Tuvojoties brīdim, kad nāksies mainīt pasi, ar nelielām bažām lasīju stāstus, kā cilvēki ieņemot rindas jau nez cikos no rīta, bet citi gaidot visu dienu. Vēl daži laimīgie esot tikuši pie pieraksta, bet šo iespēju PMLP esot limitējuši. Ar lietotni arī esot problēmas.
Nesen publicētais Ulda stāsts bija pavisam bēdīgs, bet cilvēks vismaz pie rezultāta ticis.
Rēķinoties ar ilgu “piedzīvojumu”, nolēmu uzinstalēt lietotni un vienkārši paskatīties, kā tā strādā. Ap kādiem 13iem dienā mierīgi uzinstalēju Qticket, sameklēju tuvāko nodaļu un iestājos rindā. Pag, kas tad tas? Rindas garums 70 cilvēki un jāgaida apmēram 210 minūtes? Tad jau es paspēšu līdz nodaļas slēgšanai!
Par laimi, steidzamu un neatliekamu darba uzdevumu tobrīd nebija. Mierīgi sagaidīju līdz bija atlikusi kāda pusstunda un aizgāju līdz vajadzīgajai nodaļai. Tur progress palēninājās un vajadzēja pagaidīt vēl minūtes piecpadsmit, bet tas jau tāds nieks vien ir.
Gaidot rindā, dzirdēju, kā onkulis divām gaitenī sastaptām darbiniecēm jautā, ko lai viņš dara, ka pase jāmaina. Dāmas noklausījās, teica, ka neko prognozēt nevar, lai nāk no rīta un stāv rindā. Tālāk bija diskusijas “kā tad lai es strādāju, ja jāstāv rindā” utt. Pie sevis gan pabrīnījos, ka dāmas neminēja iespēju iestāties rindā ar lietotni, bet galu galā kungs tika nosūtīts pie informācijas galdiņa, jo viņam bija vēl citi jautājumi.
Ticis pie sava speciālista, uzzināju, ka man esot ID karte. Saku – nē, nav. Bet esot gan, izdota pirms 10 gadiem! Jautāju, kad tad derīguma termiņš beidzies? Pirms pieciem gadiem. Saku, ka tāpēc jau arī nezināju, jo sen vairs nav derīga. Jā, bet tas esot dokuments, to nedrīkstot pazaudēt un jāatgriež atpakaļ! Kur man tas esot? Saku, ka mājās gan jau ir. Nu, tad lai nākošajā dienā atnesot bez rindas. Citādi būšot cita procedūra, jo dokuments pazaudēts. OK, es gan nesaprotu, kāda jēga dokumentam, ja tā derīguma termiņš ir beidzies jau krietni sen, bet lai būtu.
Labu laiku pavadīju ar pirkstu nospiedumu skeneri, jo attēls tikai pēc kādas desmitās reizes vairs nebija šķībs. Samaksāt varēja arī pie informācijas galdiņa, bet paskatījos, kas tur par rindu, un gāju vien mājās.
Nākošajā dienā īpaši pievērsu uzmanību, kur rakstīts par lietotni Qticket. Ja kārtīgi pameklē, var atrast, bet skaidrs, ka šī iespēja paredzēta tiem, kas informāciju meklējuši jau iepriekš PMLP lapā.
Cilvēku no rīta bija patiešām daudz. Varbūt ne gluži 50 gab. 50 kvadrātmetros, bet tuvu tam. Bildes nav, viņi jau tāpat nelaimīgi.
Viss šis process ir drausmīgs katrā solī. Principiāli nepareizs. Tas būtu pilnībā jāpārplāno.
Vispirms pases nodeva. Uz šī dokumenta rakstīts – Latvijas Republikas īpašums. Pag, tad jau tā nemaz nav mana pase! Par ko tad es maksāju? Patiesībā šis ir brutāls un ļoti nekaunīgs nodoklis, jo dzīvot bez pases nedrīkst. Klau, tad vienkāršojam visu šo shēmu – palielinām par vajadzīgo summu kādu no esošajiem nodokļiem, dodam cilvēkiem šos dokumentus bez maksas un vēl ietaupām uz maksājumu administrēšanas izmaksām! Pazaudēta dokumenta gadījumā var prasīt samaksu, bet ne jau normālā kārtībā.
Kā racionāli izskaidrot to, ka pases izveidošanai vajag 10 dienas? Bet, ja ļoti grib, tad tikai divas? Es neticu, nekādi neticu, ka visu nevar visiem nodrošināt tajās divās, varbūt trijās dienās. Varbūt pat ātrāk, varbūt to var izdarīt pat dažās stundās, ja tikai labi grib.
Ja ir mobilais e-paraksts, tad ID kartes e-parakstam neredzu jēgu. To jau sen vajadzēja godīgi atzīt, nevis uzbāzties ar krietni novecojušām tehnoloģijām.
Un pēc visa šī cilvēka cieņu pazemojošā komplekta vēl jāstāv rindā, vienam otram pat visu dienu. Ja tā nav ņirgāšanās par cilvēkiem, kas tad ir?
Neesot resursu? Pag. Es piedāvāju ieslēgt ministru prezidentu, iekšlietu ministru, ministrijas sekretāru un vēl dažus augstākos vadītājus vienā telpā un nelaist ārā tik ilgi, līdz nebūs konkrēta situācijas risinājuma. Piedodiet, bet ar labu šie cilvēki acīmredzami nespēj saprast.
Ak, jā. Izskatās, ka mana pieredze jums nekā nenoderēs, jo PMLP dienā, kad gāju pēc pases, paziņoja, ka Qticket sistēmu mainīšot un pieteikties varēšot reizi nedēļā. Kā tas izskatīsies praksē, ej, nu, sazini.
Pingback: Latvijas blogāres apskats #239 (24.02.-02.03.) | BALTAIS RUNCIS
Tad esmu laikam krekliņā piedzimusi. Pase no manis atvadījās vēl 2019.gadā Centrālturgū, kad tapa izvilkta no manas somas. Tajā pat gadā izdotā ID karte vēl laiciņu būs derīga. Tiesa, nācās februārī aizkulties uz PMLP Čiekurkalnā (tas man mājām tuvāk), kur tā plastikāta informācijas nesējā bija jāiebaksta informācija par manu invaliditāti. Tā infa vajadzīga maniem “klejojumiem” Latvijas robežās. Pie sevis, mājās biju saklausījusies briesmu stāstus par tām trakajām rindām. Tāpēc uzzvanīju šiem precizēšanai par to darbību. Bija jāierodas uz to PMLP un jāpaņem numuriņš dzīvajai rindai, jo viss cits esot pēc iepriekšēja pieraksta.
Kad līdz tam kantorim Čiekurkalnā aizkūlos – redzētais man izraisīja “Hm, mušu te nav, citu kukaiņu arīdzan. Tad no kā klātesošie iemācījušies kustēties telpā nevienu nesabradājot?” Pārāk maza telpa, pārāk daudz cilvēku.
Informācijas “būrī” četri cilvēki, kuri mēģināja regulēt plūsmu. Ziniet, es tur rindā uz piekļūšanu pie vismaz viena no šiem četriem stāvēju ilgāk, nekā rindā pie speciālista, kurš to iebakstīšanas procesu veica. Un arī pati procedūra ilgu laiku neaizņēma.
Man laikam tiešām paveicās, ka man tik maz no viņiem vajadzēja. Un viņiem no manis vēl mazāk…