Vai zinājāt, ka tikai 5% krievu tautības skolēnu uzskata, ka Latvija 1944. gadā tikusi okupēta?
Tie, protams, ir tikai maz izskaidroti pētījuma rezultāti, bet tomēr. Ja aptauja būtu galīgi no pirksta izzīsta, tur nebūtu 5%, bet drīzāk gan 30-50. Un tas liek aizdomāties par divām lietām.
Par aptaujām kopumā. Cik reizes jums ir nācies piedzīvot, ka tieciet aptaujāts? Man personīgi, ja vien neskaita šaurus pētījumus noteikta uzņēmuma interesēs (piem., kā jums patīk Galerija “Centrs” vai ko jūs domājiet par šokolādes batoniņiem), ne reizi. Tādēļ no savas pieredzes spriežot, es diezgan pamatoti varu uzskatīt, ka jebkādas aptaujas vairāk vai mazāk ir pilnīgas buļļa kakas. Es neredzu objektīvu iemeslu, kāpēc man vajadzētu ticēt uzņēmumam – vienalga valsts vai privātajam, kurš apgalvo, ka zina, ko domā sabiedrība. Toties es redzu daudzus subjektīvus, kāpēc tam ticēt nevajadzētu.
Pirmkārt, nevienu reizi aptaujātāji nav vērsušies pie manis. Otrkārt, cilvēki mēdz pieslieties vairākuma viedoklim, kādēļ “publiskais viedoklis” ir ļoti spēcīgs instruments manipulācijai ar sabiedrību. Treškārt, pat, ja tāda aptauja patiešām ir notikusi, mēs nezinām, kādas motivācijas vadīti respondenti ir atbildējuši. Varbūt viņi atbildējuši, lai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no intervētāja un saņemtu par savām atbildēm noteiktu atalgojumu? Ceturtkārt, varbūt aptaujas veicējs ir ieinteresēts, lai rezultāti būtu tieši tādi, kādiem tiem būtu jāsanāk?
Par krievvalodīgajiem. Lai labticīgi uzskatītu, ka PSRS armija savulaik ienāca Baltijas valstīs ar mērķi tās atbrīvot, pēc tam tās brīvprātīgi esot lūgušas uzņemt tās PSRS sastāvā, jābūt mazliet no mēness nokritušam. Varbūt bērni arī savā neizglītotībā tādi ir, bet pieaugušie, nu, atvainojiet! Te ir jāmet milzīgs bluķis izglītības sistēmas virzienā, ka tā visus šos gadus krievvalodīgo izglītībai nav pievērsusies ar nepieciešamo rūpību un uzmanību. Faktiski jebkādi centieni integrēt sabiedrību atduras pret šo šķērsli. Ir pārāk daudz cilvēku, kuriem šis jautājums ir tik sāpīgs, ka viņi nespēj vienkārši samierināties ar otras puses interpretāciju.
1. par vēsturi, to slikti zina ne tikai krievvalodīgie, bet arī paši latvieši.
2. aptaujām lielākoties ticēt nevar! studējot esmu saskārusies ar vairākām aptaujām. daļa domāta atzīmes iegūšanai. rezultāti safabricēti, lai sakristu ar pētijumā izvirzītajām hipotēzēm utml.
pārāk dauc aspektu, kas nodrošina, lai aptauju rezultātu ticamības moments zustu. pirmkārt, jau respondentu skaits, konkrētais ģeogrāfiskais stāvoklis, respondenta ieinteresētība sniegt patiesu atbildi utt.
Saprotams, ka ne visām aptaujām var ticēt, tomēr šeit jāskatās aptaujas metodoloģija, kā arī aptaujas veicējs. Ja ir ievēroti notiekti pamatprincipi un aptauja ir veikta godprātīgi, tad pārmetumiem nevajadzētu būt.