Velopieredze Lauvas / Lomonosova / Lubānas / Salaspils ielās

Pirms dažiem mēnešiem pagarajā Maskavas forštates posmā, ko dēvē Lauvas / Lomonosova / Lubānas / Salaspils vārdos, brauktuvju malās tika savilktas baltas svītras, uzzīmēti velosipēdi, vietām salikti stabiņi, velojoslas daļa krustojumā ar Aiviekstes ielu nokrāsota zila utt.

Kādreiz bieži braucu pa šo posmu ar velosipēdu. Tikai pa brauktuvi, jo tajā posmā trotuāram pārāk bieži ir augstas apmales, ir vismaz viens lopu žogs, vietām trotuāra vispār nav un citi braukšanu traucējoši faktori. Kad uzsāku tur braukt regulāri, ātri vien nolēmu

  1. iegādāties dzīvības apdrošināšanas polisi,
  2. tajā posmā braukt tikai ar ķiveri,
  3. ne-saulainās dienās vilkt atstarojošo vesti.

Vairākus mēnešus tur tā vizinājos katru darbdienu turp atpakaļ, bet darīju to visai nelabprāt. Tāpēc, ka

  1. reizēm gadījās izteikti agresīvi autovadītāji, piemēram, šis,
  2. tālāko ceļa posmu trūkumu dēļ, kā bruģis, šaurs trotuārs, riteņa stiepšana pa tuneļu / tiltu kāpnēm utt.
  3. ceļa malās bedrains / nelīdzens asfalts lika veikt auto vadītājiem neparedzamus un nesaprotamus manevrus, Ilustrēšu labākai saprotamībai.

Lūk, ceļa pagrieziens, kur velosipēdistu piespiež pie iekšmalas, bet tur bedres un pašķībs notekūdeņu lūkas vāks. Mašīnai tāda bedre nav nekas liels, bet velosipēdistam tas var nozīmēt kritienu. Un, ja vēl pagriezienā tieši aiz muguras ātrumu uzņēmis garais trolejbuss, tad šī vieta var izrādīties ļoti neveiksmīga. Laimīgā kārtā šīs konkrētās bedres pirms dažiem gadiem ir aizlāpītas un lūkas vāks nomainīts pret citu, mazāk šķību.

Galu galā no velosipēda pārvācos uz trolejbusu un pārvietojos kopumā lēnāk, bet to ar uzviju atsvēra mazāks stresa apjoms.

 

Kad ieraudzīju velojoslas, sagribējās tās pāris reizes pamēģināt praktiski. Tagad esmu to paveicis un varu dalīties iespaidos.

Kopumā braukšana ir komfortablāka. Velosipēdists, pateicoties baltajai līnijai, var justies mazliet pasargātāks no īpatņiem, kas mēdz pedēļu minējus apsteigt, neievērojot intervālu. Visjūtamāk tas ir tādos pagriezienos, kā augstāk bildītē redzamais, jo tajos gluži dabiskā kārtā autovadītāji līkumu izbrauc, vairāk turoties iekšmalā.

Virzienā uz centru Lomonosova ielā pie bijušās VID ēkas starp Aiviekstes un Rēznas ielām likvidētas auto stāvvietas. Kā velosipēdistam man tas ir daudz ērtāk, jo līdz tam bija nepieciešams iekārtoties vienā braukšanas joslā ar automobiļiem, kuriem labu gabalu nebija iespējams velosipēdistu apsteigt.

Patīkamāk ir braukt virzienā uz Ķengaragu, bet tā tas bija arī agrāk.

Toties otrā virzienā viena no bīstamākajām vietām palikusi vēl bīstamāka. Lūk.

Salaspils iela netālu no krustojuma ar Slāvu ielu.

Velosipēdists mierīgi minas pa veloceliņu, bet te piepeši pa vidu ir pamatīgs asfalta uzkalns un malās bedres. Pēc lietus nevar pat saprast, cik tās dziļas. Ja velosipēdists mēģinās šo vietu apbraukt, turoties tuvāk brauktuvei, var gadīties, ka to aizķer šādu manevru negaidošs automobilis vai trolejbuss.

Kad vēl nebija baltās svītras, es jau laicīgi izpletos pa brauktuvi, lai neviens pat nedomā par apsteigšanu. Kā tagad būtu jādara, es pat nezinu, laikam ļoti laicīgi jāsāk ripot pa balto līniju.

Autovadītājiem, manuprāt, šīs velojoslas dzīvi nebojā, ja neskaita likvidētās stāvvietas Lomonosova ielā. Bet vispār šo posmu velosipēdisti nav īpaši iemīļojuši. Varbūt reizi 1-2 minūtēs kāds aizbrauc vienā vai otrā virzienā.

1 thought on “Velopieredze Lauvas / Lomonosova / Lubānas / Salaspils ielās”

Ir ko piebilst?