“Spirālveida dinamika” ir zinātniska psiholoģijas teorija par pieaugušo cilvēku pasaules uzskatu attīstību. Neskatoties uz savu cienījamo 55-65 gadu vecumu, tā pārsteidzoši adekvāti izskaidro mūsdienu sabiedrībā notiekošos procesus.
Precizitātei nedaudz vēstures
“Spirālveida dinamika” balstās uz ASV psiholoģijas doktora Klēra Greivsa (Clare W. Graves 1914-1986) veiktajiem pētījumiem. Doktoram Greivsam savulaik studenti regulāri vaicāja, kura no daudzajām cilvēka dabu skaidrojošām teorijām esot patiesākā. Klēram Greivsam tas apnika un viņš sāka meklēt atbildes uz jautājumiem:
- kāpēc cilvēki ir dažādi?
- kāpēc daži cilvēki mainās, bet citi nē?
- kā cilvēka prāts reaģē uz pasauli, kura kļūst aizvien sarežģītāka?
Greivss augstu novērtēja Abrahama Maslova izstrādāto cilvēka vajadzību piramīdu, bet uzskatīja, ka tā nedod gana plašu skatījumu un neizskaidro tās rašanās pamatus. Doktors Greivss novēroja, ka cilvēku problēmas mēdz kļūt tik sarežģītas, ka viņi tās nespēj izskaidrot savā prātā esošajā pasaules uzbūves modelī. Prātam jārada jauns, sarežģītāks pasaules modelis, lai spētu saprast un atrisināt jaunās problēmas.
Klērs Greivss saviem pētījumiem veltīja vairāk nekā 20 gadus. Iegūtie rezultāti tika publicēti zinātniskos rakstos, prezentēti lekcijās un semināros. Pats Abrahams Maslovs atzina Greivsa izstrādāto modeli par pārāku nekā paša radīto. Tomēr teoriju noslēdzošs gala darbs tā arī netika pabeigts autora nāves dēļ. Šī iemesla dēļ viņa teorija ir salīdzinoši maz zināma.
Divi no viņa studentiem Kristofers Kauens (Christopher C. Cowan) un Dons Beks (Don Edward Beck) turpināja attīstīt Greivsa modeli un nosauca to par spirālveida dinamiku (Spiral Dynamics). Viņu teorija kļuva daudz populārāka pēc tam, kad to savos darbos iekļāva Kens Vilbers.
Kādēļ to visu vajadzēja pieminēt? Šī sarežģītā vēsture radījusi ļoti nepatīkamu situāciju, ka mūsdienās, sastopoties ar “krāsu teoriju”, “spirālveida dinamiku”, “attīstošos ciklisko eksistences līmeņu teoriju (Emergent Cyclical Levels of Existence Theory)”, “Greivsa teoriju” vai “integrālo teoriju”, nav īsti skaidrs, kas ar to domāts. Kurā brīdī beidzas Greivsa oriģinālā teorija un sākas Beka un Kauena ieguldījums? Ko pievienojis vai varbūt atmetis Kens Vilbers? Ja to pārstāsta vēl kāds autors, tad kuru interpretāciju viņš ir lietojis un vai tiešām neko nav pielicis no sevis klāt vai izmetis laukā? Pats pieturos pie Don Beck, Christopher Cowan grāmatā “Spiral Dynamics” rakstītā.
Spirālveida dinamika
Spirālveida dinamikas būtība izsakāma īsi un vienkārši.
Katrā pieauguša cilvēka eksistences posmā tiek meklēts savs svētais grāls, veids, kādā dzīvot. Savā pirmajā līmenī viņa uzdevums ir automātiska fizioloģisku vajadzību apmierināšana. Otrajā līmenī viņš meklē drošu veidu, kā dzīvot. Tam secīgi seko varoņa statusa, varas un slavas, galīga miera, materiālas labklājības, sirsnīgu attiecību, pašcieņas un miera neizprotamajā pasaulē meklējumi. Un, kad viņš sapratīs, ka arī pēdējo mērķi nevar sasniegt, viņš savus meklējumus turpinās devītajā līmenī.
Katra uzdevuma sākumā viņš tic, ka atradīs savas eksistences iemeslu. Bet par pārsteigumu un samulsumu sev pašam, viņš saprot, ka viņa eksistences iemesls nav tas, kuru viņš nācis meklēt. Katrs sasniegtais līmenis viņu atstāj samulsušu un apjukušu. Viņš atrisina vienu uzdevumu kopu, lai atrastu jaunus uzdevumus. Viņa meklējumi nekad nebeidzas.
