Skip to content

60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Rīgas centrālā dzelzceļa stacija man kopš bērnības šķitusi mazliet noslēpumaina, pievilcīga vieta. Man ir iespaids, ka stacija nav celta pēc “viengabalaina” plāna, bet gan ar katru pārbūvi piemērojoties esošajai situācijai. Tāpēc tur gan bija, gan joprojām ir manāms dīvains stilu sajaukums. Kopš stacija tika pārbūvēta par Origo, daļa šarma zuda. Bet dažas detaļas saglabājās, piemēram,Read More »60-o gadu paliekas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā

Piezīmes no Skotijas

Par Skotijā aizvadīto nedēļu tāds “klasisks” ceļojumu apraksts nesanāk, jo būtībā tā bija ciemošanās nevis ceļojums. Bet dažas piezīmes ir, bildes arī un padalīšos ar tām publiski.

Skotu ēkas pārsvarā ieturētas līdzīgā stilā un izskatās pelēcīgas. To celtniecībai mēdz izmantot prāvus akmeņus. Lielākās pilsētās kā Glāzgova vai Aberdīna vērojama lielāka dažādība arhitektūrā. Tik un tā Rīga šķiet daudz kontrastējošāka ar savām koka ēkām, jūgendstilu un moderniem klučiem.

[caption id="attachment_5822" align="aligncenter" width="1200"]Man liekas ļoti pelēki, bet kāds tur droši vien pamanīs vismaz 50 nokrāsas. Visādu nokrāsu pelēkums[/caption]

Glāzgovā var redzēt, ka daudzām ēkām pirmais stāvs atrodas tādā kā pagrabā. Tas atsauca atmiņā skolā mācīto, ka pirmo stāvu angliski saucot ground floor, otrais stāvs esot first floor un tā tālāk. Tikai tagad sapratu kādēļ mums tā toreiz teica. …

Sociālā tautība

Ērtības labad līdzīgi kā ar dzimumu un sociālo dzimumu būtu jānodala arī tautība un sociālā tautība. Citādi ir grūtības nosaukt tautību tādiem indivīdiem, kuri mainījuši savu apzināto tautisko piederību.

Piemēram, Pēteris Skudra, kurš pats sevi par latvieti nemaz neuzskata. Vai viņš ir latvietis? It kā jā, jo laikam jau latviešu vecākiem piedzimis, Latvijā audzis utt. Bet kā latvietis var būt cilvēks, kurš sevi uzskata par krievu? Un ne jau viņš vienīgais tāds, kurš “integrējies” citā kultūrā.

Latvijas pase jau sen vairs nenozīmē, ka tās īpašnieks ir latvietis. Tāpat kā amerikāņu vai vācu pases neko nepasaka par tās īpašnieka etnisko piederību. Tie laiki ir pagājuši. Bet etniskās piederības kritērijs savu aktualitāti nezaudēs vēl ilgi – patīk tas kādam vai nē.

Sociālās tautības jēdziens konceptuāli ir vienkāršs, efektīvs risinājums. Tātad Pēteris Skudra: tautība – latvietis, sociālā tautība – krievs.

Tālāk šo ideju varētu dažādi attīstīt. Vispirms varētu atrast veiksmīgāku jēdziena apzīmējumu. Tad noteikt kritērijus, kā cilvēks var reģistrēt savu sociālo tautību un cik bieži to drīkst mainīt. Visbeidzot piešķirt katram Latvijas iedzīvotājam savu sociālo tautību. Vēlāk to pašu varētu reģistrēt arī ieceļotājiem, kas nudien nebūtu briesmīgāks pārkāpums kā ievadīt sistēmās visus indivīda pases datus, tam iekāpjot lidmašīnā.

Kam tas viss vajadzīgs? Kaut vai tikai tiem, kuri mēdz lietot jēdzienus “latvieši”, “krievi” utml. Tādējādi tiktu precizēta indivīdu kopu, par kuru tiek runāts.

Tā arī būtu pienācīga atbilde uz aicinājumu iedzīvināt dženderismu Latvijā.

