Skip to content

Grāmata – Homo novus

Vārdu salikumu Homo novus biju dzirdējis vairākkārt. Man gan tas asociējās ar teātra festivālu. Vēlāk uzzināju, ka tiekot gatavota arī filma pēc Anšlava Eglīša darba motīviem. Tas atstāja iespaidu, ka darbam vajadzētu būt labam un lasīšanas vērtam. Darba galvenais varonis ir Juris Upenājs. Jauneklis atbraucis uz Rīgu gleznot. Konkrētāku plānu viņam nav. Trīsdesmito gadu RīgaRead More »Grāmata – Homo novus

Nekorekts jautājums

Pieņemsim, ka es sekoju līdzi visiem politiskajiem jaunumiem. Zinu, kas ir Saskaņas ministru kandidāti, esmu izlasījis visas 4000 zīmju programmas, paudis viedokli sociālajos tīklos, kaitinājis mudinājis līdzcilvēkus izdarīt pareizo izvēli, šausminājies par pirts sarunām, sekojis partiju reitingiem, apmeklējis KPV LV tikšanos ar vēlētājiem, diskutējis ar PAR-iešiem viņu teltīs un tā tālāk. Un tad ir mansRead More »Nekorekts jautājums

Grāmata – Perfektā teikuma nāve

Grāmatas nosaukums lika domāt, ka tas ir filoloģisks daiļdarbs. Katrā ziņā kādam aizrautīgam indivīdam, kurš darbojas ap teikumiem, tur jābūt. Nebija. Grāmatas nosaukums ir autora atsauce uz vienu teikumu grāmatā. Ja to neaizplīvurotu, sanāktu maiteklis. Perfektā teikuma nāve ir par okupācijas laika Igaunijā pēdējiem mēnešiem un dienām. VDK turpina apkarot valsts ienaidniekus, vervēt ziņotājus, kamerāsRead More »Grāmata – Perfektā teikuma nāve

Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā jeb kā Youtube bloķēja video ar vardēm

Pēc astoņu gadu ilgas galvas lauzīšanas youtube beidzot sapratusi – mans 2010. gadā ievietotais video pārkāpjot youtube vadlīnijas un ir aizliedzams!   Video nosaukums bija Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā. Savulaik tam pat izveidoju ierakstu blogā. Tagad man kaut ko tādu darīt nebūtu interesanti. Bet tas bija joks un domāju, ka tā arī visi toRead More »Mežonīgs grupveida sekss Uzvaras parkā jeb kā Youtube bloķēja video ar vardēm

Grāmata – Sālsvārnas salas vasarnieki

Bērnībā man šķita, ka visas latviski pieejamās Lindgrēnes grāmatas esmu izlasījis. Par vasarnieku eksistenci nemaz nenojautu. Tā kā Astrida Lindgrēne atmiņā palikusi kā cilvēks, kurš tiešām prot rakstīt, tad nolēmu – labāk vēlāk nekā nekad un ķēros klāt. Grāmatas centrā ir Melkersonu ģimene – tēvs, trīs dēli un deviņpadsmitgadīga meita, kas brāļiem faktiski ir mātesRead More »Grāmata – Sālsvārnas salas vasarnieki

Poketbuks

Elektroniskā grāmata man ir kopš 2010. gada. Nopirku ārzemēs par aptuveni 50 latiem, kas tobrīd bija ļoti lēti. Tam laikam tas arī bija labs pirkums, bet tā tomēr nebija e-grāmata manā tagadējā izpratnē. Midžeram bija 2 Gb atmiņas, LCD ekrāns, iespēja klausīties mp3 un skatīties bildes. Pēdējā iespēja ļāva man paņemt līdzi kaudzīti bilžu unRead More »Poketbuks

Ierakstu izlase #55

Latvisko blogu u. mazliet c. pēdējā mēneša (un vēl mazliet) ierakstu izlase.   Mārcis Bendiks argumentē, kāpēc uzticamu politikas komentētāju Latvijā nav. Vispār nav. Pats personīgi piebildīšu, ka, ja masu medijos ieraugu “Politologs: ” vai kāda plaši zināma cilvēka viedokli par politiku, tālāk gandrīz nekad nelasu. Aptaujātie gandrīz vienmēr ir vienkārši muldoņas, kuri operē arRead More »Ierakstu izlase #55

Grāmata – Ja grauds nemirst

Francūža Andrē Žida (1869-1951) “Ja grauds nemirst” ir 1924. gadā tapusi autobiogrāfija par autora bērnību un jaunību. Šo darbu katoļu baznīca esot iekļāvusi savā aizliegto grāmatu sarakstā. Savā autobiogrāfijā Žids cītīgi apraksta saskari ar grāmatām, mūziku. Viņš pievēršas sev nozīmīgajiem cilvēkiem, raksturo tos. Tad autora stāstījums kļūst hronoloģiskāks un viņš ķeras pie savām neveiksmīgajām skolasRead More »Grāmata – Ja grauds nemirst

Grāmata – Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā

Pūcesbērns ir Kaspars Pūce. Grāmatām viņš stāsta par savām bērnības gaitām Padomju Savienībā. Kaspars Pūce piedzimis uzreiz pēc otrā pasaules kara. Viņa vecāki kara laikā bija emigrējuši uz Vāciju, bet atgriezās Latvijā. Tolaik VDK jeb čeka ar lielām aizdomām lūkojās uz katru, kurš bijis rietumos un atgriezies atpakaļ. Piemēram, karagūstekņi. Skaidrs taču, ka spiegi! Jāizsūta.Read More »Grāmata – Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā

Aiz Torņakalna stacijas

Gāju garām Torņakalna stacijai. Domāju – nobildēšu, kamēr tā tur vēl ir. Mazums, kas reiz ienāks prātā Latvijas Dzelzceļam, varbūt pasludinās par bīstamu, nojauks un tāpat kā Imantas staciju aizvietos ar metāla kasti. Kādus desmit metrus aiz stacijas uz centra pusi sākās bijušie dārziņi, patlaban pārpurvojusies, pamesta teritorija. Neesmu biotopos spēcīgs, bet to laikam dēvētuRead More »Aiz Torņakalna stacijas