Latviešu mūzika

Lai arī latviešu kultūra man ir ļoti svarīga, mūzikas izvēlē esmu visai internacionāls. Es neklausīšos, piemēram, Donu tikai tāpēc, ka viņš dzied latviešu valodā. Bet, ja man patiks instrumentālā daļa un vokāls gluži neriebsies, tad dziesmas teksts var būt arī valodā, kuru nepārvaldu.

Turpinot par to pašu Donu, es īsti nemaz nezinu, ko un par ko viņš dzied. Radio neklausos, bet dziesmas pašpatēriņam izvēlos diezgan rūpīgi. Dons un cita latviešu mūzika parasti negadās pa ausij, vai arī tiek izbrāķēti pēc pusminūtes paklausīšanās.

Šajā ziņā īpašs ir projekts Latvijas simtgades labākās dziesmas. Šobrīd tur var noklausīties vairāk nekā 1000 latviešu dziesmas. Nevis kā radio, kur tu esi spiests klausīties līdz galam arī to, kas tev nepatīk, bet paklausīties vienu, tad mazliet otru, tad nākamo, atkal pirmo un tā tālāk.

Pēdējā laikā mēdzu tās dziesmas paklausīties. Ir dīvaini. Vairākums dziesmu man nepatīk. Te vokāls šķiet nesaderīgs ar dziesmas noskaņu, te atkal pavadījums šķiet šlāgeriski vienkāršots, savukārt tur dziesmas vārdi ir tik muļķīgi, ka kauns pat klausīties. Līdz tu piepeši trāpi uz kādas dziesmas, kurā viss ir un brīnies, kā iespējams radīt kaut ko tik skaistu.

Latviešu dziesmas mani uzrunā īpašāk. Tā ir mana dzimtā valoda, tās vārdi iedarbojas vēl arī kādā citā, neapzinātā līmenī. Tā palielina jūtību, ar kādu uztveru skaņdarbu kopumā. Tāpēc nepatīkamas dziesmas kaitina vairāk, bet patīkamas šķiet vēl skaistākas.

Par savām iecienītākajām dziesmām LvTop100 var un ir arī vēlams nobalsot.

Senā Rīga – Latviešu akciju banka Kaļķu ielā

Kaļķu iela 3/5 1930. gadā. Attēls no http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/17129/

Sākotnēji ar šo attēlu man negāja viegli. Adrese bija zināma – Kalķu iela 3/5. Mūsdienās ir ēkas ar adresēm Kaļķu iela 3 un Kaļķu iela 5, atrodas Kaļķu / Skārņu / Šķūņu ielu krustojumā. Abas diezgan vecas, līdzīgā stilā kā attēlā redzamā. Tas man lika domāt, ka ēka atradusies mazliet tuvāk rātsnamam pie krustojuma ar Tirgoņu ielu. Šobrīd tur ir pagaidu apbūve – āra kafejnīca un tirgus būdiņas. Ilgi pētīju krustojumu, bet trotuāra novietojums mani ļoti mulsināja.

Mazliet vēlāk atradu attēlu Kaļķu un Tirgoņu ielas krustojumam no citas puses un samulsu vēl vairāk.

Kaļķu / Krāmu / Kungu ielu krustojums. Attēls no https://zudusilatvija.lv/objects/object/17146/

Ēka uz stūra ir līdzīga, bet nav tāda pati. Tā kā Kaļķu / Krāmu / Kungu ielas Otrajā pasaules karā cieta pamatīgus postījumus, vienīgais orientieris šķita Krievu teātra tornītis tālumā ielai pa vidu.

Labu laiku nespēju šo rēbusu atrisināt. Bet pēc kāda laika, meklējot informāciju par Vaļņu ielu un Latviešu akciju banku, nopratu mīklas atrisinājumu. Augšējā attēlā redzams Kaļķu un Vaļņu ielu krustojums. To varēja arī viegli pārbaudīt, jo ēka attēla labajā augšējā stūrī vēl ir saglabājusies, vien jumta lodziņš nedaudz mainījis formu.

