Dzīvē sagadījies tā, ka nu galīgi nav laika pētīt NA parlamenta kandidātu sarakstu no Rīgas. Tad nu paļaušos uz atmiņu un ielikšu divus plusus.
Vienu Eināram Cilinskim. Par to, ka 16.martā neļāvās masu psihozei, nepakļāvās Straujumas spiedienam, palika uzticīgs saviem principiem un devās pie Brīvības pieminekļa. Es neesmu nekāds 16. marta mīlētājs un aizstāvētājs, bet šis gadījums rāda, ka cilvēkam savi principi ir svarīgāki nekā amats. Par to es viņu cienu.
Otru Ingunai Rībenai. Ar viņu esmu personīgi runājis par AB dambja koncertzāles jautājumu, kur viņai ir stingra PRET nostāja. Principā man nepatīk pārbēdzēji, bet nevar neievērot, ka JL tā pirmssākumos bija pavisam citādāks nekā mūsdienu Vienotība. Cik atceros, Rībena bija nacionāli noskaņota daudz vairāk nekā viens otrs viņas tā laika kolēģis un partijas biedrs.
Pārējos izsvītrošu, lai vairotu izredzes šiem diviem.
Pingback: baltais runcis Latvijas blogāres apskats #18 (29.09.-05.10.). | baltais runcis