Putnu audio atbaidītāji

Pirms dažām dienām, izejot no Akropoles, pirmo reizi savā dzīvē redzēju, kā Latvijā cilvēkam uzbrūk vārna ar mērķi atņemt ko ēdamu. Tie bija kādi cepumi vai grauzdiņi caurspīdīgā plastmasas kastītē. Vārna ar nagiem notēmēja uz vīrieša pakausi. Traumas, domāju, netika gūtas, bet patīkami viņam noteikti nebija.

Akropolē tāpat kā šur tur citur uzstādījuši mākslīgos putnu brēcienus. Esmu tos ievērojis vēl nacionālās bibliotēkas ēkai un kādam industriālam kompleksam Dārzciema ielā. Šos mākslīgos brēcienus izdzirdot, bieži iedomājos, vai kāds maz centies izmērīt to darbības efektivitāti.

Skaņu ieraksti šiem mākslīgajiem brēcējiem ir līdzīgi. Neņemos precīzi pateikt, tieši kuru sugu briesmu saucieni tie ir, bet tur bieži dzird putnus, kurus Rīgā atbaidīt nav jēgas. Problēmas rada sudrabkaijas un pelēkās vārnas, mazākā mērā arī baloži. Vizuāli man šķiet, ka jēgas skaņas atbaidītājiem nav. Gar nacionālās bibliotēkas ēku dodos reti, bet kaijas tur redzēt var tik un tā, reizēm pat uz ēkas spicītes. Tā kā gaismas pils ēka ir diezgan īpatnējas formas, tad putniem uz tas nav ērti piezemēties. Tas, starp citu, putnu atbaidīšanas aktivitātes padara diezgan bezjēdzīgas.

Gan kaijas, gan vārnas ir samērā inteliģenti putni un, visticamāk, ar laiku pierastu pat pie savu sugu mākslīgajiem brēcieniem. Putnu balss atdarinātāju ražotāju savas ietaises slavē aizgūtnēm, bet no viņiem neko citu arī nevarētu gaidīt. Nopietnāki pētījumi, piemēram šis, atklāj, ka viss nemaz nav tik vienkārši. Reizēm putni no balss ierakstiem baidās, reizēm nē. Efektīvāki ir kompleksi risinājumi.

Man personīgi nav nekādu jautājumu par putnu brēcienu atskaņošanas efektivitāti Akropoles teritorijā. Vispareizāk būtu tos brēcienus izslēgt (jo tos gana labi dzird arī cilvēki un tie nav diez ko patīkami) un meklēt citus, pārdomātākus risinājumus.