Garām brauca gūglmašīna un, lai neaizmirstu vēlāk paskatīties uz iemūžināto sevi, nobildēju to. Izrādās, šī bijusi tikai garāmbraucoša mašīna un iebildēts nemaz neesmu.Reiz te bija Laimas fabrika, bet tagad milzīgs, tukšs placis.Gaidot apkures sezonu, beidzot saņēmos noraut palodzi un paskatīties, kas notiek aiz ģipškartona. Neteiktu, ka biju ļoti pārsteigts par neaizpildīto telpu, tukšu plastmasas pudeli un vienu santīmu.Tā kā putnu sarakstus netaisu, tad pilnīgi droši nevaru to apgalvot, bet, visai iespējams, ka lielo tilbīti aplūkoju pirmo reizi dzīvē.Sūcot alu Avotu ielas Trofejā, kādu brīdi var vienkārši blenzt sienā.Šo pieminekli “piemiņai” arī vajadzētu nojaukt. Jo…Kādu brīdi pat vajag meklēt uzrakstu, kas nav kirilicā. Kas tas par piemiņas pieminekli? Izvestajiem krieviem? Neatkarīgā Latvijā, kuras valsts valoda ir latviešu? Vai idejas autors / realizētājs nav ar pamatīgi defektīvām vēstures zināšanām vai vismaz prāta spējām? Ja piemineklis ir uztaisīts tā, ka bez skaidrojuma to nevar saprast, tad tas ir pilnīgi un galīgi neizdevies. Tas ir godīgi jāatzīst un šis pārpratums jāaizvāc tālu prom vai jāiznīcina, nevis jāpiedrazo Vecrīga.Šis Matīsa ielas posms mani pamudināja noskaidrot, vai ir kādi normatīvi akti, kas ierobežo krūmu un koku izplešanos uz trotuāra rēķina. Jā, ir, bet diemžēl nekas nav mainījies arī daudzus mēnešus pēc ziņošanas policijai. Vienam cilvēkam tie krūmi īpaši netraucē, bet, ja iet ar diviem bērniem un kāds nāk pretī, tad vismaz vienam nāksies muti lapās noslaucīt.Kaut kas lielajā zīriņā ir tāds pievilcīgs.Augšējais kaimiņš, metot izsmēķi laukā pa logu, ieplivināja to aiz apšuvuma. Ugunsdzēsējiem atbraucot, sapratis, ka labi nebūs, un aiztinies. Ēkas apsaimniekotājs no aprīļa izlikās par kurlu un mēmu, tad centās panākt, lai “labo paši”, vēlāk teica, ka “dēļi neesot” un tā tālāk. Decembrī jaunu apšuvumu cietusī ēkas daļa sagaidīja, bet, lai to panāktu, vajadzēja šantāžu un draudus. Tāds, lūk, tas “SM serviss”.Kaķītis Artilērijas ielā
