Ausekļa iela atrodas Rīgas klusajā centrā. Tās tuvākajā apkārtnē ir daudz lepnu daudzstāvu mūra ēku. Turienes nekustamie īpašumi ir vieni no dārgākajiem Rīgā. Kā tāds mazs brīnums līdz mūsdienām ir saglabājies koka namiņš Ausekļa ielā 18. Tā ir pēdējā tāda veida ēciņa tuvējā apkārtnē. Tuvākās vietas, kur var sameklēt ko līdzīgu, būtu Pētersalas ielas apkārtneRead More »Ausekļa iela 18 un 16
Šī ēka atrodas vai, pareizāk sakot, atradās pie paša Salu tilta. Reiz tur bijusi Rīgas penicilīna rūpnīca, vēlāk Medicīnas preperātu rūpnīca. 1985. gadā tā pievienota Organiskās sintēzes institūta eksperimentālajai rūpnīcai, no 1991. gada pazīstamai kā “Grindeks”. Ēkā bija “Grindeks” injekcijas zāļu formu ražotne, kas pārtrauca darbu apmēram pirms 10 gadiem. Wikimapia minēta adrese Bārddziņu ielaRead More »Maskavas iela 78
Ēka Valmieras ielā 18 atrodas netālu no Grīziņkalna Avotu ielas apkaimē starp Matīsa un Lienes ielām. Pirms dažiem gadiem izskatījās pavisam noplukusi. Nebūtu bijis nekāds brīnums, ja to piemeklētu līdzīgs liktenis kā daudzām vecām, nelielām Rīgas ēciņām – tā degradētos vēl vairāk, kļūtu bīstama garāmgājējiem un agrāk vai vēlāk tiktu nojaukta. Tomēr tā nav noticis.Read More »Valmieras iela 18
Birģeru klasicisma dzīvojamā ēka Jēkaba ielā 24 uzcelta 1789. gadā. Tās arhitekti ir Johans Heinrihs Krāmers un Kristofs Hāberlands. Tā atrodas Vecrīgas ziemeļu daļā starp Saeimas ēku un Valdemāra ielu. Ilgu laiku ēka bija grausts. Attēls wikimapia ~2006. gadā. Mazliet jaunākās bildēs te un te var redzēt, ka ēkas stāvoklis bijis sevišķi slikts. Kādu laikuRead More »Jēkaba iela 24
Blakus Avotu un Lāčplēša ielas krustojumam nesen uzcelta baznīca ar adresi Lāčplēša iela 71. Kad to tikko sāka celt, interesējos google, kas ir tās pasūtītāji, un neko neatradu. Tagad, ejot garām, kļūst skaidrs, ka tā ir Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca. Ar Pēdējo dienu svētajiem esot jāsaprot mormoņi. Bija pat mazs kārdinājums ieiet unRead More »Lāčplēša iela 71, mormoņu baznīca
Par ēka Valmieras ielā 28 rakstīju jau agrāk. Atjaunošana jau labu laiku kā pabeigta un nu var salīdzināt trīs variantus. Šādi ēka izskatījās sākotnēji un tādu arī es to atceros kopš savas bērnības. Šis ir attēls no reklāmas, kuras lasītājam nevarēja rasties nekādas aizdomas, ka ēka tā gluži neizskatās. Savukārt šādi ēka izskatās šodien. NavRead More »Valmieras 28 pēc atjaunošanas
No bērnības atceros trīs veidu vilcienus. Apaļos, kantainos un dīzeļus. Vislabāk man patika kantainie, tie likās modernāki. Ja vajadzēja braukt ar vilcienu, cerēju, ka būs kantainais. Iekšpusē gan viņi tik un tā šķita vienādi. Varbūt vienīgi lampu abažūri mēdza atšķirties, bet arī ne vienmēr. Un dīzeļiem atceros tikai mīkstos sēdekļus, nevis koka. Lai arī arRead More »Apaļais elektrovilciens
Sarkandaugavā, Ganību dambī 40b vēl pavasarī atradās neliela koka ēka. Wikimapiā tā nosaukta par koka muižiņu klasicisma stilā. Skats uz ēku Google maps. Nu vairs no tās nekas nav palicis pāri, pat jaunie pakešu logi nē. Nesen norisinājusies publiskā apspriešana koksnes biomasas katlumājas būvniecībai šajā adresē. Ir viens visai nikns komentārs par to visu (iepriekšējāsRead More »Ganību dambis 40b
Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā
Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs.
Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt.
Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt.
Būtībā jau – kurš gan tur Žaņa Lipkes ielā vispār sper kāju, īpaši sliežu galā? Varbūt vienīgi tantēm, no Kalupes ielas uz Ivana kapiem ejot, sanāk mest līkumu. Jo Žaņa Lipkes ielā (jādomā, kādreizējā Ģertrūdes iela pirms sliežu izbūves) ir vien pāris privātmājas, pāris noliktavas un pilnīgs strupceļš. Google maps vēl spīd mīlīga saulīte un izskatās pat mazliet jauki, bet, satumst, tad neko romantiski tur vis nav.
Starp citu, blakus esošo ūdenstorni Jēkabpils ielā 35 “Latvijas Dzelzceļš” nesen esot mēģinājis pārdot.
Izsoles sākumcena bijusi nieka 2150 lati. Varbūt kāds to arī nopircis.