Vaļņu iela 11, 2017. gads

Grāmata – Klūgu mūks

Par Klūgu mūku biju dzirdējis daudz labu vārdu. Tikai nevis par Ingas Ābeles grāmatu, bet gan teātra izrādi. Uzzināju, par ko tā ir un, godīgi sakot, īpašas intereses man nebija. Jo senāka pagātne, jo skeptiskāk izturos pret tās mūsdienīgajām interpretācijām. Piemēram, ir vieglāk rakstīt par otro pasaules karu, nevis astoņdesmitajiem gadiem, jo par pēdējiem nejaukāki lasītāji var arī pastrīdēties. Tomēr, kad saņēmu šo grāmatu kā dāvanu vārda dienā, nācās vien ķerties klāt.

Klūgu mūks pamatā ir par katoļu priesteri no Latgales, kurš kļūst par svarīgu politisku personu un aktīvi iestājas par Latgales pievienošanu Latvijai. Aprakstītas arī viņa ģimenes locekļu gaitas. Galvenā varoņa Franča Sebalda prototips ir Francis Trasūns.

Pirmo nodaļu lasīju ar grūtībām. Skatījos uz daudzajām atlikušajām grāmatas lappusēm un jutu, kā zūd drosme. Uz Klūgu mūku var attiecināt man nezināma autora novērojumu – mūsdienās latviešu autorus nepublicējot, ja grāmatas sākums nav dāsni bagātināts ar epitetiem, metaforām un citiem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Turklāt man šķita dīvaini, ka galvenais tēls tiek attēlots kā nožēlojams, gaudens večuks. Viņa prototips Francis Trasūns bijis viens enerģisks un vismaz drusku dulls (šī vārda vislabākajā nozīmē) latgalis. Parasti tādi mirst ar nesalauztu garu, kājās stāvēdami.

Turpinājumā bija rakstīts par Franča vecāku dzīvi. Stāstījums kļuva raitāks, optimistiskāks un māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kultūrslānis jūtami plānāks. Precīzāk sakot, epitetus un metaforas nu aizvietoja daudzi latgaliski vārdi. Lielāko daļu no tiem varēju saprast, kaut vai no konteksta. Vēlāk, kad biju grāmatu jau izlasījis, pamanīju, ka tās beigās ir arī vārdnīca. Būtu noderējusi ātrāk, bet es nudien neiedomājos pirms lasīšanas pašķirstīt grāmatas beigas.

Jo tālāk lasīju, jo interesantāk kļuva. Man ļoti patika, ka grāmata nav tikai ap Franci vien, bet aprakstīti arī viņa radinieki, dots ieskats tajā laikā. Es aizrāvos un, kad Francis sastapa caru, biju sajūsmā. Tikai ne uz ilgu laiku. Man ticamības momentu laupīja otrā “neticamā satikšanās”. Pēc tam par trešo jau vairs pat nebrīnījos. Grāmata kļuva aizvien drūmāka un pesimistiskāka. Dažās nodaļās pagātnes notikumi uzņēma galvu reibinošu tempu, bet tad atkal tas atslāba. Tuvāk beigām dažbrīd bija grūti saprast, uz kuru laiku nodaļa attiecas. Man šķiet, ka šis jaunmodīgais “laika raustīšanas” paņēmiens ir traucējošs un lieks. Ar to var koriģēt tempu, vest uz kulmināciju literārā darbā, kas ir pārāk viduvējs, lai to panāktu citiem līdzekļiem. Bet Klūgu mūks ir daudz labāks par viduvēju literatūru.

Man patika, ka grāmatai ir pēcvārds, kurā mazliet atklāts, kas ticis ņemts no vēstures, bet kas izdomāts literārām vajadzībām. Tāpat arī īss divu grāmatas varoņu dzīves gājums, literatūras avoti un vārdnīciņa.

Šķiet, ka autore pie grāmatas strādājusi daudzus gadus. Temats, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs. Varbūt ne tik daudz Franča Trasūna personas, cik unikālās latgaliešu valodas dēļ. Francis Trasūns savulaik iestājās par latgaliešu valodas nostiprināšanu Satversmē.

Nedomājat, mani kungi, ka mēs, kas aizstāvam latgaliešu izloksni, ka mēs stāvam arī par to, lai latgalieši nemaz nerunātu baltiešu izloksni. Nemaz ne! Mēs stāvam par to, ka katram latgalietim vajag prast baltiešu izloksni, kā katram Latvijas pilsonim. Bet arī, mani kungi, no otras puses mēs stāvam par to, ka arī baltiešiem vajag prast latgaliešu izloksni. Tāpat kā mēs varam iemācīties baltiešu izloksni, tāpat arī jūs variet iemācīties latgaliski. Baltiešiem vajag prast latgaliešu izloksni un nedrīkst būt, ka viena tautas daļa nezin otru tautas daļu.

