Šoreiz sanāk kopsavilkums par trim nedēļām. Ātrāk nepaspēju, nedēļu nebiju Latvijā. Kad atgriezos, RSS listē bija sakrājušies ap 210 neizlasītiem ierakstiem. Dažus vakarus bija ko palasīt un pie reizes patīrīju lasāmo avotu sarakstu. Esmu arī domājis par sava lasāmā saraksta publiskošanu. Tehniski būtu pat iespējams hronoloģiskā secībā rādīt visus ierakstus no kopējā blogu saraksta. BetRead More »Ierakstu izlase #12
Pareizā atbilde: krimināllikums nav pārkāpts.
Ievietotais teksts (Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !) interneta ziņu portālā (..) nesatur tādus vārdus, izteicienus vai frāzes, kuras aicinātu vardarbīgi gāzt Latvijas republikas varu, vardarbīgi grozīt pastāvošo valsts iekārtu vai likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Pats komentāra teksts no lingvistiskā viedokļa satur izteiktu personas priekšlikumu “lūgt” mūs anektēt, ar vārdu “mūs” pieņemot, ka ir domāta Latvijas republika. Līdz ar to persona izteikusi teorētisku variantu, ka pati Latvijas Republika oficiāli lūgtu likvidēt savu valstisko neatkarību, nevis, ka tieši šī persona aģitē par tās likvidāciju.
Citāta autors Drošības policija, iekavas manas.
Drošības policijas lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu nav pārsūdzams, jo to var veikt vienīgi
noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem.
Cietušais, jādomā, ir Latvijas Republika. Sanāk, ka to aizstāvēt man kā vidusmēra pilsonim nav tiesību.
Man personīgi pat pēc skaidrojuma izlasīšanas šķiet, ka likums ir pārkāpts. Kādēļ?
Lūk Krimināllikuma 82. panta pirmā punkta daļa, kas raksturo pārkāpumu:
Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti.
Publisks šis komentārs ir.
Aicinājums tas arī ir.
Aneksija ir LR valstiskās neatkarības likvidēšana.
Man (protams, nepareizi) rodas iespaids, ka pārkāpums interpretēts tā, lai neko nevajadzētu darīt. Vai pārkāpums nebūtu konstatēts arī, ja tādu komentāru būtu sniegusi persona, kura nav anonīma (teiksim, no Nacionālās apvienības) un ja par to būtu sacelta ažiotāža?
Atgādināšu, ka, piemēram, par Latvijas karoga zaimošanu draud bargs sods, bet Latvijas karoga attēlu drīkst gānīt pēc sirds patikas.
Krimināllikums:
82.pants. Aicinājums likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību
(1) Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Komentārs pie raksta “Latvijas politiķi: Mums ir divas iespējas – uzņemt bēgļus vai arī maksāt”:
Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !
Vai komentāra autors ir pārkāpis krimināllikuma 82. pantu?
Pareizā atbilde parīt.
Par Melno spermu biju manījis daudz pozitīvu atsauksmju. Kā parasti, necentos iedziļināties recenziju tekstos, bet sajūsmu grūti nemanīt, pat ļoti virspusēji aplūkojot piemēram, kazhes vai spīganas ierakstus.
Vladislavam Nastavševam līdz šim biju redzējis Peldošos – ceļojošos un Tumšās alejas. Priekšstats izveidojies, ka no Nastavševa izrādēs zināmā mērā dominē minimālisms, no kura atjautīgi tiek radīts maksimāls efekts. Katrā ziņā interesanti. Turklāt bez JRT mana skatītāja pieredze ir pagalam trūcīga. Tādēļ arī izlēmu šo izrādi apmeklēt.
Izrāde sastāv no vairākiem savā starpā nesaistītiem stāstiem. Tos lieliski atveido pieci aktieri. Izrāde man atsauca atmiņā Krievijas 2011. gada filmu Shapito-shou. Jo gan filmu, gan izrādi būtībā var nosaukt vienā vārdā. Frīkšovs. Jo stāsti nav par ikdienišķiem, normāliem cilvēkiem. Ir dažādi neglīteņi, pārspīlēti homoseksuālisti un citi dīvaiņi jau ierastajā Nastavševa minimālismā. Skatīties ir interesanti. Var pasmaidīt par dažādajiem īpatņiem, paklausīties dziesmas un pabrīnīties par naturālismu (bet ko gan citu gaidīt no izrādes ar tādu nosaukumu?).
Viss jau ir ļoti labi, tikai izrādes varoņi ir tik margināli, ka asociēties ar tiem neliela stāsta ietvaros šķiet pagrūti. Iespējams, esmu izlutināts ar JRT ierasto maigo un iejūtīgo varoņu atveidojumu. Šeit skatījos uz visādiem frīkiem, bet līdzi tiem just sanāca salīdzinoši maz. Biju gaidījis drusku vairāk.