Klērs Greivss
Spirālveida dinamikas līmeņi raksturo kā cilvēks domā un pieņem lēmumus, nevis kam viņš tic vai kādas ir viņa vērtības. Parasti izdala 8-9 līmeņus. Uzreiz vēlos piebilst, ka tīrā veidā šie tipi sastopami reti.
Smilškrāsas līmenis (Beka un Kauena versijā BEIGE, Greivsa kods A-N, individuāls, uz sevi vērsts līmenis)
Fiziska izdzīvošana
Indivīds šajā līmenī liek lietā visas savas prasmes, lai izdzīvotu. Galvenās prioritātes ir ēst, dzert, sasildīties un drošība. Var apvienoties nelielās grupās, lai palielinātu izdzīvošanas izredzes.
Tipiski šī līmeņa piemēri ir zīdaiņi, ar Alcheimera slimību smagā stadijā sirgstošie. Vidusmēra cilvēks šajā līmenī var nonākt pēc katastrofas. Ja dzīves apstākļi attiecīgajā brīdī kļūst tādi, ka visiem spēkiem jārīkojas, lai saglabātu savu fizisko eksistenci, par cilvēces kopējo mīlestību daudz neprātosi.
Purpura līmenis (PURPLE, B-O, orientēts uz citiem)
Mistiska pasaules uztvere
Ja ēst un dzert ir atrasts, tad, siltumā sēžot, var mēģināt izskaidrot apkārtējo pasauli. Kādēļ šogad slikta raža? Nu, droši vien labības dievs dusmīgs. Kādēļ vīrs šodien tik īgns? Tāpēc, ka Mežāžiem šodien slikts horoskops. Un tā tālāk, un tā joprojām līdz izskaidrojums tiek rasts praktiski visam.
Šī līmeņa galējs pārstāvis ciena garus un mistiskas zīmes. Viņš ir lojāls savam vadītājam, vecākajiem, senčiem, savai grupai vai klanam. Tiek saglabātas svētvietas, godāti īpaši (nereti mistiski) notikumi. Tiek ievērotas īpašas (t. sk. cilts) tradīcijas. Laiks var tikt uztverts cikliski nevis lineāri.
Parasti šo līmeni attiecina uz seno cilvēku ciltīm. Tas nav nepareizi, bet nevajag uzskatīt, ka šis līmenis ir miris līdz ar aizvēsturiskajiem senčiem. Tas joprojām ir dzīvs un aktuāls. Uz ko tad citu var attiecināt horoskopus, ļaunās acis, lāstus un melnus kaķus? Mistiska pasaules uztvere var šķist iracionāla un muļķīga, bet tā ir ļoti populāra. Turklāt šī pieeja ir ar zināmu pamatu, jo citādi pie zīlniecēm un ekstrasensiem neviens neietu.
Svarīgi, ka purpura līmeņa domāšana ir vērsta “prom no sevis”. Indivīds sevi vairāk uztver kā savas grupas locekli nekā individuālu vienību. Viņš neies cīnīties ar grupas vecākajiem vai pat (pasarg, mistiskais-dies!) gariem par savām individuālajām vērtībām.
Sarkanais līmenis (RED, C-P, vērsts uz sevi)
Impulsīva rīcība
Dzīve savas grupas labā nozīmē nereti atsacīšanos no savām personīgajām interesēm. Ja tas jādara kādu mistisku iemeslu dēļ, tad rodas kārdinājums no visa atteikties. Jo ne vienmēr mistika strādā. Vai indivīds, kurš staigā ar veiksmes amuletu, tiešām ir caurmērā veiksmīgāks par to, kuram tāda nav? Eksperimentālā ceļā vai kā citādi sarkanā līmeņa pārstāvis pakāpeniski secina, ka mistiskā pasaule “nedarbojas”. Pakāpeniska atbrīvošanās no mītiem noved pie agresīva individuālisma. Galvenais esi tu pats un tas, ko tu gribi.
Galējā līmeņa izpratnē pasaule tiek uztverta kā džungļi, pilni ar plēsoņām. Indivīds izraujas no ierobežojumiem, lai apmierinātu savas iekāres. Viņš pieprasa uzmanību un cieņu pret sevi. Indivīds par savu rīcību neizjūt vainu vai nožēlu.
