Rasa Aškinīte – Glesum

Diez vai būtu šo grāmatu ievērojis un lasījis, bet man to pavisam negaidītā kārtā uzdāvināja. Garumā nevilku, drīz ķēros klāt.

Glesum latīņu valodā nozīmē dzintars. Šeit grāmatā par Glesum dēvē kādu netipiska izskata aistu meiteni, kas savulaik tikusi nolaupīta un aizvesta pie romiešiem, bet pēc tam nolaupīta otrreiz un aizvesta netālu no dzimtajām vietām. Glesum sevi uzskata par ļoti neglītu, bet citi par neticami skaistu.

Glesum dzīvo ciltī, kas nodarbojas ar tirdzniecību. Vīri samedī zvērus, tiek pie kažokādām, no piejūras iedzīvotājiem iepērk dzintaru un brauc pie romiešiem. Brauciens vienā virzienā ilgst 40 dienas. Atpakaļ viņi ved sudrabu, rotaslietas. Pa ceļam mēdz gadīties laupītāji, bet vareniem, pieredzējušiem vīriem tā nav liela problēma.

Ir vēl dažādi notikumi, kurus bez maitekļošanas pastāstīt lāgā nevar. Bet pats galvenais, manuprāt, ir grāmatas radītā gaisotne. Tā ir it kā nesteidzīga, bet ne pārlieku mierīga, ar paļaušanos uz vispārēju dabas kārtību, tās likumiem. Literatūrā bieži jālasa par padumjiem varoņiem un attieksme pret agrākos laikos dzīvojošajiem bieži mēdz būt augstprātīga. Te tā nav. Var redzēt, ka varoņi dzīvo varbūt ne labāk par mūsdienu cilvēkiem, bet harmoniskāk gan. Kaut ko mēs esam pazaudējuši.

Lasot tiešām ļoti patiess šķiet grāmatas sākumā rakstītais Tā nebija, bet varēja būt. Subjektīvais baudījums 8/10.