Don Beck, Christopher Cowan – Spiral Dynamics

Kena Vilbera Visaptverošajā teorijā apmēram divās lappusēs ir pastāstīts par memu teoriju. Ļoti īsi, ļoti koncentrēti un mazliet nesaprotami. Mēģināju internetā sameklēt par šo teoriju ko vairāk un biju pārsteigts, ka neko daudz vairāk neatradu. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka tobrīd nezināju teorijas komplicēto vēsturi un līdz ar to citus tās nosaukumus. Pēc diezgan cītīgiem izrakumiem tīmeklī tiku pie grāmatas Spiral Dynamics: mastering values, leadership, and change.

Spiral Dynamics by Beck, Cowan

Spiral Dynamics ir par Klēra Greivsa radīto pasaules uztveres veidu teoriju, plašāks apraksts šeit. To mēdz saukt par gravesian theory, krāsu teoriju, spiral dynamics u.c. Par memu teoriju to nemēdz saukt. Pašam Greivsam ar memiem nekāda tieša sakara nav, tas ir Beka un Kouena darba papildinājums, iedvesmojoties no Ričarda Dokinsa un citiem.

Grāmata Greivsa idejas dēļ sākotnēji likās ļoti interesanta. Bieži vien izlasīju kādu lappusi un noliku grāmatu malā, lai apdomātos. Jo šī teorija deva iespēju izskaidrot ļoti daudz ko no pasaulē notiekošā. Kāpēc Tramps ASV ir tik populārs? Kas tieši mainījies Latvijas sabiedrībā pēc okupācijas gadiem? Kāpēc bēgļmīļi, feministes un citi “liberāļi” tik neganti cepjas pret nacionālistiem? Kāpēc islams Eiropā “nāk un uzvar”? Un kur tam visam ir risinājums? Nereti brīžos, kad šķita, ka teorija jau ir skaidra, parādījās vēl kas jauns un interesants.

Tā kā angļu valodā lasu palēni un negribēju palaist garām nevienu būtisku detaļu, drīz vien grāmatas esejiskais stils sāka kaitināt. Man šķita, ka pašu teorijas būtību var izskaidrot samērā īsi un vienkārši, bet tas nepavisam nav bijis grāmatas autoru mērķis.

Liels grāmatas mīnuss ir atsauču trūkums. Nav saprotams, kur beidzas Greivsa teorija un kur sākas Beka un Kouena papildinājumi. Tādēļ būtībā tā ir nevis zinātnisks pētījums, bet gan strukturēta eseja. Tiek aprakstīti līmeņu iekšējie stāvokļi, starpstāvokļi, varbūt brīžiem pat mazliet par daudz. Valoda ir drīzāk vispārinoša nekā konkrēta, kas veicina risku palēnām iestūrēt miega ostā, īpaši garlaicīgākās nodaļās. Ne velti es šo grāmatu lasīju ilgāk nekā pusgadu. Tā varēja būt gan konkrētāka, gan koncentrētāka. Nedaudzie Greivsa citāti tajā ir īsi un ļoti informatīvi. Tad kas būtībā ir pārējais grāmatas saturs? Pati Greivsa teorija vai tikai lirisks Beka un Kouena apcerējums par to?

No R. Dokinsa un citiem aizgūtais memu jēdziens grāmatu ievērojami sarežģī. Autori nesniedz vienkārši saprotamu memu vērtības kopas definīciju. Faktiski tas apzīmē indivīda pasaules uzskata grupu, bet nekur tas tā netiek definēts. Kad pēc ~2/3 grāmatas izlasīšanas gribēju kādam izstāstīt, ko esmu uzzinājis, es apstājos pret nespēju definēt saviem vārdiem grāmatā ļoti bieži lietoto jēdzienu vMEME. Lielāka skaidrība radās, kad atradu papildus informāciju internetā. Tas, manuprāt, nav normāli un ir nopietns grāmatas trūkums.

Krietna daļa grāmatas veltīta dažādu līmeņu vadības teorijai. Mērķauditorija – lielu uzņēmumu vadītāji un personāla atlases speciālisti. Arī tur būtu gribējies redzēt vairāk konkrētības. Fiziski nodaļas par vadību atrodas grāmatas vidū. Ja kādu interesē spirālveida dinamikas teorija, bet uzņēmumu vadība ne īpaši, ieteiktu attiecīgās nodaļas lasīt pēdējās vai pat pilnībā izlaist.

Starp citu, šajā 1996. gada grāmatā tiek pieminēta arī Klintones kundze un Donalds Tramps. Klintones pasaules uztverē dominē zaļā krāsa ar klāt esošu oranžo. Tramps esot oranžās krāsas pasaules uzskatu pārstāvis.

Tomēr par spīti saviem mīnusiem šī grāmata kvalitatīvi un pat pārāk izvērsti izskaidro spirālveida dinamikas teoriju. Grāmatā pēc izlasīšanas var viegli orientēties un atkal atrast sevi interesējošās lietas.

Ir ko piebilst?