Trasūna pūliņi nevainagojās rezultātiem. Diemžēl nešķiet, ka šodienas Latvijā latgaliešu valoda būtu stiprākās pozīcijās nekā toreiz. Man personīgi nav īpašas vēlmes apgūt latgaliešu valodu un lietot to. Tomēr tā ir daļa no Latvijas valodas un kultūras, kura bez rūpīgas kopšanas pakāpeniski noplicināsies un izzudīs. Man šķiet brīnišķīgi, ka latviešu valoda Kurzemē, Rīgā un Latgalē atšķiras. Tā ir dažādība, kas mūs dara bagātus, un nevajag to pazaudēt.

Atgriežoties pie grāmatas, Klūgu mūks šķiet laba, ļoti kvalitatīva literatūra, lai arī ne bez trūkumiem. Subjektīvais baudījums 8/10.

Ierakstu izlase #49

Pēdējo trīs nedēļu latvisko blogu u. mazliet c. ierakstu izlase.

 

Vigants Lesausks sniedz īsu, vienkāršu, labi pamatotu piemēru būtībā elementārai lietai – mūsu pakalpojumi un preces (allaž par dārgu) bieži vien var būt tik lēti vienīgi tāpēc, ka netiek maksāti nodokļi.
https://piezimes.lv/2018/01/14/dalisanas-ekonomikas-tumsa-puse/

Sandija stāsta par Keniju. Tas īsti nav ceļojumu apraksts, jo par sevi un savām gaitām autore gandrīz neko nepastāsta.
https://sandija.org/2018/01/25/kenija-nairobi-kisumu-mbita-rusinga-mfangan-kisumu/

Ilze Viņķele stāsta, kā viņa redz problēmas Latvijas politiskajās partijās. Ir interesanti izlasīt un nav jūtams, kuru partiju pārstāv pati autore.
https://ivinkele505.wordpress.com/2018/01/08/par-politisko-partiju-varas-naudas-un-etikas-parbaudijumiem/

Ksenija vēršas pret moderno tendenci apkarot veselīgu uzturu. Citāts:

Brīžiem nāk smiekli, skatoties, kā žurnālisti un dažādu uzskatu pārstāvji meklē vienu īsto vaininieku, kas, lūk, mūs ir novedis līdz liekajam svaram un sliktai veselībai. Smieklīgākais ir tas, ka nežēlastībā krīt nevis fāstfūdi un pusfabrikāti, bet augstvērtīgi produkti – graudaugi, liesa gaļa un svaigi piena produkti. Vieni bļauj, ka glutēns ir slikts. Citi izdomā paši savu bioķīmiju un apgalvo, ka katrs grams cukura ir inde, aicinot pārtikt no gaļas, olām un biezpiena. Augu uztura fani bļauj, ka gaļas kriksītis izrasot vēzi.

http://ksenijakomente.lv/nepopulari-par-veseligu-uzturu

Ritvars Eglājs aprakstījis Donalda Trampa valdīšanas pirmo gadu. Izlasē lieku tāpēc, ka Latvijas masu mediji Trampu joprojām regulāri attēlo vismaz trīsreiz sliktāku nekā Vladimiru Putinu. Nelasot neko papildus bez Latvijas masu medijiem, par Trampu veidojas neadekvāts priekšstats.
https://ritvars.wordpress.com/2018/01/20/pirmais-trampa-gads/

Iveta Buiķe iepazīstina ar Minhenes bijušā mēra Kristiāna Udes loģiskajiem jautājumiem par Vācijas tuvredzīgo bēgļu politiku.
https://ivetabuike.wordpress.com/2018/01/22/oficialas-beglu-politikas-un-t-s-velkomisma-bilance/

Ivars Līdaka publicējis ļoti apjomīgu rakstu par naudas varu, monetāro fašismu jeb aklu kalpošanu brīvajam tirgum un tuvredzīgu dzīšanos pēc peļņas par katru cenu.
https://tencinusarunas.wordpress.com/2018/01/07/tumsonigais-naudas-laikmets-james-c-kennedy-2012-oktobris/

Visbeidzot vēlos ielikt saiti uz verbāliem agresijas savaldīšanas paņēmieniem (angliski, vairāk paredzēts apsargiem utml. profesiju pārstāvjiem), par ko paldies Vara bungām.
https://protectioncircle.org/2018/01/25/verbal-management-of-aggression/

Īsi pārstāstīšu galvenās tēzes.

