Telefonkrāpnieki

LSM raksta par telefonkrāpniekiem, kuri uzdodas par finanšu speciālistiem.

Man šitie arī ir zvanījuši, skaits jau nojucis, bet varētu būt kādas piecas. Pirmajā kāda sieviete krieviski gribēja zināt, vai man ir laiks sarunai vai ko tamlīdzīgu. Teicu, lai runā latviski. Viņa to atteicās darīt. Partraucu sarunu, saglabāju numuru telefongrāmatā kā spams.

Otrajā reizē zvanīja tā pati sieviete, tajā pašā laikā, nākošajā dienā, no cita numura. Saku uzreiz – runājiet latviski! Saņēmu pretī – bet kā, jūs taču pagājušo reizi runājāt krieviski! Pārtraucu sarunu, saglabāju numuru telefongrāmatā.

Trešajā reizē, kas bija varbūt pēc dažām dienām, zvanīja kāds vīrietis, atkal krieviski, ar samērā agresīvu un nepatīkamu runas manieri. Pārtraucu sarunu, pat neko nesakot.

Kādas pāris reizītes noraidīju zvanu pirms pacelšanas, jo telefona numuru biju saglabājis telefongrāmatā.

Vakar viens no šiem zvanīja sievai. Viņa izdarīja tāpat kā es pirmajā reizē.

Morāle. Ja nerunāsi krieviski, tevi neapkrāps, turklāt tu pat netērēsi laiku viņu muļķību uzklausīšanai! Kauns tiem tautiešiem, kuri pāriet uz krievu valodu pie pirmās iespējas, bet varbūt arī viņi neko citu nav pelnījuši.

Latviski šie krāpnieki nav iemācījušies un diez vai to jelkad darīs. Jo labāk mums pašiem. Ja kādam no manis ko vajag, lai runā latviski. Valoda ir ne tikai komunikācijas līdzeklis, bet arī ierocis, kā jau par to rakstīju agrāk.