Skip to content

Farjatjeva fantāzijas – JRT

No Farjatjeva fantāzijām negaidīju neko. Biļetes bija salīdzinoši viegli pieejamas, tādēļ nospriedu, ka tā diez vai ir izcila izrāde. Bet te nu mans pieticīgais novērtējums palīdzēja gūt patīkamu pārsteigumu.

Pāvels Farjatjevs ir vienkāršs, kautrīgs, strādīgs vīrietis. Viņš ir mazliet neveikls komunikācijā un pirmajā brīdī atstāj dīvaiņa iespaidu. Izrādei turpinoties, Pāvels tiek iepazīts labāk un viņš ar savām dīvainībām kļūt aizvien saprotamāks un simpātiskāks. Bet izrāde, manuprāt, mazāk ir par Pāvelu Farjatjevu pašu, cik par “normālajām” sievietēm, kuras ir ap viņu. Paradoksālā kārtā Pāvels ir no klusajiem, nemanāmajiem tipiem, kuri viegli paliek nepamanīti, bet viņam netīšām izdodas radīt jūtamus satricinājumus sieviešu dzīvēs. Es uztvēru, ka izrāde ir par to, cik ļoti mēs viens otru reizēm nesaredzam, nesadzirdam un neņemam vērā.

Neierasti bija redzēt uz JRT skatuves JRT trupai nepiederošos Lāsmu Kugrēnu, Artūru Skrastiņu un Lidiju Pupuri. Tas ir liels izrādes pluss. …

T.s. vīriešu diena

Pirms diviem gadiem pirmoreiz piedzīvoju kolektīva vīriešu sveikšanu tā saucamajā vīriešu dienā. Biju drusku uzvilcies un morāli gatavs aizstāvēt savu nacionālo pozīciju. Bet mani saigaidīja smaidīgas kolektīva meitenes un uzklāts galds. Viena no meitenēm teica īsu apsveikumu un tajā bija teikts, ka šim brīdim nav nekāda sakara ar armiju, meitenes vienkārši grib apsveikt mūsu kolektīva vīriešus. Es nezinu, cik lielam īgņam jābūt, lai tādā brīdī sāktu runāt par politiku un pasūtītu meitenes dillēs.

Šī tradīcija ir ikgadēja. Nekad tur nav bijis nekāda sakara ar armiju. Meitenēm sagādā prieku sveikt puišus un man tīri cilvēcīgi negribas viņas apbēdināt ar piemeklētu principiālu nostāju. Turklāt šie svētki mūsu kolektīvā reāli ir meitenēm, jo tieši viņas šajā dienā ir vispriecīgākās.

Jā, ja ļoti grib, tad principā vīriešu dienu var svinēt citā datumā. Uz to pat aicina. Brīnumjauki, es tikai gribētu redzēt tādus aicinātājus reāli svinam vīriešu dienu sevis piemeklētajā datumā. Es varētu arī teikt, ka gribētu redzēt šos “varoņus” pasūtām tālāk smaidīgas meitenes, bet tad es melotu. Meitenes tādu attieksmi nav pelnījušas.

Slava

Es diez ko negribētu būt slavens. Tas liekas ļoti neērti un personīgo brīvību ierobežojoši.

Savulaik draugs stāstīja, ka esot ar kursa biedriem organizējuši tikšanos, bet tā laika premjerministrs neesot varējis ierasties. Drošības apsvērumu dēļ viņam savas aktivitātes bijis jāieplāno ļoti savlaicīgi.

Vai arī – tu paņem no nomas automašīnu, kurai, kā izrādās, OCTA nav bijusi derīga. Tu, protams, esi uzticējis nomai un neesi OCTA termiņu pārbaudījis. Tad tevi notver policija, uzliek sodu un rada noziedznieka slavu masu medijos.

Sevišķi slavens cilvēks nevar pat pa ielu mierīgi pastaigāt vai pavizināties ar trolejbusu. Savukārt mazpazīstams indivīds var pat mazliet pārkāpt likumu un nevienu tas īpaši neinteresēs. Iedomājieties ažiotāžu masu medijos, ja Einars Repše tiktu izsēdināts no tramvaja par braukšanu bez biļetes. Bet kuru interesēs, ja tā gadīsies man?

Daudz labprātāk es būtu ietekmīgs, relatīvi nezināms tips. Kā, piemēram, šis te: …

Nedēļas ierakstu izlase #4

Latvisko blogu ierakstu nedēļas izlase.   www.lffb.lv/apskati/sapnis-par-auto.html www.lffb.lv/apskati/sapnis-par-auto._1.html Ilmārs no Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrības iepazīstina ar pašiem pirmajiem automobiļiem.   bergsblogo.com/2016/02/13/ka-celot-labak/ Jānis Bergs regulāri raksta par savām gaitām ASV. Šoreiz Jānis dalās pieredzē, kā labāk (ērtāk, lētāk, patīkamāk) ceļot ASV.   www.karijs.lv/fotoatskaite-ka-dzimst-naids/ Harijs ļoti aizraujoši iepazīstina ar Indijā gūtajiem iespaidiem.   www.laikmetazimes.lv/2016/02/15/bolseviku-valsts-un-tas-kaimini-1917-1991-kazahstana/ Laikmeta zīmēsRead More »Nedēļas ierakstu izlase #4

Vai Staļinam nevajadzētu piešķirt Darvina balvu?