Galvenais grupā (ciemā / valstī / pasaulē) ir tas, kurš ir spēcīgākais. Otrs stiprākais būs otrs galvenais utt. Mītiskie likumi šajā līmenī nedarbojas, savukārt jauniem nav nozīmes, ja indivīds neizjūt ne vainu, ne nožēlu. Bail sarkanā līmeņa pārstāvjiem ir no tiem, kuri spēcīgāki par viņiem.
Tipiskākie piemēri ir dumpīgi pusaudži, feodālās karalistes, sliktie tēli Džeimsa Bonda filmās.
Zilais līmenis (BLUE, D-Q, orientēts uz citiem)
Jēgpilna dzīve
Dzīve kara laukā ir ļoti nogurdinoša. Vienmēr nevar būt stiprākais, reizēm nākas arī zaudēt. Turklāt arī sarkanā līmeņa indivīds negrib būt pavisam viens. Vajag domubiedrus, draugus, bet vai viņi klusībā nealkst ieņemt augstāku vietu hierarhijā? Ne uz brīdi nedrīkst atslābināties. Ilgākā laika periodā tas ir diezgan mokoši un rodas nepieciešamība pēc jauna skatījuma uz dzīvi. Glābšanas ceļš var būt ticība Jēzum Kristum, Muhamedam vai pat Jaunkrievijai. Nav svarīgi kam tieši, galvenais, ka patiesību sniedzošā struktūra ir skaidra, gana sarežģīta un tāda, kurai vērts sevi ziedot.
Zilajā līmenī tā spilgtākais pārstāvis ir gatavs ziedot sevi augstākam mērķim vai patiesībai. Pamatojoties uz mūžīgiem, absolūtiem principiem, tiek iedibināta Kārtība. Pareizs dzīvesveids nodrošina stabilitāti tagad un sola atalgojumu nākotnē. Impulsivitāti kontrolē vainas izjūta, katram indivīdam jāieņem viņam piemērota vieta. Likumi, ierobežojumi un disciplīna veido raksturu un morāles izjūtu. Kārtības pārkāpšana rada diskomfortu.
Tipiskākie zilā līmeņa pārstāvji ir ļoti reliģiozie ļaudis un pārliecināti nacionālisti. Bet ne tikai tie un ne katrs izteikti reliģiozi vai nacionāli domājošs cilvēks piederēs šim līmenim. Zilā līmeņa cilvēku sabiedrībā ir daudz, Spiral Dynamics grāmatā minēts pieņēmums ap 40% sabiedrības. Likumdošanu, valsts pamatuzbūvi un daudzas citas organizētas struktūras izveidojuši tieši šī līmeņa pārstāvji. Arī ulmaņlaika Latvijā dominēja zilā līmeņa vērtības.
Oranžais līmenis (ORANGE, E-R, vērsts uz sevi)
Sasniegumi
Zilajā līmenī piedāvātā vērtību struktūra gan ir visai laba, tomēr ne pilnībā apmierinoša. Ja tu esi nacionālists, tad kādēļ upurēt savu personīgo labumu tādu indivīdu dēļ, kuri to nemaz nenovērtēs? Kādēļ būtu baznīcai jāmaksā desmitā deva? Vai zilā struktūra tev palīdz te un tagad, vai tikai sola labumus nepārskatāmā nākotnē? Bet citi tikmēr dzīvo aizvien labāk un labāk! Kādēļ tev jābūt tam muļķim un cietējam, kurš ievēro likumus, baušļus un noteikumus? Lai kāds uz tava rēķina iedzīvotos? Pietiek.
Oranžais līmenis ir atgriešanās pie domāšanas par sevi. Tas vairs nav primitīvais “kam spēks, tam taisnība”. Oranžā līmeņa cilvēks rūpīgāk izvēlas līdzekļus, ar kuriem panākt savu. Galvenais ir labsajūta, kuru gūst no materiālu interešu apmierināšanas.
Spilgts oranžā līmeņa pārstāvis izmaiņas un attīstību uzskata par neatņemamu sistēmas sastāvdaļu. Progress jāpanāk, apgūstot dabas noslēpumus un meklējot labākos risinājumus. Jāizmanto zemeslodes sniegtie resursi, lai veidotu labu dzīvi. Dzīvē veiksmīgākie ir optimisti, tie, kuri uzņemas risku un paļaujas uz saviem spēkiem. Sabiedrība attīstās, pateicoties stratēģijai, konkurencei un tehnoloģijām.
