Esmu cilvēks, kuru šausmu stāsti īpaši neaizkustina. Man diezgan ātri pazūd ticamības moments vai pat nemaz nepaspēj rasties. Bet kaut ko līdzīgu šausmām nereti izjūtu, lasot par agrāko laiku medicīnu. Labi, ka nedzīvoju tajos laikos, bet droši vien pēc gadiem 100 to pašu varēs teikt par mūsdienām.
Ārsta piezīmes ir grāmatiņa, kas sarakstīta no 1895. līdz 1900. gadam. Tās autors ir krievu ārsts, kurš raksta par
- patiesības neteikšanu smagi slimiem pacientiem,
- ārstu pārprodukciju un nepietiekamību reizē,
- savām kļūdām, kas maksājušas arī pacienta dzīvību,
- ārstu apmācību, operāciju treniņiem anatomikumos un grūtībām sākt operēt dzīvus cilvēkus,
- diagnozes noteikšanas grūtībām,
- jau tā neesošo ārsta brīvo laiku un necieņu pret tām pašām paliekām,
- līdzjūtību pret pacientiem,
- eksperimentiem ar dzīvniekiem,
- nepārbaudītām zālēm un ārstēšanas metodēm,
- sava darba bezjēdzību, ja nemainās slimību izraisošie apstākļi,
- iegūto zināšanu nepilnību u.c.
Pirmā puse bija visnotaļ interesanta. Otrajā pusē vairāk parādījās dažādas autora pārdomas, no kurām ne visas bija interesantas. Lasāmi dažādi pieņēmumi, piemēram, ka nākotnē cilvēkiem pārāk grūta liksies pat apaugļošanās, bet deguns kļūs par rudimentāru orgānu.
Daudz kas no rakstītā ir novecojis, bet krietna daļa itin nemaz.
Elektroniski grāmatu var dabūt te. Subjektīvais baudījums 7/10.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #236 (03.02.-09.02.) | BALTAIS RUNCIS
Atgādina Bulgakova “Jauna ārsta piezīmes” (apm.par 20.gs.sākumu). Latviski gan pieejams tikai 1972.gada Liesmas izdotā Bulgakova darbu izlasē.