Grāmata – Rīgas sabiedriskais transports no 19. gs. vidus līdz mūsdienām

Kad biju ekskursijā 5. tramvaju depo un aprunājos ar Ilmu Jansoni, viņa man ieteica šo grāmatu. Esot ļoti laba, turklāt maksājot vien mazliet virs 10 eiro.

Izrādījās, ka nopirkt šo grāmatu nemaz nav tik vienkārši. To pārdod Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centros (RS KAC). Tā kā manās ikdienas gaitās neviens no RS KAC pa ceļam nebija, biju domājis to nopirkt kādreiz, kad iešu garām. Tādas reizes iepriekš ieplānot pagrūti, tāpēc arī pierakstīties rindā nemēģināju. Apmēram vasaras beigās gāju gar autoostu, atcerējos par grāmatu. Ieraudzīju milzīgu cilvēku rindu pie RS KAC un nodomāju, ka atnākšu citreiz. Pēc kāda laika man gadījās braukt gar RS KAC Imantā, domāju, ka tur nu gan rindas nebūs. Bet bija un tāda, ka pat pa RS KAC durvīm iekšā netiku. Piegāju pie dispečeru lodziņa apjautāties, vai nevaru no viņiem to grāmatu nopirkt? Nē, nevarot vis, bet tā kā līdz RS KAC darba laika beigām palikusi tikai stunda, tad man nemaz neesot vērts stāvēt rindā. Tad es par šo grāmatu uz labu laiku aizmirsu līdz gadījās doties gar RS KAC Gaiziņa ielā pie Centrāltirgus. Atkal bija rinda, bet šoreiz samērīgāka. Noplēsu numuriņu, bet, negaidot kārtu, vispirms piegāju pie kādas no kasierēm apjautāties, vai viņiem tā grāmata maz ir. Esot, viņa teica, turklāt grāmatas pircējus apkalpojot bez rindas.

Jau no pirmajām lappusēm sapratu, ka nebūšu vīlies. Grāmatā ir gandrīz 400 lappušu un tā ir bagātīgi ilustrēta ar krāsainiem attēliem. Vienīgi attēli lielākoties ir diezgan nelieli. Tiesa, ja attēli būtu lielāki, grāmata būtu vismaz divreiz biezāka un arī dārgāka.

Grāmatā vispārīgi pastāstīts par Rīgas sabiedriskā transporta rašanās priekšnosacījumiem, 19./20. gs. finansiālo situāciju, tiltiem pār Daugavu. 10 lappuses veltītas pasažieru satiksmes pārvaldībai Rīgai, uzņēmumu struktūrai. 38 lappusēs aprakstīti pasažieru satiksmes kuģīši, pasažieru ormaņi un zirgu omnibusi. Tālāk aprakstīta zirgu tramvaja vēsture, kā arī elektriskais tramvajs no tā parādīšanās brīža Rīgā līdz mūsdienām. Ir arī rakstīts par nerealizēto depo projektu Vējzaķsalā, vecajiem tramvaju vagoniem un strādnieku darba apstākļiem. Līdzīgi aprakstīta arī trolejbusu un autobusu vēsture. Nav aizmirsti arī taksometri. Papildus pastāstīts par dzelzceļa izmantošanu pasažieru pārvadājumos Rīgas teritorijā, kā arī iepazīstināts ar nerealizētiem nākotnes projektiem, t.sk. metro un jaunām tramvaju līnijām (arī uz Skansti).

Autori pie grāmatas centušies no sirds. Netrūkst atsauču uz izmantoto literatūru, precīzi raksturoti Rīgā izmantotie tramvaji, trolejbusi un autobusi ar tiem piešķirtajiem numuriem. Interesanti ir kaut vai tikai paskatīties bildītes. Lasīju rūpīgi un ar baudu. Vietām pamanīju arī vienu otru neprecizitāti. Piemēram, ap 1850. gadu Rīgā dzīvoja nevis 6543 iedzīvotāji, bet gan aptuveni 10 reizes vairāk. Tāpat arī šaubos, vai Rīgas 9. autotransporta kantoris tiešām atradies Augusta Deglava ielā 7, jo tajā laikā šajā adresē atradās divstāvu koka ēka ar nelielu pagalmiņu.

Bet grāmata tiešām baudāma. Ja interesē Rīgas pilsētas un / vai tās transporta vēsture, iesaku. Nenožēlosiet.