Šodien nejauši atklāju, ka Krievijā pastāv tāds Ebreju autnomais apgabals. Ap 1860. gadu esot sākti apdzīvot pavisam tālie Austrumi, bet, cik var saprast, neviens lāgā tajos Sibīrijas džungļos pie Ķīnas un Mongolijas robežām nav gribējis līst. Bet kaut ko pie dzelzceļa līnijas ar Vladivostoku vajadzēja iemitināt – lai vismaz no ķīniešiem nodrošinātos. Un tā kādam, ļoti iespējams, Staļinam radās ideja tur nobēdzināt ebrejus.
Tad nu ap 1928. gadu sākās Ebreju autonomā apgabala izveide blakus Ķīnai. Teritorija ir apmēram puslatvijas lielumā, pārsvarā purvi. Tika veiktas dažādas kampaņas, lai ebrejus aizvilinātu tur dzīvot. Viņiem tur bija tiesības lietot ebreju valodu, savas skolas, utt.
Ap 1935. gadu Staļins sarīkoja pirmo tīrīšanu. Tika arestēti un noslepkavoti ebreju līderi un aizvērtas ebreju skolas. Tad nāca 2. pasaules karš un par ebrejiem tika aizmirsts. Tomēr īsi pirms savas nāves ap 1950. gadu Staļins sadomāja veikt vēl vienu tīrīšanu un atkal parevidēja tur dzīvojošos ebrejus, liekot nodedzināt arī vietējo bibliotēku. Tajā laikā tur dzīvoja apmēram 45’000 ebreju.
Šodien tur dzīvo apmēram 190’000 cilvēku, 90% krievu, bet ebreji – 1.22% (2’327). Salīdzinājumam Rīgā vien ebreju ir 1.08% (7’759).