Tik maza mums tā Latvija ir, ka valsts interneta medijam jāziņo par mājdzīvnieku savstarpējām attiecībām.
Bildēts Āgenskalnā, Ernestīnes ielā.
Apmetums pietika tikai pusītei. Un tā jau ilgi, vismaz kopš 2011. gada.
Kādreiz tur bijusi arī aptieka.
Ja palasa biedrības “Kam pieder valsts?” (tā saucamā Artusa Kaimiņa biedrība) programmu, tā pārsteidz ar savu sakarīgumu. Izskatās, ka tur ir liels potenciāls rasties partijai, kura varētu būt pat populārāka par Zatlera partiju savulaik.
Man patīk, ka biedrība ir par demokrātiju un atklātību. Man personīgi šīs vērtības ir ļoti būtiskas. Demokrātija tādēļ, lai mani un manus tuviniekus nemēģinātu apspiest visādi plānprātiņi. Atklātība tādēļ, lai būtu skaidrs, kas vispār notiek. Ja ir slikti, tad tā arī jāsaka, jo citādi uzlabojumus veikt nevar.
Ja kāds grib mēģināt iesaistīties partijas izveidē un līdz ar to politikā, tad šis ir ļoti piemērots brīdis. Varbūt nekas īpašs nesanāks, bet sākums izskatās ļoti cerīgs.
Kultūra, sievasmāt, sākas no mazmājiņas!
Filmā “Limuzīns jāņu nakts krāsā” teica Viktors Mirtas tantei.
Zemitānu stacijas tualetei ir glīta ēciņa. Nezinu, ap kuru laiku tādas pārstāja celt, bet droši vien tie laiki ir prom uz neatgriešanos. Kas noticis ar mūsu kultūru?
Man gan nav īpaši pozitīvas nostaļģijas attiecībā uz Zemitānu stacijas tualeti, drīzāk pat pretēji. Ja man vajadzētu nosaukt pretīgāko vietu Rīgā, tad, pirmkārt, iedomātos par šīs tualetes iekšpusi.
Ej taisni uz priekšu garām stacijai, tālāk atradīsi pēc smakas.
Ieraksta autors pirms dažiem gadiem, atbildot uz jautājumu, kur Zemitānu stacijā ir tualete.
Šo ateju varēja pieņemt par sava veida smirdīguma etalonu. Teiksim, Rokforas sieram piemīt 0.05 Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēki 10 grādos pēc Celsija (ZSTS), ķiplokam 0.03 ZSTS, pildītam pamperam – 0.2 ZSTS, vircas bedrei – 0.5 ZSTS, bet Getliņu izgāztuvei – veseli 10 Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēki. Varētu pat izveidot līkni, ar kādiem koeficientiem jāreizina Zemitānu Stacijas Tualetes Smirdspēks, ja gaisa temperatūra mainās. Teiksim, +25 grādos ZSTS jāreizina ar 4 utt.
Nez kāda lielklizma tur gadījusies, bet decembrī varēja redzēt, ka Latvijas Dzelzceļš cīņā ar smirdspēkiem padevies. Durvis rūpīgi noslēgtas un ieviestas āra tualetes.
Baudiet ērtības biotualetēs![/caption]
Varbūt tas ir laikmetīgs modernisms? Tādā gadījumā ceru, ka pati Zemitānu stacija tik drīz netiks aizvietota ar metāla būdiņu līdzīgi kā Vaivaros.
Tas skaitoties progress? Skumji… (bet vismaz tualete būs) pic.twitter.com/pCAVhxcxpL
— Viesturs Krūmiņliepa (@briedisunrepshe) February 6, 2016
Aprīlī sanāca iet garām Zemitānu stacijai un ievēroju, ka tualetei apkārt uzcelts žogs. Droši vien, lai neviens nemēģinātu atvērt durvis un palaist iespundētos smirdspēkus kā džinu no pudeles. Atpakaļ jau vairs nedabūsi. Tā saucamās biotualetes tagad atrodas mazliet tuvāk stacijai. Siltākā laikā droši vien no tām vēdīs bioloģiski aromāti.
Ideālā variantā to būdiņu varētu izremontēt. Praktiski nez vai kāds gribēs to darīt, jo tad taču tur visu sapostīs bomži un huligāni. Ja nu vienīgi ateja turpmāk būs par maksu.
Šonedēļ atkal gandrīz visi garākie un interesantākie ieraksti ir par ceļojumiem. Kad iesāku veidot šīs nedēļas ierakstu izlases, tendence nebija tik izteikta. Ja tas tā turpināsies, būs jāpadomā par nedēļas ierakstu izlases formāta maiņu un / vai veidošanas jēgu. Zaigars atceras ceļojumu ar kemperi pa Ukrainu. lv.zaigar.info/?p=5912 Uģis priecājas, ka telpās atradis kodesRead More »Nedēļas ierakstu izlase #11