Pilna Māras istabiņa JRT

Ir izrādes, par kurām uzrakstīt šķiet ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Pilna Māras istabiņa kā reiz tāda ir.

Izrāde stāsta, kas notiek, kad saņemts burvju galdauts, septiņjūdžu zābaki un cepure, kas dara neredzamu. Ja ir liela vēlme uzzināt saturu detalizētāk, var palasīt kādu no JRT lapā esošajām divām recenzijām, kurās ierasti izstāsta praktiski visu izrādi. Man personīgi gan pret Verhoustinskas, gan Tīšheizeres recenziju ir šis tas krietni iebilstams, bet, lai nemaitekļotu, tālāk neizvērsīšos.

Lugas valoda ir viegli dzejiska, bet uz skatuves notiekošais tomēr atstāj pavisam dabisku iespaidu. Lugas darbības laiks nav konkretizēts, bet tas ir laiks, kurā latviešu dievturība un tās rituāli ir dzīvi. Galvenie varoņi ir nevis pārspīlēti tipāži, bet reāli cilvēki. Viņi nešaubās par savu dievturību, viņi tajā dzīvo. Izrādē ir prasmīgi realizēta smalka robeža. Ja no skatuves rādīs dievturību kā pareizu latviešu reliģiju, liela daļa skatītāju “aizvērsies”. Tas nenotiek. Dievturība ir, bez tās luga nav iedomājama, bet tā netiek pasniegta formā “tā ir pareizi, tā jābūt”. Galvenie varoņi tai tic, bet skatītājam ir dota iespēja galvenos varoņus saprast, pašam paliekot malā. Cik nu tas vispār ir iespējams…

Kā parakstīties par referendumu saglabāšanu Latvijā

Ir pienākusi reize, kad ikviens no mums var pielikt roku, lai apturētu “gudro galvu” nodomu padarīt referendumus Latvijā par faktiski neiespējamiem. Tas prasīs tikai 2-3 minūtes.

Praktiski ir apturēts Satversmes 2. pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Šogad vēl var paspēt atgriezties pie 1922. gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības, tautas nobalsošanas ierosināšanai. Nākamajā gadā tas vairāk nebūs iespējams.

Aicinām atgriezties pie 1922.gada Satversmes Sapulces noteiktās kārtības. Formulējums -2012.gada 8.novembrī pieņemtā likuma ”Grozījumi likumā ”Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atcelšana. Šis likums, stājoties spēkā 2015. gada 1. janvārī, noteiks nepārvaramu ierobežojumu tautas tiesībām – prasību jauna likumprojekta iniciatoriem pašiem savākt aptuveni 150 tūkstošus parakstu līdzšinējo 30 tūkstošu parakstu vietā. (http://atvertaparvaldiba.info/iniciativa-parakstu-vaksana-tautas-nobalsosanai)

Ko darīt?

  1. Uzklikšķināt uz saites www.latvija.lv/pv
  2. Sekot latvija.lv sniegtajām instrukcijām.
  3. Padot šo informāciju tālāk.

Šo darbiņu nedrīkst atlikt “uz nākošo reizi” vai cerēt, ka visu izdarīs citi. Vēlāk būs jāsavāc jau 150’000 parakstu un tas ir praktiski neiespējami.

Ierakstu izlase #13

Siltais laiks dara savu un cilvēki jaunus ierakstus veido aizvien mazāk. Nedēļas laikā nekāda lielā izlase nesanāk. Tāpēc turpmāk vienkārši padalīšos ar saviem saišu uzkrājumiem, kad būs savākušies kādi 7 – 10 ieraksti.