Tipiskākie piemēri būtu tehnoloģiju fanāti un mūsdienu uzņēmēji.
Zaļais līmenis (GREEN, F-S, orientēts uz citiem)
Rūpes par citiem
Mēdz gadīties, ka sasniegts gana daudz un nav lielas jēgas iespringt vēl vairāk. Varbūt tu apzinies, ka nevēlies ieguldīt tik lielas pūles, lai būtu pirmais. Varbūt tu saproti, ka no materiālajām lietām ir pārāk maz prieka. Vajag arī draugus, uz kuriem var paļauties, ne tikai līdzīgi domājošus konkurentus. Varbūt laime meklējama cilvēku kopībā un rūpēs par dabu?
Zaļā līmeņa spilgtākais pārstāvis uzskata, ka cilvēka garam jābūt brīvam no alkatības, dogmām un šķelšanās. Jūtas un rūpes par citiem ir nozīmīgākas par aukstu racionalitāti. Zemeslodes resursi un sniegtās iespējas pienākas visiem vienlīdzīgi. Lēmumi jāpieņem, saskaņošanas procesā nonākot pie vienprātības. Jābagātina cilvēka attīstība, jābūt harmoniskiem un nevajag noniecināt spiritualitāti. Zaļā līmeņa pārstāvjiem ir bail palikt vieniem, būt sociāli nepieņemamiem.
Samērā tipiski zaļā līmeņa pārstāvji ir feminisma un dažāda veidu minoritāšu aizstāvības organizācijas, kustības par iecietību pret dažādām reliģijām, liberālisma piekritēji, velkamisti.
Līdz zaļajam līmenim ieskaitot tajā esošie cilvēki ir pārliecināti, ka viņu pasaules skatījums ir vienīgais pareizais. Purpura / zilā / zaļā līmeņa indivīdi var mēģināt pārliecināt citus domāt tāpat kā viņi, jo tikai tā ir pareizi. Smilškrāsas / sarkanā / oranžā līmeņa indivīdi, visticamāk, diez ko nenopūlēsies ar citu cilvēku pārliecināšanu, jo šie līmeņi ir egocentriski.
Dzeltenais līmenis (YELLOW, G-T, vērsts uz sevi)
Haosa integrācija
Ar laiku var nākties saprast, ka zaļā līmeņa kolektīvā laime nav iespējama. Tam trūkst resursu, turklāt nevienam taču nevajadzētu darīt lietas, kuras tās nepatīk. Visu un visus pieņemošajā sabiedrībā jāapvieno pilnīgi pretēju uzskatu cilvēki, kas tracinošā kārtā pamazām izrādās praktiski neiespējami. Lēmumu pieņemšana, visiem kolektīvi izsakot savu viedokli un nonākot pie kopsaucēja, kļūst pārāk ilga un negarantē iespēju nonākt pie labākā lēmuma.
Tāda viena universāla risinājuma nav. Sarežģītas situācijas jāaplūko atsevišķi un katrai no tām, iespējams, būs savs risinājums, īpaši, ja tas attiecas uz citiem cilvēkiem. Kādu jāpārliecina mainīt viedokli, parādot viņa personīgo ieguvumu ilgtermiņā. Kādam nepieciešams demonstrēt brutālu spēku, kuru tas ņems vērā un cienīs atšķirībā no pirksta kratīšanas un morāles lasīšanas. Kādam jānocitē Svētie raksti, lai pierādītu savu autoritāti un pierādītu oponenta kļūdu.
Spilgts dzeltenā līmeņa pārstāvis dzīvi uztver kā dabisku hierarhiju, sistēmu un formu kaleidoskopu. Eksistences diženums ir vērtīgāks par materiāliem ieguvumiem. Būtiska ir spēja piemēroties, būt spontānam un funkcionālam. Zināšanas un kompetence ir nozīmīgākas par varu, statusu un slavu. Atšķirības var tikt integrētas neatkarīgās, dabiskās plūsmās.
Tipiskus piemērus nosaukt grūti, jo dzeltenā līmeņa cilvēki sev raksturīgo iezīmju dēļ nav viegli pamanāmi. Beks un Kauens min Stīvena Hokinga “Brief History of Time” un haosa teoriju.
