Tā saucamā Uzvaras pieminekļa nojaukšanas sakarā esmu gan vīlies, gan arī pārsteigts. Lēmums to nojaukt bija tik novēlots, ka es jau labu laiku vairs neticēju, ka piedzīvošu okupekļa nojaukšanu. Bet, izrādās, ir kāds kritērijs X, pēc kura tautas vai varas vairākums piepeši saņem drosmi un sāk rīkoties. Iebrukums Gruzijā? Neder, pārāk niecīgs iegansts. Krimas okupācijaRead More »Rusofobijas nepieciešamība
Izlasīju šo darbu jau pirms laba laika. Vienaldzīgu tas mani neatstāja, bet grūti kaut ko pateikt. Varbūt varētu neteikt neko, bet pierasts te par gandrīz katru grāmatu kaut dažus vārdus piefiksēt, un šī nebūtu pelnījusi būt izņēmums. Sižets šai pirmoreiz 1928. gadā izdotajai grāmatai ir visai vienkāršs. Konstance Čaterleja apprecas, bet viņas vīrs ir spiestsRead More »Deivids Herberts Lorenss – Lēdijas Čaterlejas mīļākais
Kādreiz bērnībā mājās uzgāju Pastariņa dienasgrāmatu. Tā bija veca grāmata, izdota vēl pirms okupācijas, sarkanos vākos. Atceros, ka man tā patika, bet nezināma iemesla dēļ grāmatu nepabeidzu un tā gluži vienkārši pazuda. Iespējams, es to atstāju kādā nepiemērotā vietā un kāds to nolika, viņaprāt, piemērotākā. Bērnībā mājās bija ļoti daudz grāmatu un glabājās tās neRead More »Ernests Birznieks-Upītis – Pastariņa dienasgrāmata
Šai nelielajai grāmatiņai melnos vākos, kas izdota 1992. gadā, mērķauditorija ir vidējā skolas vecuma bērni. Kad biju attiecīgā vecumā, tad arī lasīju un vairākas reizes. Nesen iegribējās pārlaist acis, par ko tad un kā tieši bija uzrakstīts. Grāmata sastāv no daudziem īsiem dzīvnieku aprakstiem. Savdabīgākais man šķiet aprakstīto dzīvnieku izvēle, jo tie nav gluži lācītis,Read More »Ilmārs Tīrmanis – Kurš gan zvirbuli nepazīst!
Skatoties uz grāmatu pilnajiem plauktiem, sāku apjaust, ka ar lasāmvielu jābūt izvēlīgākam vai jālasa ātrāk. Tur ir tik daudz visa kā! Izvēlēties gan pagaidām ir viegli, jo man ļoti patīk mainīt žanrus. Pēc populārzinātniskas grāmatas izlasīt kādu romānu, tad bērnu grāmatu. Turpināt varu ar kaut ko klasisku un pēc tam pašķirstīt izziņu literatūru. Aprakstīt izlasītoRead More »Hermanis Zūdermanis – Reiz bija
Ne pārāk sen tviterī paziņoju, ka par šī brīža valdošajā koalīcijā esošajām partijām nebalsošu. Pamatojums bija Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas ļauj cirst vēl tievākus kokus. Pastāstīšu mazliet plašāk. Es nezinu, kā būtu, ja šī būtu vienīgā MK nejēdzība, ar ko nācies saskarties pēdējo gadu laikā. Bija zinātnē balstīti stiprgripas ierobežojumi, tagad ir bažas parRead More »Izvēle vēlēšanās 2022
Un galvenais, kādu dienu pazudīs visa māja, mirs visa iela un kvartāls. Tas prasīs laiku. Sākumā tas izklausīsies pēc leģendas, tik tikko ticamām baumām: kāds būs dzirdējis runājam par Monso parka iespējamu paplašināšanu vai kādas lielas viesnīcas būvniecību, vai par tiešo līniju starp Elizeju un Ruasī, kas, lai pievienotos bulvāru lokam, ies pa Kursela avēniju.Read More »Žoržs Pereks par māju dzīvesgājumu
Krājbanka sniedz kvalitatīvus, modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem Latvijā, NVS un Eiropas valstu tirgos. Toties Liepājas metalurgs sevi pat īpaši nav slavējis.
Nelielajā, 1990. gadā izdotajā un savulaik 30 kapeikas maksājušajā grāmatiņā ungāru poliglote esejiskā veidā dalījusies savās pārdomās par valodniecības jautājumiem. Autore raksta par personīgo pieredzi, valodu mācīšanos. Pauž savus uzskatus, ka, piemēram, valodas mācīties nekad nav par vēlu un ka skolās (tolaik) dominējošā metode – rakstveida tulkošana ir neefektīva. Autore atzīst, ka mācīt dzimto valoduRead More »Kato Lomba – Par valodām man nāk prātā…
Zoru paņēmu rokās, kad reiz, aizbraucis ciemos, telefona glāstīšanas vietā izvēlējos pašķirstīt kādu grāmatu. Bija dažas Sprīdīša bibliotēkas grāmatas, paņēmu no tām kādu, ko nebiju lasījis. Grāmatas galvenais varonis ir 12 gadus vecs puisis vārdā Branko, kam tikko nomirusi māte. Viņa tēvs ir klejojošs vijolnieks un Seņas ciemā iegriežas reizi 3-4 gados. Tā kā pēdējāRead More »Kurts Helds – Rudmatainā Zora un viņas draugi