Reiz sensenos laikos šī gadsimta pirmajos gados Rīgā bija saradušies diezgan daudzi datorveikali. Bija māviens (MA-1) Lāčplēša ielā, pele Bruņinieku ielā, vairāki multisistēmas veikali (tā internetveikals vēl velk dzīvību), mazs ilgdzīvotājkantorītis Matīsa ielā starp Čaka un Avotu ar ļoti cilvēcīgu attieksmi, miniatūri veikaliņi Bruņinieku ielā pretī Pelei, tāds kā ūķis Gogoļa / Dzirnavu kaktā netālu no Latgalītes, kaut kas Asara ielā (šilte rēgojas joprojām, nez, varbūt pat vēl darbojas), un tā tālāk.
Shilicon bija viens no miniatūrajiem uzņēmumiem. Atradās tas Krāsotāju un Lienes ielu krustojumā, vecā koka ēkā, kas pēc pamatīgas rekonstrukcijas pārtapa par Koka Rīgu.
Shilicon bija milzīgs pluss, kāda nebija citiem tā konkurentiem. Tās bija cenu lapas. Es varēju ieiet veikalā, paņemt A4 lapu ar cenām, doties mājās un visu pamatīgi izpētīt. Tagad tāds pluss varbūt liekas dīvains, bet tajos gados internets un tajā pieejams aktuāls preču klāsts veikalos nemaz nebija tik pašsaprotami un viegli pieejami.
Viena no Shilicon cenu lapām, aizķērusies manos papīros, izdzīvojusi līdz mūsdienām. Gads nav norādīts, bet spriežu, ka tās ir 2005. gada beigas. Vēl ir iespējams nopirkt IDE CD-ROM, diskešu lasītājus. Vislielākais cietais disks aizņēmis 200 Gb un maksājis 79 latus. Lielākā USB zibatmiņa bijusi 512 Mb ietilpīga un maksājusi 37 latus. Vēl varēts nopirkt lielos CRT monitorus. LCD monitori bijuši ievērojami dārgāki, lētākais 15″ bijis pieejams par 130 latiem. Bezvadu tīklu aksesuāri nav tirgoti. Ietilpīgākā operatīvā atmiņa bijusi 512 Mb un lētākā maksājusi 46 latus. 98. windows OEM maksājis 74 latus. Videokartes gandrīz visas vēl AGP ligzdai domātas.
Shilicon līdzīgi daudziem citiem nelieliem datortehnikas tirdzniecības uzņēmumiem pēc vairāku gadu strādāšanas savu darbību apturēja. Acīmredzot, kādreiz peļņu nesošais bizness nebija vairs gana ienesīgs. Uzņēmumu reģistrs stāsta, ka uzņēmums esot reģistrēts 2006. gadā, bet Shilicon pastāvēja jau krietni agrāk. Par to liecina arī saarhivētās lapas, kurās, starp citu, var palasīt divtūkstošo gadu tehnikas piedāvājumu un cenas.
Starp citu, nesen šķīros no krietnas kaudzītes veco datora grabažu. Tur bija CD lasītāji un rakstītāji, sistēmbloks, pāris aizvēsturiski cietie diski, TV kartes, SIMM operatīvās atmiņas un tā tālāk. Daudz kam bija sentimentāla vērtība, bet uzglabāt to visu vairs īsti nebija kur. Miskastē visu gluži negribējās mest. Datoru muzejs uz e-pastu neatbildēja. Izmēģināju laimi ielikt sludinājumu, ka visu pārdodu par pieciem eiro un pēc pāris dienām tiku no visa vaļā. Pircējs visvairāk priecājās par iegūto AMD 100 MHz procesoru.
Šādas cenu lapas bija diezgan liels standarts šajās bodēs – atceros gan MS, gan MA1, gan TransData lapas.. gan jau vēl čupas ar viņām bija.
Uhh, Es biju regulārs Sergeja (shilika saimnieka) un viņa sievas (strādāja turpat) klients. Cenas bija labākās Rīgā, un tas ļāva uzlikt kādu kapeiku un nopelnīt pārdodot maniem klientiem. Vēlāk viņi pēc Krāsotāju ielas paspēja padarboties kkādā Pļavnieku pagrabā, bet interneta laikmets viņus tomēr piebeidza. Man patika, ka tur apkure bija ar malku un “salons” ziemā mazliet smaržoja pēc dūmiem – ļoti mājīgi un atgādināja vecāsmammas māju pie Alūksnes. Sergejs arī bija ļoti adekvāts garantiju jautājumos – mainīja bez problēmām, atšķirībā no citām bodēm. Forši laiki bija!