Tautas forumā šodien parādījies garš, bet interesants raksts par koncentrēšanos.
Lai spētu koncentrēties, ir jākontrolē savas domas un jāvada sava domāšana, nevis jāpakļaujas it kā nevaldāmam savu domu jūklim un no ārpuses ienākošām ziņām. Vairuma mūsdienu cilvēku apziņā ikdienas pagātnes notikumu ainas jaucas ar dziesmu daļām, domām par nākotnē plānotiem darbiem, draugu sejām, citu izteiktiem vārdiem un tūkstošiem citu redzamu, skanisku un cita veida tēlu. Atkarībā no tā, cik lielu vērtību mēs piešķiram noteiktajā situācijā veicamajam pamatuzdevumam, mēs no šiem traucējošajiem un juceklīgajiem domu tēliem atbrīvosimies. Daudzi cilvēki pat neapzinās savu nespēju koncentrēties darbam. Viņi konstatē neveiksmīgo rezultatīvo daļu – to, ka darbs paveikts lēnāk nekā gribētos vai arī tajā ir pieļautas kļūdas. Likumsakarīgs ir fakts, ka apziņa, kas strādā ar dažādiem traucējumiem – domām par citām tēmām, īsākām vai garākām apziņas blokādēm – nevar vadīt cilvēku uz ātru un precīzu darba veikšanu. Dažādi apziņas traucējumi ir katram no mums, atšķirīgs ir tikai to biežums, iemesli un izpausmes veidi.
Vēl manu aci priecē Māra Zandera teiktais par Latvijas ietekmīgāko cilvēku topu. Mūsdienās tik sakarīgus viedokļus publiskajā telpā jāmeklē teju ar uguni. Īpašs prieks, ka to saka cilvēks, kurš ļoti labi pārzina svarīgāko Latvijā notiekošo procesu virtuvi.
Skaidrs, ka ietekmīgi ļaudis var sacūkot valsts politiku un attiecīgi mūsu dzīves daļu, un tomēr ne būtiskās lietas. To, kas patiešām ir būtisks – mūsu personīgo dzīvi, veidu, kā mēs uztveram pasauli utt. – šie pseido varenie nekādi neietekmē. Neatkarīgi no viņu “šeftēm” vecāki mīl savus bērnus, cilvēki neņem svešu mantu, priecājas par labu laiku.
Tas, ka pateicoties miesas sargiem un bankas kontiem šie cilvēki paši sev ir iestāstījuši, ka ir ietekmīgi, ir viņu personīgā problēma.