Tirkīza līmenis (TURQUOISE, H-U, orientēts uz citiem)
Holistiska pasaules uztvere
Kad zināšanas ir uzkrātas un indivīds pārliecinājies, ka tās tik tiešām strādā, viņš var pievērsties globālāku problēmu risināšanai.
Izteikts tirkīza līmeņa pārstāvis pasauli redz kā vienotu, dinamisku organismu ar savu saprātu. Indivīds ir gan atsevišķa vienība, gan daļa no kā lielāka. Viss ir savienots ar visu ekoloģiskā perspektīvā. Enerģija un informācija iespiežas zemeslodes kopējā vidē. Raksturīga visaptveroša, intuitīva domāšana, rīcība, kas vērsta uz sadarbību.
Tipiskākie piemēri būtu Rūperta Šeldreika morfisko lauku teorija, Kena Vilbera “Spectrum of Consciouness”, Bernāra Sordē esejas.
Koraļļkrāsas līmenis (CORAL)
Šis līmenis šobrīd ir tikai teorētisks, jo par to nav informācijas. Aiz tā, domājams, pastāv vēl arī citi līmeņi.
Noteikšana, līmeņu raksturojums
Precīzi noteikt indivīda līmeni praktiski nav iespējams. Dažādos jautājumos indivīds var atrasties dažādos līmeņos. Nevar viennozīmīgi noteikt cilvēka līmeni, vērojot ko viņš dara. Tikai saprotot, kāpēc viņš tā rīkojas vai saka, iespējams spriest par viņa pasaules uzskatu. Kāds var mēģināt jūs pārliecināt ziedot labdarībai un visādos veidos iežēlināt (izskatās pēc zaļā līmeņa), bet patiesībā no tā būs atkarīga viņa personīgā labklājība (oranžais).
Bieži vien cilvēki atrodas dažādos līmeņu starpstāvokļos. Piemēram, attiecībā uz darbu cilvēks var būt oranžā/zaļā līmenī, spēlējot futbolu – sarkanā, bet, klausoties dievkalpojumu – sarkanā/zilā (pasvītrots dominējošais līmenis).
Jāņem arī vērā, ka, nokļūstot augstākā līmenī, zemākie nepazūd. Tie saglabājas mūsos un var izpausties attiecīgos apstākļos.
Indivīda pasaules priekšstata līmenis ir ļoti atkarīgs no viņa dzīves apstākļiem. Nevajag uzskatīt, ka zemākie līmeņi ir kas primitīvs un uzmanības necienīgs. Ja kādam tomēr tā šķiet, tad uz viņu attiecināms teiciens “paēdušais izsalkušo nesaprot”. Beks un Kauens ieviesa krāsu kodus tieši tādēļ, lai līmeņus nevajadzētu apzīmēt hierarhiski, kā piemēram, pirmais, otrais un trešais.
Es neapgalvoju, ka šajā pieaugušo cilvēku izturēšanās koncepcijā kāds no esības veidiem visos apstākļos ir nenovēršami labāks par kādu citu esības veidu. Labāka ir tā eksistences forma, kura ir piemērotāka tā brīža eksistences realitātei. Ja esošā forma dotajos apstākļos pārstāj būt funkcionāla, tad piemērotāka būs cita forma – hierarhiski augstāka vai zemāka. Tomēr es uzskatu, ka ilgtermiņā vispārējai cilvēces labklājībai labāki ir augstākie līmeņi un ka sabiedrību pārvaldošajām personām vajadzētu veicināt cilvēku kustību uz kompleksākiem cilvēku eksistences līmeņiem.
Klērs Greivss
Šos līmeņus attiecina ne tikai uz indivīdiem, bet arī uz indivīdu grupām – uzņēmumiem, organizācijām un pat valstīm, ņemot vērā, kādas vērtības tajā dominē. Piemēram, par Krieviju Beks un Kauens raksta, ka pēc PSRS sabrukuma tā nav spējusi atrast jaunu pamatu zilajam līmenim, kādēļ vairumam iedzīvotāju nav iespējama pāreja uz oranžo līmeni vai augstāk. Attiecīgi vairums iedzīvotāju spiesti atrasties sarkanajā līmenī.
