Senā Rīga – Jaunā Ģertrūdes baznīca
Trūkst divu koka ēku un tramvajs arī pa Brīvības ielu jau sen kā vairs nekursē.
Rīga
Senā Rīga – Vecā Ģertrūdes baznīca
Pat koki ir aptuveni tikpat augsti cik agrāk.
Senā Rīga – Brīvības iela
Senākā bilde pirmajā acu uzmetienā man atgādināja nevis Brīvības, bet gan Blaumaņa / Barona ielas krustojumu. Diemžēl atkal satiksme patraucēja uzņemt bildi no vajadzīgā punkta. Jaunā ēka pa kreisi šķiet pārspīlēti izspiedusies uz āru.
Senā Rīga – Brīvības iela
Lielākā daļa ēku palikušas tās pašas. Tur, kur agrāk bijušas koka ēkas, tagad ir apkārtnē visai neiederīgā bijusī “Rīgas modes” ēka. Bildēts nav gluži no tā paša punkta, jo mūsdienās satiksme Brīvības ielā ir krietni intensīvāka.
Senā Rīga – Brīvības iela
Šodienas Brīvības ielā divstāvu koka ēku atlicis ļoti maz. No šī attēla – neviena pati.
Senā Rīga – Augstākā tiesa
Kā redzams, ēka palikusi praktiski tāda pati, vienīgi tagad to vairāk aizsedz koki un šajā gadījumā arī mikroautobusu galapunktā stāvošie transportlīdzekļi. Interesanti būtu aplūkot, kā agrāk izskatījusies vieta, kur tagad ir Ministru kabinets, bet diez ko skaidri to saskatīt nevar.
Senā Rīga – Barklajs de Tolli
Piemineklis krievu karavadonim. Oriģinālais piemineklis gājis bojā Pirmajā pasaules karā, patlaban ir apskatāma Sanktpēterburgas tēlnieka veidota kopija, kuru Rīgas pilsētai uzdāvinājis J.Gombergs. Neuzskatu, ka šim piemineklim būtu vieta Rīgas pilsētā, kur nu vēl centrā, bet savulaik sociāldemokrāti un PCTVL ar savām balsīm akceptēja šo pārpratumu. Tagad rīdzinieki var tūristiem nepaguruši skaidrot, kādēļ 2002. gadā neatkarīgāsRead More »Senā Rīga – Barklajs de Tolli
Senā Rīga – Pareizticīgo katedrāle
Sākumā domāju, ka katedrāle bildēta no Brīvības ielas, bet izrādījās, ka no Esplanādes. Nav jau arī pārāk viegli cauri kokiem sazīmēt pareizo novietojumu. Iespējams, kļūdos, bet šķiet, ka koki varētu būt iestādīti okupācijas laikā tieši tādēļ, lai cilvēku skatieniem aizsegtu reliģisku ēku.
Senā Rīga – viesnīca Imperial
Kā redzams, ēka saglabājusies, vienīgi sabojāti pirmā un otrā stāva logi. Skatu arī neizdaiļo trolejbusa vadi, bet, manuprāt, mūsdienās šajā vietā ir tik intensīva satiksme, ka, pat nestrīdoties par gaumi, diez vai bieži kāds apstājas šo ēku apjūsmot.
Senā Rīga – Pēteris Lielais profilā
Šī cilvēka vadībā Krievija pirmo reizi okupēja Latvijas teritoriju. Taisnību sakot, pavisam bez toreizējā okupantu virsvadoņa neesam palikuši. Entuziastiskais krievu pieminekļu atjaunotājs J. Gombergs Pētera kopiju uzstādījis pagalmā netālu no Apes ielas. Interesanti, ja Gombergs būtu pats savām acīm redzējis tā laika okupāciju, viņam joprojām gribētos atjaunot šo monumentu?