Ja cilvēks negrib sadarboties, bet nav agresīvs, tad:

  1. Draudzīgi jāpastāsta, ko tu no otra vēlies.
  2. Ja vajadzīgs, jāpastāsta, kāpēc tu vēlies, lai viņš to dara.
  3. Ja vēl nepiekrīt, jāpiedāvā izvēles iespējas.
  4. Ja arī tas nelīdz, jānorāda, ka otrs nesadarbojas un ka tā neko panākt nevarēs.
  5. Ja nekas no tā visa nestrādā, jāpāriet pie rīcības.

Ja cilvēks ir agresīvs, tad

  1. Verbāli jāpiekrīt dusmīgajam cilvēkam.
  2. Jāpiedāvā rīcības varianti.
  3. Jāidentificē problēma.
  4. Jājūt līdzi.
  5. Jāmēģina kopīgi risināt problēmu.

Vēsturisko bilžu tiešsaistes arhīvs Ajapaik

Mani interesē vēsturiskas Rīgas fotogrāfijas. Kur es tās varu meklēt? Galvenais resurss ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas zudusilatvija.lv. Daudz ko interesantu var atrast forum.myriga.info, bet tur ir sarežģīti atrast kaut ko konkrētu. Jo būtībā tas ir forums, nevis attēlu uzturēšanas sistēma. Vēl šo to var cerēt atrast google.

Tad es reiz nejauši uzgāju igauņu radītu risinājumu.

Tajā bija arī attēli arī no Rīgas, turklāt tādi, kurus nebiju redzējis nekur citur. Paskatījos vienu bildīti, otru, nākošo. Redzēju, ka visbiežāk igauņi ir varējuši identificēt, ka tā ir Rīga, bet ne konkrētāk. Man kā rīdziniekam vairumā gadījumu ielikt kartē punktiņu un aptuveno attēla uzņemšanas gadu bija samērā vienkārši.

Jāatzīst, ka igauņi ir labi pacentušies. Var norādīt attēla atrašanās vietu kartē. Ja gads nav zināms precīzi, var ievadīt no-līdz. Ir iespējams pievienot papildus attēlus, lai varētu salīdzināt, kā attiecīgā vieta izskatās šodien. Var komentēt, atlasīt bildes pēc dažādiem kritērijiem, meklēt tās kartē. Iežurnalēties var ar facebook, google kontu vai e-pastu / paroli. Ja atver albumu (piemēram, Rīgas foto), var mainīt attēlu parādīšanas secību tajā un tādā veidā sakārtot attēlus arī pēc to pievienošanas datuma. Attēliem mēdz būt norādīta informācija par autortiesībām un atļauju tos izmantot citur.

Salīdzinājumam zudusilatvija.lv papildināt informāciju par attēlu var tikai komentējot attiecīgo ierakstu. Tad atliek cerēt, ka kāds LNB darbinieks komentāru izlasīs un ar roku papildinās informāciju par attēlu. Vēl pats var atzīmēt bildētā objekta atrašanās vietu google maps, bet atlase pēc kartes reāli nestrādā. Iežurnalēties var ar e-pastu / paroli, kā arī draugiem.lv identifikatoru. Sakārtot albumus pēc attēlu pievienošanas datuma nevar. Izskatās, ka pēdējie funkcionalitātes uzlabojumi bijuši ļoti, ļoti sen. Par attēlu autortiesībām zudusilatvija.lv nav pieejama informācija, labākajā gadījumā ir norādīts autora vārds un uzvārds. Visiem attēliem zudusilatvija.lv pievieno savu ūdenszīmi, ignorējot autortiesības uz attēlu.

Kādā brīdī man arī atrakstīja Ajapaik pārstāvis Vahur Puik, lai pateiktos par sniegto ieguldījumu. Mazliet sarakstījāmies. Uzdevu jautājumu par autortiesībām. Saņēmu atbildi, ka Ajapaik nav satura īpašnieks un tādēļ viņiem nav ne tiesību, ne arī vēlmes attēlus izmainīt. Tomēr esot problēma, ka no muzeju centrālās datu bāzes importētajiem attēliem licences informācija ne vienmēr ir zināma.

