Olimpiskais aizsegs

Izskatās, ka pēdējās dienās daudzu sabiedrības pārstāvju rusofīlisms, rusofobisms un rusofobufobisms ir sevišķi aktualizējušies. Olimpiāde kalpo tikai par ieganstu pazākāties par krieviem, vai paslavēt tos, verbāli noniecināt pretējās nometnes pārstāvjus utt. Liekas, ka lielākie bļāvēji nemaisīt kopā politiku ar sportu par pēdējo vispār ir aizmirsuši.

Ir jānodala vairākas lietas, kuras nedrīkst samest vienā katlā. Pirmkārt, sportisti. Viņiem Olimpiāde ir četrgades, reizēm pat visas sportiskās karjeras nozīmīgākais notikums. Sportista karjera, kā zināms, neilgst līdz pensijas vecumam, tādēļ nudien nevajag viņus čakarēt.

Ir spēļu organizatori. Ar to es nedomāju „augšas”, kuras ofšoros nobēdzinājušas miljardus, bet gan parastos, mirstīgos cilvēciņus, kuri rūpējas, lai viss notiktu iespējami gludi. Ja ņirgājamies par neatvērušos Olimpisko riņķi, tad sanāk, ka smejamies tieši par kāda tehniskā darbinieka neveiksmi, visticamāk, cilvēcīgu kļūdu. Var jau, protams, to darīt, bet cik ilgi un cik skaļi?

Ir līdzjutēji, kuri fano par savu valsti. Kāds adekvātāks, kāds agresīvāks, iedomīgāks, lecīgāks utt. Tā ir visur.

Un ir politiķi. Par viņiem parasti grūti ko labu pateikt. Bet viņi nav nācija. Parasti viņi nav pat nācijas pārstāvji, lai arī par tādiem uzdodas. Viņi ir ekonomisku grupu lobiji, kuri savu interešu dēļ zem ceļaruļļa pametīs jebko.

Nevajag pēdējo īpatņu dēļ vērsties pret cilvēkiem citās grupās. Tas vienkārši ir nepamatoti. Zināma saistība starp politiķiem un viņu tā saucamo elektorātu, pastāv, bet tā nav ļoti liela. Īpaši, ja valstī nav demokrātijas tradīciju, nav brīvu un godīgu vēlēšanu, trūkst vārda brīvības utml.

Ir ko piebilst?