Reiz man draugs teica, ka dziesmu oriģināli vienmēr patīk labāk par to vēlākajām versijām. Droši vien viņš ar to domāja ne tikai oriģinālus, bet arī pirmo dzirdēto versiju, jo ne vienmēr dziesmu oriģināli ir ļoti populāri.
Man patīk pa laikam pameklēt zināmu dziesmu versijas. Varu aizrauties, starp citu, labs resurss ir http://www.covermesongs.com/. Šis ieraksts un daži sekojošie būs par būs dažiem maniem atradumiem, kuru oriģinālā versija manai ausij neliekas tīkamāka par vēlāku izpildījumu.
Nevaru teikt, ka Genesis That’s All man nepatīk, bet sajūsmu arī nesagādā.
Tad izdzirdēju Gabrielle Aplin versiju un sapratu, kas man oriģinālā pietrūkst. Gabriele dzied skaistāk, viņas versijā ir arī ļoti precīzs pavadījums. Savukārt Kolinss dziesmas oriģinālā mēdz drusku brēkt, droši vien lai padarītu skanējumu roķīgāku. Neskatoties uz to, Gabrieles versija man šķiet dinamiskāka.
Noteikti neesmu Kraftwerk fans. Varbūt savā laikā viņi bija revolucionāri eksperimentētāji, bet neviena viņu dziesma man īsti nepatīk. Radioactivity arī tāda gaudena. Vienu reizi noklausīties varu, bet vairāk negribas.
Neesmu arī īpašs Fatboy Slim fans, bet apbrīnoju, ko viņš izdarījis ar Radioactivity. Beidzot tā izklausās pēc dziesmas! Varu klausīties un ātri neapnīk. Vēl vairāk, manuprāt, tās ritms ir ideāls telefona zvanam. Tāpēc, kad man zvana kāds pazīstams cilvēks, man par to paziņo Fatboy Slim.
Sinéad O’Connor slaveno Nothing Compares 2U pirmoreiz dzirdēju tālā bērnībā. Nepatika, nesapratu, kas citiem tajā patīk. Sapratu, kad man bija ap 20 un rūpīgāk ieklausījos, ko tad dāma, kuru tagad sauc Shuhada’ Sadaqat, īsti dzied. Tas saslēdzās ar manu pieredzi, jūtām un ilgu laiku man šī dziesma bija topā.
Ap 2012. gadu Capital Cities publiskoja savu versiju. Man tā neliekas tik izjusta, bet arī ļoti laba un pieminēšanas vērta.
Painteresējos par dziesmu vairāk un, izrādās, tās oriģināls piederot Prince. Paklausījos un man tas šķita tik samocīts, ka ar grūtībām noklausījos līdz galam. Varbūt populārā O Konoras versija manī tiešām ir ieēdusies līdz kaulam.
Dziesmas noklausīšos kādā tukšākā brīdī, kad tauta nesiro apkārt.
Bet ieraksts mani rosināja padalīties ar līdzīgu salīdzinājumu.
Savulaik tīri klausāma likās Pink “Get The Party Started” (lai arī klips krita uz nerviem), bet tad gluži netīšām uzzināju, ka dziesmai ir krietni senākas saknes Shirley Bassey izpildījumā. Un jāatzīst oriģināls man patīk krietni labāk – balss, dinamika un klips arī. https://www.youtube.com/watch?v=vqNcyFNMfLM
To es arī nemaz nezināju. Arī kādā brīvākā brīdī paklausīšos, paldies!
Laba versija, īpaši salīdzinot ar oriģinālu, bet oriģināls tomēr ir Pink. Shirley Bassey savu versiju radījusi gandrīz 6 gadus vēlāk: https://en.wikipedia.org/wiki/Get_the_Party_Started#Shirley_Bassey_version
Hmm, cik interesanti. Paldies. Es biju domājusi, ka Shirley Bassey ir senāka/vecāka par Pinku. Būs jāpapēta abas.
Jā, ir dziesmas, kas oriģinālā skan daudz sūdīgāk par kādu labu koveri, Uzreiz (un ātro) nenāk prātā piemēri, bet tā vienkārši ir. Kas attiecas uz Sinéad O’Connor dziedāto “Nothing Compares 2U”, tur nu gan citus var nemaz nemēģināt klausīties, tas gabals ir skaists līdz dvēselei. Un Princis to viņai arī sarakstīja. Pašam, šķiet, tikai pēc tam kaut kad parādījās viņa paša izpildījumā. Bezmaz vai tā, ka viņa versija ir kovers 😀
Es reiz sev biju savācis kādas padsmit House of Rising Sun versijas – visas, kas man patīk. Tur bija sākot no slavenākajiem – Animals, tad Geordie, kuri paši pirmie šo dziesmu pārvērta par rokbalādi, beidzot ar Muse. Pa vidu vēl daudz un dažādi. Tad reiz pazuda tas viss, un neesmu vēlreiz pieķēries.