 

Ervīns stāsta par Pestīšanas armijas dibinātājiem – aizrautīgiem sludināšanas entuziastiem, kuri rūpējušies arī par cilvēku visnepieciešamāko vajadzību apmierināšanu.

http://www.laikmetazimes.lv/2016/05/09/dieva-armijas-generali-viljams-un-ketrina-buti/

 

Karijam sakrājušies trīs ieraksti. Karīna par ceļojumā pieļautajām kļūdām un to, kāpēc ir labi būt ceļojošam latvietim. Savukārt Harijs turpina iepazīstināt ar Mjanmu.

http://www.karijs.lv/pec-kara-visi-generali-kludas-kuras-mes-pielavam/

http://www.karijs.lv/kapec-ir-labi-celojosam-latvietim/

http://www.karijs.lv/fotoatskaite-gribi-redzet-ka-mjanma-izskatisies-kad-sabojas-turisti/

 

Ilze raksta, kā iespējams palikt svešā pilsētā bez maksas, par to pieskatot kāda cilvēka māju (aplejot puķes utml.), kamēr viņš ir atvaļinājumā.

http://www.kraukle.com/2016/05/bezmaksas-dzivoshana-barselona-njujorka.html

 

Ikars dalās ar savām Talsu bildēm un ir pievienojis nelielu pilsētas aprakstu.

http://www.photoriga.com/2016/05/talsi.html

 

Savukārt Ritvars parāda, kā setpiņgadniekam jātiek malkas šķūnī.

https://ritvars.wordpress.com/2016/05/02/septingadnieks-un-malkas-skunis/

Caursprauktuve Daugavpils ielā

Daugavpils iela

Pāris reizes biju gājis gar sliedēm šajā vietā, kad žoga vēl nebija. Bija nepatīkami, jo aiz stūra nevarēja redzēt, vai netuvojas vilciens. Ja nāca, tad pēkšņi bija jāattopas spraugā, kur kādu metriņu uz vieniem sāniem – ēkas siena, tikpat uz otriem sāniem – braucošs vilciena sastāvs.

Daudzus gadus nebija nekādas vajadzības tur iet, bet, kad sanāca, žoga dēļ nebiju pārliecināts, vai maz kur tikšu. Ja nē, tad sanāktu ~650 metrīgs līkumiņš. Nolēmu riskēt.

Ir tur iespējams tikt cauri, pat īpaši neberzējoties gar sienu vai žogu. Uz sāniem gan jāpagriežas un resnākiem cilvēkiem arī tas var nelīdzēt.

Būtībā jau – kurš gan tur Žaņa Lipkes ielā vispār sper kāju, īpaši sliežu galā? Varbūt vienīgi tantēm, no Kalupes ielas uz Ivana kapiem ejot, sanāk mest līkumu. Jo Žaņa Lipkes ielā (jādomā, kādreizējā Ģertrūdes iela pirms sliežu izbūves) ir vien pāris privātmājas, pāris noliktavas un pilnīgs strupceļš. Google maps vēl spīd mīlīga saulīte un izskatās pat mazliet jauki, bet, satumst, tad neko romantiski tur vis nav.

Starp citu, blakus esošo ūdenstorni Jēkabpils ielā 35 “Latvijas Dzelzceļš” nesen esot mēģinājis pārdot.

Jēkabpils iela 35

Jēkabpils iela 35

Izsoles sākumcena bijusi nieka 2150 lati. Varbūt kāds to arī nopircis.

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkšu halle

1937. gada Eiropas basketbola meistarsacīkstes (čempionāts) notika Rīgā. Arēnai, kurā tas noticis, droši vien vajadzētu būt ja ne slavenai, tad vispārzināmai. Tā tomēr nav.

J. Lejnieks grāmatā “Rīga, kuras nav”, raksta šādi:

Brasas apkārtnes prestižu vēlreiz uz brīdi pacēla 1938. gadā uzbūvētais sporta nams, kurā notika Eiropas basketbola meistarsacīkstes. Tiesa gan, tā arhitektoniskās kvalitātes nebija izcilas, jo projektēšana un celtniecība norisa lielā steigā. Otrā pasaules kara laikā vērmahts to pielāgoja savām vajadzībām, un pēckara gados ēku pilnībā pārņēma krievu okupācijas karaspēks. Mēģinājumi atgūt sporta celtni civilajām vajadzībām bija veltīgi. Bijušajā sporta namā iekārtoja rūpnīcu, to ietvēra citas rūpnieciskas celtnes, un kvartāls zaudēja savu publisko raksturu, kāds tam bija bijis pēdējos gados. Neveiksmīga bija pati vietas izvēle – samērā ievērojama sporta celtne atradās bīstami tuvu rūpniecības zonai. Šādā situācijā utilitāriem argumentiem bija viegli ņemt virsroku pār pilsētbūvniecības estētikas apsvērumiem. Ja basketbola halle atrastos pilsētas centrā, tā nevarētu kļūt par tanku remonta rūpnīcas sastāvdaļu.