Uzzināju arī, ka Ajapaik īpašnieks ir Igaunijas fotomantojuma biedrība. Ajapaik darbības nodrošināšanai laika gaitā saņemtas dotācijas, bet tas neatrisina problēmas ar uzturēšanu ilgtermiņā. Nesen esot palaists arī norvēģiem paredzēts projekts. Lai arī Ajapaik nav radīts īpaši Igaunijas simtgadei, tas ietilpst Igaunijas simtgades dāvanu sarakstā. Jo šajā projektā ikviens var pielikt savu roku un palīdzēt papildināt fotoattēlu metadatus. Šobrīd neesot plānu nodot Ajapaik kādai citai institūcijai. Finansiālā ziņā ir grūti būt neatkarīgiem, bet tas dod arī daudz brīvības un autoriem netrūkst ideju platformas uzlabošanai. Turklāt Ajapaik ir atvērtā koda produkts.

Nav biežas tās reizes, kad es mazliet apskaužu igauņus, bet attiecībā uz vēsturisko fotogrāfiju tiešsaistes krātuvēm viņi mūs saliek vienos vārtos. Skumjākais, ka tur jau nav nekāda raķešzinātne. Būtu jākoncentrē LNB un arhīvu resursi, jāizvērtē, kas no līdzšinējās prakses bijis slikti, ko varam pārņemt no igauņiem. Tad būtu jāatrod forma, kādā šo ideju varēt īstenot visefektīvāk. Līdzšinējā forma nav apmierinoša, jo ir nodots gatavs projekts, kurš netiek uzlabots. Varbūt risinājums būtu atsevišķs miniuzņēmums vai kādas biedrības rūpe. Varbūt iesaistītos kāds IT uzņēmums kā sponsors, varbūt ar to varētu nodarboties kāda studentu grupa. Varbūt pat varētu izmantot igauņu produktu, tikai vajadzētu sakārtot autortiesību jautājumus un veikt datu migrāciju. Tur būtu par ko padomāt, bet esmu pārliecināts, ka risinājumu var atrast. Ja tikai grib. Tikmēr varam priecāties, kā igauņiem sanāk un vēlēt viņiem veiksmi. Kā arī – Daudz laimes Igaunijas simtajā dzimšanas dienā!

Piespiedu kārtā sakārtojamie grausti

05.01.2018. Rīgas dome uzdeva sagatavot lēmumus par ēku piespiedu sakārtošanas darbiem un bīstamo daļu demontāžu sešiem īpašumiem, kas kopumā aptver 11 ēkas. Ziņa.

Kas tās konkrēti par ēkām ir?

  1. Peitavas 9/11. Tas ir Vecrīgas graustu nostūrī pie Kalēju ielas. Skaista ēka šausmīgā stāvoklī. Uzcelta 1750. gadā. 2012. gadā daļa ēkas nobruka.
    Peitavas 9/11 2015. gadā

    Peitavas 9/11 2015. gadā
  2. Sparģeļu ielā 10. Avotu apkaimē Pie Ziedoņdārza. Degusi, ilgstoši briesmīgā stāvoklī. Efektīvi aizsedz skatu uz nesen atjaunotu pagalma ēku.

    Sparģeļu iela 10
  3. Četras ēkas Ērģeļu ielā 2. Tas ir gandrīz vesels kvartāls Āgenskalna apkaimē pie Kalnciema un Daugavgrīvas ielas.
    Ērģeļu – Daugavgrīvas – Kalnciema kvartāls
    Ērģeļu iela 2 2016. gadā
    Daugavgrīvas iela 4

    Kalnciema iela 3 2017. gadā
  4. Kaukāza ielā 14. Pavisam netālu no Džutas un Ropažu ielas krustojuma, tur, kur iela pāri sliedēm savieno Čiekurkalnu ar Teiku.

    Kaukāza iela 14
  5. Jāņa Asara ielā 22. Gandrīz blakus Grīziņkalnam. Jādomā, ka tā ir pagalma ēka, jo fasādes ēka izskatās labā stāvoklī.

    Jāņa Asara iela 22
  6. Bērzaunes ielā 10. Teikas apkaimē, pa ceļam no Dominas uz Brīvības ielu.

    Bērzaunes iela 10
  7. Līvānu iela 2a. Dārzciema apkaimē, netālu no sliedēm un Lubānas ielas.

    Līvānu iela 2a

Attēli no google maps, bing maps un personīgā arhīva.