Cilvēku sadalījumu pa līmeņiem mēdz raksturot ar skaitļiem: 0.1% smilškrāsas, 10% purpura, 20% sarkanajā, 40% zilajā, 30% oranžajā, 10% zaļajā, 1% dzeltenajā, 0.1% tirkīza līmenī. Šie skaitļi ir balstīti uz pieņēmumiem (turklāt ne jaunākiem par 1996. gadu), tie ir tikai aptuvens orientieris. Tas gan netraucē vairākus teorijas interpretētājus, Kenu Vilberu ieskaitot, šos skaitļus pasniegt kā pierādītu patiesību.
Klērs Greivss uzskatīja, ka pēdējie līmeņi parādījušies nesen. Tāda īsta pamatojuma šim uzskatam nav. Jādomā, ka indivīdu skaits augstākajos līmeņos, uzlabojoties dzīves apstākļiem, ir audzis, bet no tā vien nevar apgalvot, ka paši sarežģītākie līmeņi radušies pēdējā laikā. Jāņem vērā, ka attiecīgos apstākļos indivīds ar cita līmeņa domāšanu vairumā gadījumā neizpaudīs sevas atšķirības, lai izdzīvotu un iekļautos sabiedrībā.
Pāreja starp līmeņiem
Ja cilvēkam ir komfortabli un labi esošajā līmenī, tad viņam nav vajadzības mainīt savu skatījumu uz pasauli. Tādējādi pieaudzis cilvēks var visu dzīvi aizvadīt vienā un tajā pašā līmenī.
Ja līmeņu maiņa tomēr notiks, tad secībā smilškrāsas-purpura-sarkanā-zilā-oranžā-zaļā-dzeltenā-tirkīza. Ir iespējams izņēmuma kārtā pārlekt kādam līmenim, bet tad indivīds nespēs pilnvērtīgi atrasties jaunajā līmenī. Viņam nebūs pārliecības par savu jauno skatījumu uz dzīvi, nebūs stabila pamata. Tādos gadījumos ir lielāka iespēja atgriezties iepriekšējā līmenī.
Spiest kādu nokļūt nākošajā līmenī ir bezjēdzīgi. Pasaules uztveres maiņa ir lēns un pakāpenisks process. To mākslīgi sasteidzot, radīsies nevajadzīgas ciešanas – gan sev, gan otram cilvēkam.
Pāreju no viena pasaules uztveres līmeņa uz citu veicina:
- fiziska, ekonomiska, morāla, politiska vai reliģiska ietekme no citām kultūrām,
- jaunu faktu, ideju, kas ir pretrunā ar esošo ideoloģiju un fundamentāliem pieņēmumiem, parādīšanās,
- vizionāru vai līderu parādīšanās, kuri vecos priekšstatus pārstrādā un noformē jaunā paradigmā,
- vecu, agrāk apspiestu problēmu akūta aktualizācija,
- elites pašapmierinātība un jaunu problēmu ignorēšana,
- nespēja tikt galā ar jauniem dzīves apstākļiem.
Vērtējot iespējamās pārejas no viena līmeņa uz otru, jāņem vērā indivīda potenciālā atvērtība jaunai vērtību sistēmai. Neatkarīgi no sava līmeņa cilvēks var būt:
- atvērts jauniem, sarežģītākiem līmeņiem,
- apturētā stāvoklī – eksistē dažas barjeras, indivīds īsti nevēlas mainīt savu redzējumu uz pasauli,
- slēgtā stāvoklī – neatzīst barjeras, nespēj tās pārvarēt.
Piemēram var minēt zilā līmeņa kristiešus. Atvērtie kristieši turpinās meklēt patiesību ne tikai Bībelē. Apturētie turēsies pie Bībeles, bet nebūs agresīvi noskaņoti pret filozofiju un citām reliģijām. Slēgtie apgalvos, ka Bībelē ir vienīgā patiesība un viss cits ir muļķības un sātana roku darbs.
Ko ar to visu var iesākt?
Šī teorija ir adekvāts instruments cilvēku uzvedības skaidrošanai. To var pielietot visur, kur nepieciešams panākt, lai cilvēki dara to, ko tu vēlies. Tā noder darba devējiem, politiku veidotājiem, reklāmas industrijā un citur.
Piemēram, politiku veidotājiem būtu jāņem vērā, ka cilvēki domā atšķirīgi un ka sabiedrības integrācija, attiecoties pret visiem vienādi, ir neiespējama. Beks un Kauens grāmatā “Spiral Dynamics” piemin neiespējamību eksportēt problēmu risinājumus no rietumvalstīm, lai bez izmaiņām piemērotu tos, piemēram, Somālijā vai Čečenijā. Tādas rīcības rezultātā nav ieguvēju un cieš visas iesaistītās puses.