Pirmā marta naktī biedrs Staļins palīksmojis tā pavairāk, no rīta devies gulēt. Pieteicis sargiem, lai netraucē.

Laiks rit, biedrs nemostas, bet traucēt taču nedrīkst. Beidzot ap desmitiem vakarā biedrs Lozgačovs saņemas un dodas pie biedra Staļina. Bet tas, izrādās, guļ uz grīdas savos mīzalos un neko sakarīgu pateikt nespēj. Saukt ārstu? Tādas pavēles nav. Uzņemties atbildību biedrs Lozgačovs negrib. Uzņemsies iniciatīvu, pieļaus kļūdu, pašu sodīs – varbūt ar izsūtīšanu, varbūt ar nošaušanu. Biedrs Lozgačovs pieņem lēmumu – jāzvana augstāk stāvošajiem partijas biedriem un jāpadara par atbildīgajiem viņus.

Pēc dažām stundām ierodas biedri Berija un Maļenkovs. Biedrs Lozgačovs metas viņiem virsū, skaidrodams, ka vajag taču izsaukt ārstu. Berija viņu dusmīgi apklusina, sak, necel paniku, netraucē mūs un biedru Staļinu!

Tagad biedriem Maļenkovam un Berijam jāatrisina Lozgačova dilemma. Pavēles no augstāk stāvoša biedra nav. Uzņemties iniciatīvu – riskanti, var sanākt letāli sev pašam. Savukārt Staļina personīgais ārsts tajā brīdī tika spīdzināts čekā par vārdiem “vadonim vajadzētu vairāk atpūsties”.

Staļins guļ uz grīdas bez runas spējām savos mīzalos un atpūšas. Tikmēr Berija un Maļenkovs telefoniski apspriežas ar ietekmīgākajiem partijas biedriem un domā, kā izkļūt no situācijas. …

Nedēļas ierakstu tops #3

Latvisko blogu ierakstu (u. mazliet c.) nedēļas izlase.

Esmu ievērojis, ka man patīk izcelt ceļojumu aprakstus. Tā ir, tajos ir gan ko palasīt, gan bildītes paskatīties. Bet arī ceļojumu aprakstu uzrakstīt vajag mācēt. Daudziem nesanāk, es pat teiktu – lielākajai daļai. Izplatītākie trūkumi: cilvēks nepiedomā pie stāsta veidošanas vai pārlieku aizraujas ar gastronomiju.

dgpyfrom.wordpress.com/2016/02/06/neturet-meli-aiz-zobiem

Dainis dalās viedoklī, kādēļ ir svarīgi pa laikam pateikt ko labu par cita cilvēka bloga ierakstu. …

Rudens sonāte JRT

Rudens sonātē pie ilgi nesatiktās meitas ar vīru ciemos atbrauc viņas māte – slavena pianiste, kurai allaž bijis pārāk maz laika savai ģimenei. Pamazām tiek uzplēstas dažādas pagātnes rētas un atklājas neglīti pagātnes notikumi. Izvirzītos jautājumus var interpretēt gan kā konfliktu starp māti un meitu, gan radošu personību un tās grūtībām īstenot sekmīgu ģimenes dzīvi,Read More »Rudens sonāte JRT

Patiess stāsts par uzticēšanos sešdesmitajos gados

Sešdesmito gadu sākumā K. bija gandrīz 50 gadu, mākslinieces darbs fabrikā un lielākā daļa mūža aizvadīta visai nabadzīgi. K. vīrs okupācijas sākumā bija izsūtīts uz Sibīriju, no kurienes K. viņu izpirka ar prāva kukuļa palīdzību. Brīvībā viņš sabija tikai dažus mēnešus, jo viņu vēlreiz notvēra un atkal aizsūtīja uz gulagu. Viņš atgriezās arī otrreiz, bet ātri vien nomira. Par piemiņu no vīra palika meita, kurai sešdesmito gadu sākumā bija vien 13-14 gadi. Lai varētu savilkt galus kopā un būtu kaut mazliet pārticīgāka dzīve, K. mēdza tirgoties ar audumiem, drēbēm utml. lietām. Tolaik to sauca par spekulāciju un, ja noķēra, tad varēja piemērot cietumsodu ar mantas konfiskāciju.

Tā kā K. ar meitu mitinājās mazītiņā dzīvoklītī P. ielā, radās doma ieguldīt līdzekļus mājas celtniecībā. Bet vajadzēja to visu noformēt oficiāli. K. uz sava vārda to negribēja darīt. Ja nu viņu notver un soda par spekulāciju? Bija jau piedzīvots nepatīkams incidents, kuru sagādāja kādas pieķertas “kolēģes” izpļāpāšanās milicijā cerībā uz mīkstāku sodu sev pašai. Tolaik kratīšanā neko neatrada, jo lietiskie pierādījumi – grezni lakati tika steidzami sabāzti skurstenī. Bet vienmēr uz šādu veiksmi paļauties nevarēja. Turklāt K. oficiālie ienākumi bija visai niecīgi, mājas celtniecība izskatītos aizdomīgi.

K. pārcilāja prātā radus, draugus un paziņas. Uzticamākais šķita mirušā vīra brāļa dēls A. Viņam bija arī labi atalgots darbs lidostā, kādēļ varas iestādēm nerastos aizdomas par nelegālu līdzekļu izmantošanu. Par nelielu samaksu A. …