Pasen lasāmo grāmatu sarakstā biju atzīmējis arī Harija Harisona Fantastisko sāgu. Kāds zinātnieks uzbūvējis vremenatoru. Tā ir ierīce, ar kuras palīdzību var ceļot laikā un telpā. Ko ar tādu vislabāk iesākt? Protams, radīt vēsturisku filmu! Tad nu režisors un filmēšanas grupa ar aktieriem pārceļas pagātnē un sastopas tur ar vietējiem. Ar tiem diez ko gludiRead More »Grāmata – Fantastiskā sāga
Vairākas reizes šogad esmu dzirdējis izmisīgus “nav par ko balsot”. Tāpat “kāpēc jābalso par ļaunumu, pat ja tas ir mazākais” utml. Es vēlēšanās neizvēlos savu dzīvesbiedru vai turpmāko garīgo autoritāti. Ir jauki, ka cilvēki nopietni attiecas pret savu izvēli, bet nevajag arī pārspīlēt. Domāt, ka būs kāds indivīds vai pat partija, ar kuru manas indivīdaRead More »Izvēles pamatojums
Kā jau tas mēdz būt ar slavenām grāmatām, arī šī bija dzirdēta, radies iespaids par klasisku literatūru, bet konkrētāk neko nezināju. Nosaukums šķita muļķīgs, tomēr ķēros pie lasīšanas ar cerībām. Galu galā arī “Kāds pārlaidās par dzeguzes ligzdu” nav neko gudrs nosaukums. Starp citu, angliski darbu sauc “To Kill a Mockingbird” un es nespēju saskatītRead More »Grāmata – Kas nogalina lakstīgalu
Ilgāku laiku esmu bijis autores Intas Blūmas bloga lasītājs. Nevaru teikt, ka uzskatu sevi par šī bloga fanu, bet tas ir pilnīgi atšķirīgs no visiem citiem latviešu blogiem. Zināju, ka autorei ir vairākas grāmatas, tai skaitā populārā “Latvietes karma”. Nebiju gan plānojis to lasīt. Tomēr, kad nejauši šo grāmatu ieraudzīju bibliotēkā, ne mirkli nešaubījos, kaRead More »Grāmata – Latvietes karma
Senā bērnībā iešana ar mammu humpalu mazlietotu apģērbu veikalos man bija mocības. Tur drēbes tika ilgi pētītas un apcerētas. Visbiežāk nekas netika nopirkts. Neinteresantāku nodarbi bija grūti iedomāties. Nez, kāds bērns varbūt tā jutās grāmatnīcās. Nesen biju ieklīdis veikaliņā Čaka un Matīsa ielas stūrī. Ieraudzīju dīvāniņu nogurušajiem vīriem un tapu aizkustināts. Cik humāni!
Lai arī Karela Čapeka triloģijas pirmā daļa mani nepavisam neiedvesmoja, nolēmu aplūkot arī otro grāmatu. Vai tad nu tiešām tā būtu tāda pati? Kādu dienu slimnīcā nonāk smagi apdedzis lidmašīnas vienīgais pasažieris. Viņš nespēj runāt, viņa identitāte nav zināma. Pilots gājis bojā. Mīklainais pacients, kuru slimnīcā dēvē par misteru Ikss, nevienam neliek mieru, tasRead More »Grāmata – Meteors
Šodien bija lasāma ziņa, ka Vecrīgā esot daļēji nobrucis grausts Peitavas ielā 7. Spriežot pēc attēliem, sacelts milzu tracis par akmeņu un ķieģeļu kaudzīti, kuru potenciālā nobrukšana bija paredzama jau pirms krietna laika. Protams, ja arī tagad neko nedarīs, drupu kaudzīte kļūs daudz, daudz lielāka. Nav biežas reizes, kad, uzzinot adresi, uzreiz atceros ēku, betRead More »Peitavas iela 7
Nav nemaz bieži, ka ielas nosaukums raksturo pašu ielu. Avotu ielā avota nav. Akas ielā aku nemana. Lapsu ielā nevar redzēt lapsu. Pa Zirgu ielā zirgi nestaigā un tamlīdzīgi. Toties kopš ēkas Zaķu ielā 1 nojaukšanas Pļavas ielā tagad ir pļava!
Man vēl nebija izdomāta Izzūdošās Rīgas kategorija Stacijā, bet es tik un tā nofotografēju dažas vecuma skartas ēkas un nostūrus. Ēka Barona 73 (google maps) bija viena no pirmajām nobildētajām. Drīz vien tā arī pazuda no zemes virsas. Man tas likās negaidīti, jo nevienam jau tā ēka virsū neskrēja. Atradās nost no ielām, nevienu neapdraudēja.Read More »Krišjāņa Barona iela 73
Reiz pirms vairākiem gadiem biju atzīmējis, ka vajag palasīt arī kaut ko no Čapeka. Kāpēc – neatceros. To, ka Čapeki ir divi, nemaz nezināju. Bet, lai vai kā, uz labu laimi izvēlējos Karela Čapeka triloģiju, kuras pirmā grāmata ir Hordubals. Parasti, jo man grāmata izteiktāk nepatīk, jo ātrāk to lasu, tā sakot, lai ciešanas ātrākRead More »Grāmata – Hordubals