Arī darba devējiem maksimāla efekta panākšanai, pret dažādu līmeņu cilvēkiem būtu jāattiecas atšķirīgi. Piemēram, dzeltenā līmeņa cilvēkam vajag dot uzdevumu, brīvu pieeju informācijai, rīkiem un materiāliem, jo viņus galvenokārt motivē mācīšanās un saprašana nevis atalgojums vai sods. Savukārt oranžā līmeņa cilvēku motivēs iespēja izvirzīties, būt labākam par citiem.
Individuālā līmenī ir derīgi apzināties, ka pastāv ievērojamas cilvēku grupas ar būtiski atšķirīgu pasaules uztveres veidu nekā mums pašiem. Cilvēki savu domāšanas veidu un no tā izrietošos uzskatus nevar ātri un viegli mainīt. Pret viņiem karot ir bezjēdzīgi.
Būtu jādomā, kā nodrošināt veselīgu visu spirāles līmeņu kopeksistenci. Piemēram, dodot iespēju sarkanajam līmenim izpausties sportā, neuzplijoties ar liberālismu zilā līmeņa cilvēkiem un neļaujot diktēt politiku oranžajiem. Katra līmeņa indivīdiem jāļauj sevi izpaust pozitīvā formā un jānodrošina iespējas pārcelties uz sarežģītāku līmeni.
Sabiedrības modelis tās labākai izpratnei
Vēl spirālveida dinamikas teorija sniedz iespēju viegli izskaidrot dažādas liela mēroga sociālas parādības un notikumus.
- Kāpēc komunisms ir neiespējams? Tāpēc, ka sarkanie un / vai oranžie agrāk vai vēlāk izrausies pie varas. Viņus neinteresē vispārēja labklājība.
- Kāpēc visus mīlošie liberāļi tik neticami stipri ienīst nacionālistus? Tāpēc, ka zilā līmeņa nacionālisti ar savu nostāju padara neiespējamu zaļā līmeņa sapni par kopīgu, vienotu cilvēci. Zaļie ir pārliecināti, ka tas ir vienīgais pareizais ceļš un ka visi, kas tā nedomā, kļūdās.
- Vai islamticīgos var integrēt rietumu sabiedrībā? Viennozīmīgas atbildes nevar būt. Islamticīgie ir ļoti dažādi cilvēki, bet vairāk starp viņiem būs zilā līmeņa pārstāvju. Ja viņi šajā līmenī ar savu svēto pārliecību par islama pareizību paliek, tad viņi ir neintegrējami. Ja darīšana ir ar sarkanā/zilā līmeņa islamticīgajiem (islama valsts u.c.), tad jāatceras, ka sarkanais līmenis, nopietni uztver tikai spēku, kurš lielāks par viņu pašu. Kamēr zaļajam būs pistole kabatā, sarkanais bez automāta viņam neuzbruks. Zilā/oranžā līmeņa islamticīgie integrēsies paši.
Papildus informācija
Don Edward Beck, Christopher C. Cowan grāmata Spiral Dynamics: mastering values, leadership, and change.
Šajā grāmatā detalizēti tiek aplūkoti dažādi starpstāvokļi, atvērtība pārmaiņām, kā attiekties pret dažādu līmeņu cilvēkiem un citas nianses, kuras, te visas pieminot, kopējā aina kļūtu pārāk grūti uztverama.
Claire Graves, Christopher C. Cowan, Natasha Todorovic grāmata The Never Ending Quest.
Šī grāmata ir mēģinājums pabeigt Klēra Greivsa iesākto darbu, maksimāli turoties pie viņa oriģinālās teorijas. Lasījis neesmu.
http://www.cruxcatalyst.com/2013/09/26/spiral-dynamics-a-way-of-understanding-human-nature/
No interneta resursiem šis ir labākais, ko līdz šim esmu atradis. Tur ir arī vairākas saites uz citiem avotiem.
Latviešu valodā spirālveida dinamikas teoriju līdz šim esmu redzējis pieminētu Kena Vilbera grāmatā Visaptverošā teorija un M.Kistenmaheres, T.Hāberera, V.T.Kistenmahera Dievs 9.0. Pirmajā teorija skaidrota ļoti minimāli, savukārt otrās interpretācija ir patālu no tās, par kuru esmu rakstījis šeit.