleguma dalju izvelejies aprakstit ka ” burtiski izčurā savas smadzenes”, manuprat, liecina par smagneju emocionalu piesaisti sim jautajumam.

    1. Liels paldies!
      Šodien pameklēju vēlreiz. Izdevās atrast divus avotus, no kuriem, iespējams, aug kājas Alvila uzskatiem.
      Pirmais – video, kurš formāta ziņā ir vairāku klaju propagandas klipu samiksējums – http://www.youtube.com/watch?v=PE8j8tGsVhY
      Otrais – kāds raksts portālā, kas pēc satura ir vairāk sadzīvisks nekā zinātnisks: http://molodost.org.ua/healthy_life/2182/.
      Ne pārāk sen Medvedevs vērsās pret krievu nodzeršanos. Pieņemu, ka Alvils sastapies ar Medvedeva “varenajiem” propogandas ieročiem. Protams, nekādu atsauču nav ne Alvilam, ne video, ne minētajam rakstam iekš molodost.
      Tā kā, lai kā arī man nepatiktu alkohols, esmu nonācis pie secinājuma, ka, neskaitot tiešām mežonīgas dzeršanas gadījumus, smadzeņu šūnas tas tomēr neiznīcina.

Ir ko piebilst?