Esmu nedaudz aizkavējies ar putnu vērošanas gada kopsavilkumu, bet labāk vēlu nekā nekad.
Sākumā izvirzīto mērķi – gadu no vietas piefiksēt pa logu redzamos putnus esam izpildījuši. Kas no tā visa ir sanācis?
Ja man sākumā būtu jāprgonozē, cik sugas sanāktu, es droši vien teiktu 10-15. Pie 40 ir ļoti patīkams pārsteigums. Turklāt varētu būt arī vairāk.
Visražīgākais ir bijis maijs (21 suga) un jūnijs (19). Nabadzīgākie – decembris (10), janvāris un novembris (11).
Putni, kurus redzam gandrīz katru dienu, ir sudrabkaija, mājas balodis, pelēkā vārna, mājas zvirbulis. Sudrabkaijas šajā laikā divas reizes ir arī ligzdojušas. Katru reizi bijis viens cālis.
Lielo zīlīti biežāk redzējām ziemā, retāk vasarā. Droši vien ziemā uzliksim atkal barotavu, bet zīlīšu ēšanas spējas ir biedējošas.
Ar zilzīlīti ir līdzīgi, tikai to mēs vasarā gandrīz nemaz neesam redzējuši. Zinām, ka vismaz viena ligzda bija pārsimts metrus no mājām, bet vasaras ikdienā zīlītes tātad ganās kaut kur citur.
Vasaras ikdienas putns ir svīre. Pirmā svīre šogad redzēta 20. maijā. Pēdējā pagājušajā gadā – 11. augustā. Šī gada pēdējā – 15. augustā.
Mājas strazdus pirmo reizi piefiksējām 24. jūlijā, pēc tam gandrīz katru dienu vai ne sevišķi lieliem pārtraukumiem līdz par 16. oktobrim. Šogad pirmais parādījās 13. aprīlī. Pēc tam – neregulāri. Arī šogad kopš jūlija beigām gandrīz katru dienu.
Lauku zvirbulis visa gada gaitā ir regulāri novērots, bet reti. Tas tāpēc, ka zvirbuļus nopētīt pa logu nav pārāk viegli, īpaši ziemā. Mūsu apkārtnē mājas zvirbuļi ir pārliecinošā pārsvarā. Bariņš lauku zvirbuļu pa logu vispār nav manīts, ja kāds vispār ir, tad mājas zvirbuļu vidū.
Vistu vanagu regulārāk redzējām kopš augusta. Novembrī pat 10 reizes. Bet kopš janvāra kopumā reti. Aprīlī un maijā pa vienai reizei, jūnijā pat nevienu. Apmēram uz pusi retāk esam piefiksējuši zvirbuļvanagu. Pēdējās 4 reizes bija martā. Tā kā abi putni līdzīgi, liela iespēja kļūdīties, bet noteikti esam redzējuši abas sugas un vistu vanagu biežāk. Vistu vanags reizēm piesēž uz skursteņa un tad to var labi apskatīt, bet zvirbuļvanags nekad.
Visi pārējie ir “retie” putni, novērojumu skaits zem 20 jeb 5%.
Kajaku varēja dažas dienas manīt decembrī, janvārī un februārī. Pa logu skatoties, to ir grūti atšķirt no sudrabkaijas.
Balto cielavu šogad pirmo reizi redzējām 25. aprīlī. Pagājušā gadā pēdējo reizi 21. septembrī.
Bezdelīgas vēlākais novērojums bija 27. septembrī, agrākais – 9. maijā.
Melnais meža strazds pa retam atrādījās kopš janvāra līdz jūnijam.
Lielais ķīris pirmo reizi ievērots 28. martā, pēdējo 27. jūnijā.
Žubītes pirmā reize bija 25. aprīlī, pēdējā 23. jūnijā. Piemājas tuvumu viņas nav iecienījušas, tālāk parkos gan to ir daudz.
Zaļžubīti vienīgo reizi pag. gadā ievērojām 25. jūlijā, pirmo šogad – 1. martā.
Dadzīti redzējām pag.gada augustā, šogad aprīlī un jūnijā.
Zīdastu bariņus redzējām no 1. līdz 15. janvārim. Tās mēs atzīstam par mūsu gada putniem. Skaistas taču. Pie tam pirmajā janvārī un vesels bars!
Tad ir svirlītis, vītītis un čunčiņš. Nu jau mēs esam redzējuši un dzirdējuši pa logu viņus visus. Apkārtnē visbiežāk pavasarī varēja dzirdēt svirlīti, vītīti daudz retāk un čunčiņu tikai divreiz.
Ir putniņš, kuru klasificējām kā pelēko mušķērāju. Pilnīgi droši šīs sugas pārstāvi esam redzējuši kādu kilometru no mājām. Pēdējā reize pa logu arī šķita visai pārliecinoša.
Erickiņus pavasara rītos tuvējā apkārtnē varēja dzirdēt bieži, bet ne tieši pie mājām.
Ir manītas zosis un pīles pārlidojumā, kuras identificēt neizdevās. Citi tranzīta putni ir sarkanrīklītes (novembrī), mājas čurkste, jūras krauklis, krauķi, zivju gārnis.
Tāpat ir manīti arī sikspārņi, kuri gan te laikam nebūtu jāpiemin.
Gada neputna titulu mēs vienojāmies piešķirt kovārnim. Ja dzeņus vai lauku zvirbuļus es sākotnēji nemaz negaidīju, tad kovārnis, man šķita, būs viens no reālākajiem kandidātiem saraksta paplašināšanai. Gaidīt nācās gandrīz veselu gadu. Divas reizes tuvumā dzirdējām balsi pārlidojumā, bet ne blakus mājai. Vizuāli dabūjām viņus redzēt tikai jūnijā. Ja nebūtu lidojumā čivinājuši, varbūt arī nemaz neievērotu.
Būtībā viss gads ir bijis interesants, īpaši pavasaris. Ar tādu entuziasmu putnu novērošanai vairs nepievērsīsimies, bet, ja gadīsies kāda jauna suga, tāpat būsim priecīgi. Taču to varēs pamanīt, tikai regulāri lūkojoties pa logu.