No Lejnieka rakstītā gan izriet, ka 1938. gadā uzcēla ēku, kurā norisinājās 1937. gada sacīkstes. Jādomā, kļūdījies Lejnieks nevis FIBA. Bet vai jūs ziniet, kur Brasas apkārtnē atrodas sporta halle? Es nē. Žēl, ka grāmatas autors nav uzskatījis par lietderīgu norādīt precīzu ēkas atrašanās vietu.

Klijānu ielā atrodas netipiska noliktava. Pieļāvu domu, ka tā arī ir vecā basketbola halle, bet gribēju savu versiju pārbaudīt rūpīgāk.

Klijānu iela 2

Klijānu iela 2
…

Ierakstu izlase #12

Šoreiz sanāk kopsavilkums par trim nedēļām. Ātrāk nepaspēju, nedēļu nebiju Latvijā. Kad atgriezos, RSS listē bija sakrājušies ap 210 neizlasītiem ierakstiem. Dažus vakarus bija ko palasīt un pie reizes patīrīju lasāmo avotu sarakstu. Esmu arī domājis par sava lasāmā saraksta publiskošanu. Tehniski būtu pat iespējams hronoloģiskā secībā rādīt visus ierakstus no kopējā blogu saraksta. BetRead More »Ierakstu izlase #12

Par aicinājumu likvidēt neatkarību

Pareizā atbilde: krimināllikums nav pārkāpts.

Ievietotais teksts (Es piedvaju treso vislabako variantu – lukt krieviju mus anektet. Tad mes busim vidizaka valsts pasaule !) interneta ziņu portālā (..) nesatur tādus vārdus, izteicienus vai frāzes, kuras aicinātu vardarbīgi gāzt Latvijas republikas varu, vardarbīgi grozīt pastāvošo valsts iekārtu vai likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Pats komentāra teksts no lingvistiskā viedokļa satur izteiktu personas priekšlikumu “lūgt” mūs anektēt, ar vārdu “mūs” pieņemot, ka ir domāta Latvijas republika. Līdz ar to persona izteikusi teorētisku variantu, ka pati Latvijas Republika oficiāli lūgtu likvidēt savu valstisko neatkarību, nevis, ka tieši šī persona aģitē par tās likvidāciju.

Citāta autors Drošības policija, iekavas manas.

Drošības policijas lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu nav pārsūdzams, jo to var veikt vienīgi

noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem.

Cietušais, jādomā, ir Latvijas Republika. Sanāk, ka to aizstāvēt man kā vidusmēra pilsonim nav tiesību.

 

Man personīgi pat pēc skaidrojuma izlasīšanas šķiet, ka likums ir pārkāpts. Kādēļ?

Lūk Krimināllikuma 82. panta pirmā punkta daļa, kas raksturo pārkāpumu:

Par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti.

Publisks šis komentārs ir.

Aicinājums tas arī ir.

Aneksija ir LR valstiskās neatkarības likvidēšana.

 

Man (protams, nepareizi) rodas iespaids, ka pārkāpums interpretēts tā, lai neko nevajadzētu darīt. Vai pārkāpums nebūtu konstatēts arī, ja tādu komentāru būtu sniegusi persona, kura nav anonīma (teiksim, no Nacionālās apvienības) un ja par to būtu sacelta ažiotāža?

Atgādināšu, ka, piemēram, par Latvijas karoga zaimošanu draud bargs sods, bet Latvijas karoga attēlu drīkst gānīt pēc sirds patikas.