Blakus Rīgas pilj virzienā uz Vanšu tiltu atrodas neliels, ļoti labi kopts dārzs. Varētu domāt, ka tas paredzēts valsts prezidentam, bet diemžēl nekad viņu tur neesmu redzējis. Vēl vairāk – bez apsarga un dārznieka es tur vispār nevienu cilvēku neesmu redzējis. Bet to var arī saprast. No tilta šī vieta ir ļoti atklāta un, nedod Dievs, kāds vēl iemetīs prezidentam ar pudeli vai citu priekšmetu.
Labi, štrunts ar to visu, bet rodas loģisks jautājums – kam tad īsti šis dārzs paredzēts? Apsargiem? Viņiem taču jāstrādā nevis jāatpūšas tuvējā dārziņā. Turklāt dārza kopšana diez vai prasa niecīgus līdzekļus.
Vai nebūtu prātīgāk šo vietu padarīt visiem cilvēkiem pieejamu un atklātu?
Es pat esmu tur bijis iekšā padomju laikā. Ja nemaldos, vārtiņi bija vaļā jebkuram gribētājam.
Jā, es arī esmu apmeklējis šo dārzu, bērns būdams. Tolaik tas bija skulptūru dārzs, tur bija izvietoti latviešu tēlnieku/-ču darbi. Izskatījās arī zaļāks kā tagad
Ar to dārzu ir tā: padomju laikos tas bija skulptūru dārzs un atvērts visiem. Tagad atēlā redzamajā rozā mājiņā ir preses centrs, kurā norisninās viss, kas saistīts ar presi un Prezidentu. Pašu prezidentu arī šajā dārzā var ieraudzīt vismaz pāris reizes gadā.
Dārzs ir savdabīgs veidojums kuru apdzīvo pils dārznieks un apsargi, bet pārējiem pieejams tikkai no attāluma.