Skip to content

Rīgas foto

Smirdīguma etalons

Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas! Filmā “Limuzīns jāņu nakts krāsā” teica Viktors Mirtas tantei.   Zemitānu stacijas tualetei ir glīta ēciņa. Nezinu, ap kuru laiku tādas pārstāja celt, bet droši vien tie laiki ir prom uz neatgriešanos. Kas noticis ar mūsu kultūru? Man gan nav īpaši pozitīvas nostaļģijas attiecībā uz Zemitānu stacijas tualeti, drīzāk pat pretēji. Ja man vajadzētu nosaukt pretīgāko vietu Rīgā, tad, pirmkārt, iedomātos par šīs tualetes iekšpusi.   Ej taisni uz priekšu garām stacijai, tālāk atradīsi pēc smakas. Ieraksta autors pirms dažiem gadiem, atbildot uz jautājumu, kur Zemitānu stacijā ir tualete.   Šo ateju varēja pieņemt parRead More »Smirdīguma etalons

Maršruta taksometru shēma

Šo attēlu savulaik droši vien redzējuši visi, kas bijuši Rīgas dzelzceļa stacijas tuvumā. Ar maršruta takometriem, kuru numuri bija no 1 līdz 12, esmu braucis labi ja pāris reižu mūžā. Vienīgais brauciens, kuru atceros, bija uz lidostu ap 1990. gadu ar septītā numura maršruta taksometru. Braucienus tolaik veica RAF Latvijas. Neievēroju, kad tieši Latvijas ar kartē redzamajiem maršrutiem pazuda. Droši vien tas bija deviņdesmitajos gados. Bet shēma, lai arī padilusi, tomēr vēl apskatāma kā savdabīga vēstures relikvija.

Ielas privatizācija

Ejot pa Sapieru ielu (netālu no Zemitānu stacijas), ievēroju šādas ceļa zīmes. Stāvvieta tikai ar Latvijas balzama atļaujām. Ja stāvvieta atrastos viņu teritorijā, tad tas būtu tikai loģiski. Bet ielas malā, kas ir publiska teritorija? Ar kādām tiesībām Latvijas balzams pasludina daļu (tādi posmi Sapieru ielā ir divi) brauktuves par savu īpašumu? Vai viņi par to maksā nekustamā īpašuma nodokli? Man nav atbildes uz šiem jautājumiem. Ja jums ir zināms, ka likums atļauj šādi “privatizēt” publiskas stāvvietas, vai ka LB, pamatojoties uz konkrētiem normatīviem aktiem, ir noslēdzis vienošanos ar Rīgas domi, lūdzu padalieties ar informāciju. Ja neviens neatbildēs, jautāšu RīgasRead More »Ielas privatizācija

Sarkandaugavai pa pēdām

Mūsdienās ar Sarkandaugavu saprot Daugavas atzaru, kurš tek apkārt Kundziņsalai. Bet 20. gadsimta sākumā un agrāk par Sarkandaugavu saukuši Daugavas vecupi, kura tecējusi paralēli Tvaika un Duntes ielām. Tā bijusi tik plata, ka tajā varējuši iebraukt nelieli kuģīši. Pirms dambju izbūves Daugava bijusi plaša, sekla upe, kura pavasara palos appludinājusi lielu teritoriju. Pēc dambju izbūves Daugava kļuvusi šaurāka un straujāka. Savukārt Sarkandaugava turpinājusi tecēt, vācot ūdeņus no pilsētas ganību plašās teritorijas. Līdz ar ganību platības samazināšanos Sarkandaugavā palika aizvien mazāk ūdens. Okupācijas gados virs tās kādreizējās gultnes posmā līdz Bukultu ielai celtas dažādas ēkas. Jo vecākā kartē skatās, jo garākaRead More »Sarkandaugavai pa pēdām

Visvalža iela 8, Popova muižiņa

Visvalža ielā 8 atrodas tā saucamā Popova muižiņa. Tā ir viena no vecākajām koka ēkām Rīgā. Precīzs tās celšanas gads nav zināms, bet tā bijusi saskatāma jau 1769. gada kartēs. Tātad tā tur bijusi labu laiku pirms blakus ierīkotās dzelzceļa līnijas. Muiža sākotnēji atradusies klaja lauka vidū, kam apkārt bija sakņu dārzi, lauki un pļavas.Read More »Visvalža iela 8, Popova muižiņa